Pielāgojiet sīkdatnes

Mēs izmantojam sīkdatnes, lai palīdzētu jums efektīvi orientēties un veikt noteiktas funkcijas. Tālāk ir sniegta detalizēta informācija par visām sīkdatnēm katrā piekrišanas kategorijā.

Sīkdatnes, kas ir klasificētas kā “Nepieciešamas”, tiek saglabātas jūsu pārlūkprogrammā, jo tās ir būtiskas, lai nodrošinātu vietnes pamata funkcijas.... 

Vienmēr aktīvs

Obligātās sīkdatnes ir nepieciešamas, lai iespējotu šīs vietnes pamatfunkcijas, piemēram, nodrošinātu drošu pieteikšanos vai pielāgotu jūsu piekrišanas preferences. Šīs sīkdatnes neuzglabā nekādus personu identificējošus datus.

Nav sīkdatnes, ko attēlot

Funkcionālās sīkdatnes palīdz veikt noteiktas funkcijas, piemēram, vietnes satura kopīgošanu sociālo mediju platformās, atsauksmju vākšanu un citas trešo pušu funkcijas.

Nav sīkdatnes, ko attēlot

Analītiskās sīkdatnes tiek izmantotas, lai saprastu, kā apmeklētāji mijiedarbojas ar vietni. Šīs sīkdatnes palīdz sniegt informāciju par tādiem rādītājiem kā apmeklētāju skaits, atlēcienu līmenis, datplūsmas avots utt.

Nav sīkdatnes, ko attēlot

Veiktspējas sīkdatnes tiek izmantotas, lai izprastu un analizētu tīmekļa vietnes galvenos veiktspējas rādītājus, kas palīdz nodrošināt apmeklētājiem labāku lietošanas pieredzi.

Nav sīkdatnes, ko attēlot

Reklāmas sīkfaili tiek izmantoti, lai nodrošinātu apmeklētājiem pielāgotas reklāmas, pamatojoties uz jūsu iepriekš apmeklētajām lapām, un analizētu reklāmas kampaņu efektivitāti.

Nav sīkdatnes, ko attēlot

Kultūrvēsturiska konference “Piebalgas žurme” Vecpiebalgā

kulturvesturiska konference piebalgas zurme vecpiebalga

Šajā vasarā astonsimtgadi svin vēsturiskais Piebalgas novads.

1224. gadā Rīgas bīskaps Alberts un Zobenbrāļu ordenis sadala savā starpā Tālavu un dalīšanas dokumentā pirmo reizi parādās Piebalgas vārds. Vēlākos gadsimtos Piebalgas slava izplatās tuvu un tālu. Līdz pat šai dienai. 2023. gadā Piebalgas kultūrtelpa kā vērtība iekļauta Nacionālajā nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā.

Taču arvien no jauna rodas jautājumi par to, kādēļ Piebalga ir tik īpaša. Vai tas ir kāds īpašs Piebalgas kods, vai tā ir lielā vēstures nejaušība jeb likumsakarība.

Lai plašākai sabiedrībai atklātu, atgādinātu  Piebalgas unikalitātes cēloņsakarības un rosinātu tās  izprast, Piebalgas muzeju apvienība “Orisāre”  š.g. 26. jūlijā Vecpiebalgā organizē kultūrvēsturisku konferenci “Piebalgas žurme.” Žurme ir Piebalgas izloksnes vārds, ko mūsdienās lieto vien retais. Īsi skaidrojot vārda nozīmi, tā ir vienkārša – enerģija, mundrums. Taču konferences kontekstā tas ir viens no t.s. “Piebalgas brīnuma” noslēpumu stūrakmeņiem.

kulturvesturiska konference piebalgas zurme vecpiebalga

Ikvienam latvietim ir pazīstams Brāļu Kaudzīšu, Kārļa Skalbes, Emīla Dārziņa un daudzu citu Piebalgas personību vārds un devums. Tāpat vairāk vai mazāk, tomēr katrs ir kaut ko dzirdējis par zemes mērīšanu Piebalgā. Taču ne jau šie dižgari un populāri notikumi vien ir Piebalgas slavas kaldinātāji. Līdzīgi kā dārgu (un nereti slepenu) recepšu sastāvā ir daudz būtisku komponentu, kuri tikai zināmos savienojumos un kombinācijās rada vajadzīgo efektu, tā arī Piebalgas zemes sāls ir procesu un personību kopumā.

Konferences referenti- Dr.philol. Ausma Cimdiņa, Dr.habil.med. Jānis Vētra, Dr.hist. Tālis Vigo Pumpuriņš, Mg.paed. Jānis Polis, Mg.hist. Edgars Žīgurs, Mg.hist. Gints Skutāns, novadpētniece Vēsma Johansone un Piebalgas muzeju speciālisti pievērsīsies kā dažādu mītu interpretācijām, tā vēstīs par plašākai publikai mazāk zināmiem, taču būtiskiem vēstures notikumiem, procesiem, personībām. Diskusijās mēģinās atrast Piebalgas noslēpuma atminējumu. Konferences izstādē PMA “Orisāre” eksponēs krājuma jaunieguvumus un citas vērtības. To vidū vecākā zināmā karte latviešu valodā- 1831. gada Piebalg-Orisare Pastorat zemju plāns.

Konference notiks 26. jūlijā Vecpiebalgas kultūras namā. Sākums plkst. 10:00

Laipni aicināts ikviens interesents! Tālrunis sīkākai informācijai: 26131784.

Sagatavoja: Līva Grudule, PMA “Orisāre” vadītāja

kulturvesturiska konference piebalgas zurme vecpiebalga

Konferenci finansiāli atbalsta VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions.

Par projektu