9. maijā, Eiropas dienā, tika noslēgta pirms gada aizsāktā Konference par Eiropas nākotni. Svinīgā ceremonijā Strasbūrā Eiropas Savienības (ES) amatpersonām tika iesniegts Konferences gala ziņojums, kurā iekļauti 49 ierosinājumi, kas ietver konkrētus mērķus un vairāk nekā 300 pasākumu priekšlikumus, lai Eiropas nākotni padarītu labāku. Ierosinājumi balstīti uz idejām un rekomendācijām, ko izteikuši iedzīvotāji un, kas iesniegtas Konferences daudzvalodu digitālajā platformā, jautājumiem, kas tikuši apspriesti Eiropas pilsoņu paneļos, nacionālajās diskusijās un pasākumos un plenārsēdēs, kā arī Eiropas Jaunatnes gada aktivitāšu laikā.
Konference par Eiropas nākotni bija unikāls, gadu ilgs demokrātiskās līdzdalības maratons. Tās laikā ES valstu pilsoņi iesaistījās pasākumos un daudzvalodu digitālajā platformā izteica savas idejas un skatījumu, kādai jābūt nākotnes Eiropai. Tas ir līdz šim lielākais Eiropas Savienības iedzīvotāju viedokļu forums, kas aptver visas ES dalībvalstis.
Konferences noslēgumā Strasbūrā piedalījās 449 Konferences par Eiropas nākotni plenārsēžu dalībnieki, 120 ES pilsoņu paneļdiskusiju dalībnieki, kā arī vietējo skolu skolēni un apmaiņas programmas “Erasmus” studenti. Tāpat ceremonijā piedalījās par Eiropas lietām atbildīgie ES dalībvalstu ministri un amatpersonas. Konferences par Eiropas nākotni noslēguma pasākuma video skatāms šeit.
Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētāja Roberta Metsola, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena un Francijas prezidents Emanuels Makrons, kas pārstāvēja ES Padomi, noslēguma pasākumā atzina, ka daži no vērienīgākajiem priekšlikumiem prasīs izmaiņas ES līgumos.
“Mēs atkal atrodamies Eiropas integrācijas izšķirošajā brīdī, un neviens ierosinājums par pārmaiņām nedrīkst būt izslēgts. Jebkurš process, kas nepieciešams, lai mēs to sasniegtu, ir jāpieņem,” sacīja R. Metsola.
Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena savā runā uzsvēra, ka konferences laikā izteiktie Eiropas pilsoņu ierosinājumi tiks ņemti vērā, un darbs pie to ieviešanas ir jau uzsākts. EK priekšsēdētāja arī atzīmēja, ka gada laikā ir radīta vīzija par Eiropu, kas apzinās savas stiprās puses, spējas un daudzveidību, lai tās liktu lietā un risinātu visdažādākās problēmas, sākot no klimata pārmaiņām līdz cīņai ar pandēmiju un drošības stiprināšanu. Tā ir Eiropa, kas pastāv par savām vērtībām un tiesiskumu. Eiropa, kas spēj nodrošināt savu iedzīvotāju un kontinenta vajadzības svarīgās jomās, sākot no enerģijas līdz pārtikai, no materiāliem līdz zālēm, no digitālajām mikroshēmām līdz zaļajām tehnoloģijām. Eiropa, kas nodrošina unikālu sociālo aizsardzību un ieguvumus pārmaiņu laikā.
Pēc konferences noslēguma Latvija kopā ar Bulgāriju, Čehiju, Dāniju, Horvātiju, Igauniju, Lietuvu, Maltu, Poliju, Rumāniju, Slovēniju, Somiju un Zviedriju izplatīja kopīgu neoficiālu dokumentu par Eiropas nākotnes konferences rezultātiem un turpmāko darbu. Dokumentā uzsvērta dialoga nozīme ar pilsoņiem, lemjot par ES nākotni, un nepieciešamība veltīt nopietnu uzmanību pilsoņu virzītajām ierosmēm. Vienlaikus tiek atzīmēts, ka ES atbilde uz pēdējo gadu krīzēm, ieskaitot Krievijas agresijas pret Ukrainu apstākļos, apliecinājusi spēju efektīvi pieņemt efektīvus risinājumus esošo līgumu ietvaros. Tādējādi izteikts aicinājums novirzīt politisko enerģiju, lai rastu risinājumus jautājumiem, uz kuriem pilsoņi gaida atbildes, un stātos pretim neatliekamiem ģeopolitiskiem izaicinājumiem, ne steidzoties ieviest institucionālas reformas.
Turpmākajos mēnešos EK ir apņēmusies sākt darbu pie saņemto ierosinājumu īstenošanas un atbilžu sniegšanas iedzīvotājiem, izskatot visus ierosinājumus un mēģinot rast risinājumus ikvienam no tiem. Dažās jomās iesniegtie priekšlikumi mudinās EK paātrināt jau uzsāktos darbus, piemēram, pie Zaļā kursa īstenošanas. Citās jomās jau uzsāktas jaunas iniciatīvas, piemēram, Veselības darba grupa ierosināja izveidot Eiropas veselības datu telpu, kas atvieglotu pārrobežu datu apmaiņu. Nākamo nedēļu un mēnešu laikā EK nāks klajā ar priekšlikumiem, kurus iedvesmojuši un izstrādājuši iedzīvotāji, piemēram, par vides atjaunošanu, iepakojuma radīto atkritumu samazināšanu un piespiedu darbā ražotu izstrādājumu aizliegumu Eiropas tirgū. Jaunus priekšlikumus EK priekšsēdētāja sola paziņot septembrī ikgadējā uzrunā par stāvokli ES. Savukārt šī gada rudenī ES institūcijas organizēs pasākumu, kurā informēs par paveikto un tālāko saistībā ar Konferences gala ziņojumu.
Konference par Eiropas nākotni ir ES institūciju – ES Padomes, EP un EK – iniciatīva, lai uzklausītu iedzīvotājus un veidotu Eiropas nākotni labāku. Konference tika atklāta pērn, 9. maijā, Eiropas dienā. Latvijā, Konferences par Eiropas nākotni ietvaros, aizvadīti vairāk nekā 150 pasākumi, sniedzot priekšlikumus Eiropas nākotnes redzējumam. Šāda aktivitāte ierindoja Latviju aktīvāko dalībvalstu desmitniekā.
Pilns Konferences par Eiropas nākotni darbības pārskats šeit. Jautājumi un atbildes par Konferenci un tās rezultātiem pieejami šeit.
Eiropas Savienības māja turpinās jūs regulāri informēt par aktualitātēm saistībā ar Konferences par Eiropas nākotni gala ziņojumu un progresu priekšlikumu īstenošanā.
