19. un 20. februārī piecpadsmit kulinārajā tūrisma ceļā “Livonijas garša” pieteikušies mazie ražotāji no Vidzemes un Kurzemes devās garšu, pieredzes, atziņu un jaunu kontaktu meklējumos uz Igauniju. Pateicoties “Interreg Estonia – Latvia” programmas projekta “Livonijas kulinārais ceļš” piedāvātajai iespējai, Igaunijā Veru apkārtnes saimniecībās viesojās un seminārā zināšanas guva arī septiņi Vidzemes novadu uzņēmēji no z/s “Adzelvieši” (Burtnieku novads), mājas plombīra “Gogelmogels” (Limbažu novads), kā arī z/s “Līvi”, SIA “Burkānciems” un z/s “Sveķi” (Madonas novads).
Mūsu uzņēmēji kopā ar igauņu ražotājiem ciemojās trīs lauku saimniecībās, iepazina to ikdienu, uzklausīja vērtīgus pieredzes stāstus. Latvijas ražotāji atzina, ka bijis vērtīgi redzēt, kā saimnieko citi, jo tas dod labas ierosmes. Viņi mācījās, kā tūrisma aktivitātes izmantot savās saimniecībās, kā arī guva atziņu, ka pārdomāts mārketings var nest labumu, popularizējot savā saimniecībā sarūpēto.
Brauciena pirmajā dienā tika apmeklēta bioloģiskā Andri – Peedo kazu saimniecība, lai uzzinātu vairāk par kazu piena produktu ražošanas procesu. Tālāk ceļš veda uz Nopri piena saimniecību, kur saimnieki atklāja, kā rodas īpašā produktu garša un ciemiņi cienājās ar sātīgajiem saimniecības labumiem. Latviešu un igauņu viesus gaidīja arī Mooska saimniecība, kur tiek kūpināta gaļa. Ciemiņiem piedāvāja novērtēt saimniecības omulīgo gaisotni, iepazīstināja ar savu praksi un ļāva baudīt īpaši sarūpētu, spēcinošu cienastu.
Pieredzes brauciena otrā diena bija veltīta zināšanu, atziņu un jaunu pazīšanos krāšanai apvienotajā igauņu – latviešu seminārā, kurā piedalījās stratēģiskās komunikācijas eksperte Liene Kupča (Latvija) un igauņu uzņēmējas Erika Paabus (“Andre siera saimniecība”) un Eda Veeroja (Mooska saimniecība). Klātesošie uzņēmēji tika iepazīstināti ar taktiku, kā vislabāk uzrunāt savus klientus, veicot atjautīgu produktu mārketingu. Liene Kupča uzsvēra, ka saimniekiem skaidri jāformulē savs piedāvājums. Svarīgi ir nevis darīt visu, bet izvēlēties savu specializāciju, atbildot uz 3 jautājumiem: “Ko mēs labi darām? Ko mēs varam darīt, lai kāds par to maksātu? Ko mēs vēlamies darīt?” Viņa uzsvēra, ka reklāmai sociālajos tīklos nav nemaz tik liela loma, bet svarīgi ir labi darīt savu darbu, un vislabākā reklāma ir “no mutes mutē”. Uzņēmēji uzklausīja noderīgus padomus arī par to, ko sniedz līdzdalība tūrisma uzņēmēju sadarbības tīklos, kā arī to, kā ar tūrisma palīdzību atrast noieta tirgu saimniecības produktiem.
Semināra praktiskajā daļā uzņēmēji nonāca pie vienota secinājuma, ka, lai pārdotu savu produktu, jābūt pārliecinātam par sevi un par lietu, ko dari. Tāpat ir nepieciešams augsts pašnovērtējums, kā arī ir jābūt degsmei, lai saimniecības vēstījumu nestu uz āru. Par problemātisku saimnieki atzina darba ar tūristiem uzticēšanu saviem darbiniekiem, jo aizrautību par pārdodamo produktu nevar nevienam iemācīt.
Kazu saimniecības, sierotavas “Burkānciems” saimnieki Stefans Millers un Ruta Grauduža no Madonas novada atzina, ka grupu darba “Prāta vētrā” gūtās idejas un igauņu saimniecībās redzētais palīdzēs viņu ikdienas darbā, kā arī ļaus izvērtēt to, ko viņi jau ir paveikuši un ko vēlas sasniegt nākotnē. Saimnieki Stefans un Ruta bija patiesi gandarīti par satiktajiem uzņēmējiem no Kurzemes un Igaunijas. Arī citi Vidzemes uzņēmēji uzsvēra, ka bijis noderīgi satikt gan kurzemniekus, gan igauņu puses uzņēmējus, lai domātu par kopdarbību nākotnē un iespējām veidot sadarbības tīklus. Latvijas saimnieki atzina, ka igauņu saimniecībās redzētie piemēri nav pārņemami pilnībā, bet ir noderīgi redzēt arī kļūdas, un, tās analizējot, saprast, kā viesmīlīgi uzņemt ciemiņus savā sētā. Raimonds Melderis no Madonas novada z/s “Līvi” apstiprināja, ka ir apmierināts ar braucienu un gūto pieredzi, jo tas neļaus apstāties pie jau izdarītā, bet mudinās attīstīties tālāk.
