Laikā, kad aktīvā darba sezona tūrisma uzņēmējiem jau ir aiz muguras, projekta “LIVONIJAS KULINĀRAIS CEĻŠ” dalībnieki no dažādiem Vidzemes novadiem tikās ar savas jomas ekspertiem vairākos semināros un konsultācijās. Viņi krāja zināšanas un pilnveidoja prasmes, lai kļūtu sekmīgāki savu pakalpojumu un produktu piedāvāšanā. Bet novembrī, kad tika svinēta Latvijas valsts simtā dzimšanas diena, projektā iesaistītie Igaunijas uzņēmēji tika iepazīstināti ar tām Vidzemes viesmīlības pieturvietām – krodziņiem, restorāniem un mazajām pārtikas ražotnēm, ar kurām varam lepoties.
Projekta mērķis ir ne vien popularizēt plašai publikai tūrisma zīmolu “Livonijas garša”, piedāvājot kulinārās meistarklases un gardēžu tirdziņus vasaras festivālu un svētku sezonā, bet arī nodrošināt praktisku palīdzību uzņēmējiem. Projekta “Livonijas kulinārais ceļš” ietvaros tiek rīkoti izglītojoši semināri un konsultācijas, kas dod iespēju uzņēmējiem – ražotājiem un viesmīlības pakalpojumu sniedzējiem augt, attīstīties un sasniegt vairāk. Līdz šim organizētajos semināros un konsultācijās uzņēmēji ir ieguvuši noderīgu informāciju un vērtīgas zināšanas par aktuālām tēmām: iepakojums, digitālais mārketings, vietas tēls, pakalpojuma dizains, viesmīlība.
Oktobrī un novembrī tika organizēti divi semināri. Vienā no tiem, 19. oktobrī, projekta dalībnieki – Vidzemes pārtikas ražotāji pulcējās seminārā ar nosaukumu “Iepakojums kā būtisks kvalitātes saglabāšanas un mārketinga elements”. Uzņēmēji uzklausīja lektores – Sanitu Sazanovu un Sandru Muižnieci-Brasavu no Latvijas Lauksaimniecības universitātes, kuras dalījās savās zināšanās par to, kā iepakojumu veidot pircējiem pamanāmu, atšķirīgu un vienlaikus drošu. Uzņēmēji atzina, ka seminārs par iepakojumu deva viņiem iespēju uzzināt par jaunākajiem iepakojumu materiāliem un iekārtām, kā arī par jaunākajām iepakojumu tendencēm, kas noteikti noderēs, ja tie plānos attīstīt ražošanu un meklēs jaunus produktu pārdošanas tirgus.
Otrs seminārs, kur kopā pulcējās tūrisma maršruta “Via Hanseatica” un projekta “Livonijas kulinārais ceļš” dalībnieki, tika organizēts par tēmu – “Vietas tēls un pakalpojuma dizains”. Tas notika 30. novembrī. Viesmīlības pieturvietu saimniekiem un pārstāvjiem tika atgādināts, cik svarīga, sniedzot tūrisma pakalpojumu, ir etiķetes un saskarsmes prasme. Par to klātesošie varēja uzzināt no lietišķās etiķetes un protokola ekspertes Kristīnes Sprūdžas. Savukārt Andris Klepers, pētnieks un Vidzemes Augstskolas asociētais profesors, rosināja domāt par zīmola “Livonijas garša” iesaisti viesmīlības pakalpojumu dizainā. Bet muzeoloģe Ineta Zelča – Sīmansone dalījās savās zināšanās un mudināja semināra dalībniekus domāt, kā padarīt kādu vietu īpašu, atklājot vai izveidojot tās unikālo stāstu.
Novembrī un decembrī gan ražotājiem, gan viesmīlības uzņēmējiem bija iespēja apspriest sev svarīgus jautājumus un saņemt vērtīgus padomus divās tematiski atšķirīgās konsultācijās. 12. novembrī Valmierā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju eksperts Reinis Zitmanis konsultēja projekta “Livonijas kulinārais ceļš” dalībniekus par digitālā mārketinga tendencēm, iepazīstināja ar instrumentiem jaunu klientu iegūšanai un rosināja aktīvāk izmantot digitālās vides sniegtās priekšrocības.
Par šo konsultāciju projekta dalībniece Ivita Gusta, Alūksnes kulinārijas veikala – kafejnīcas “Gustiņš” un kafejnīcas “Pajumte” reklāmas speciāliste teica: “Konsultācija par digitālo mārketingu bija ļoti noderīga, jo sniegtā informācija par populārākajiem digitālā mārketinga kanāliem un pasniedzēja ieteikumi lika paskatīties “no malas” uz to, ko mēs, kā mazie uzņēmēji, darām nepietiekoši vai nepareizi. Bieži vien mazais uzņēmējs ir gan produkta ražotājs, gan mārketinga speciālists, gan pārdevējs vienā personā, tādēļ tas ir pašsaprotami, ka viņš nevar/nespēj būt perfekts visās iepriekšminētajās jomās. Un šāda konsultācija, tikšanās ar digitālā mārketinga profesionāli lieti noder, lai kaut nedaudz uzlabotu savu mārketinga pieeju”.
Bet 18. decembrī Valmiermuižā ieradās deviņu restorānu un krodziņu pārstāvji, lai satiktos ar viesmīlības eksperti un Valmiermuižas “viesmīlības diriģenti” Inetu Litti un piedalītos konsultācijā “Kā kvalitatīvi organizēt viesu uzņemšanas un apkalpošanas darba procesu”. Viņa uzsvēra, ka viesmīlības būtība ir savu viesu mīlēšana. Tas tad arī veido vietas atmosfēru ne mazāk par garšu salikumiem ēdienkartē un interjera smalkumiem.
Semināru un konsultāciju dalībnieki novērtēja ne tikai iegūtās zināšanas un iemaņas, bet kā nozīmīgu pasākumu ieguvumu atzina to, ka šādi semināri un konsultācijas dod lielisku iespēju satikties arī ar citiem mazajiem ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem. Tikšanās laikā ir iespēja apmainīties ar savu darbošanās pieredzi, kā arī, uzklausot citu pieredzes stāstus, uzzināt jaunus “knifiņus” – kā atvieglot saimniekošanu vai padarīt to vēl efektīvāku.
Savukārt, realizējot pieredzes braucienu Igaunijas uzņēmējiem, bija iespēja palūkoties uz mūsu mazajiem pārtikas ražotājiem un viesmīlības pieturvietām kaimiņu acīm. Tad varēja vērtēt vidzemnieku uzņēmības labos piemērus. Igauņu uzņēmēji atzina, ka ir prieks redzēt un gūt iedvesmu mazajās tūristu piesaistes vietās. Viņi novērtēja viesošanos Raunā pie “Latvijas Ķiploka” saimniecēm un “Latnature” čipsu ražotnē, ciemošanos alus darītavā “Raiskumietis”, šokolādes gardumu ražotnē “R Chocolate”, Ķoņu dzirnavās un Naukšēnu vīna darītavā. Svarīgs ir produkta un vietas stāsts, kā arī veids, kā to izstāsta.
Mīļi gaidīti ciemos Vidzemē!
