Ar Latvijas valsts mežu un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2018 finansējumu tiks realizēts projekts “Sibīrijas dziesmuklade”. Strenču novada pašvaldības mantojumā nonākusi izsūtījumā Sibīrijā tapusi dziesmu klade. Dziesmas pierakstītas Intā, Komi apgabalā, 1955. un 1956. gadā. Kladē pavisam apkopoti 178 dziesmu teksti latviešu valodā un atsevišķas dainas lietuviski. Dziesmas pierakstītas dažādos rokrakstos. Zem katras dziesmas ir datums un gads, kad tā rakstīta. Atsevišķām dziesmām arī pierakstīti teksta autora iniciāļi. Dziesmu klades izcelsme un tās autors pagaidām ir nezināms.
Pētot kladē ietvertās norādes – datējumus, autoru iniciāļus, meklējot attiecīgi arhīvos pieejamos represēto sarakstus, būs interesanti uzzināt dziesmu klades likteņstāstu. Pētot kladē ietveros dziesmu tekstus, būs noderīgi apzināt to popularitāti mūsdienās. Lai identificētu dziesmu melodijas, tiks apklaušināti vēl dzīvi palikušie tā skarbā laika liecinieki, kuri šīs dziesmas dziedājuši, vai dzirdējuši dziedam. Pierakstītas dziesmu melodijas, tādējādi neļaujot tām aiziet aizmirstībā, kaut nedaudz paildzinās šo dziesmu dzīvi. Mūsdienās izdotajās dziesmu kladēs parādās arvien jaunāku laiku dziesmas, tādas, kas populāras “šodien”. Dziesmas, kuras dziedāja tolaik, nepelnīti tiek aizmirstas un aiziet mūžībā kopā ar mūsu senčiem.
Projekta “Sibīrijas dziesmuklade” rezultātā taps dziesmu klades manuskripts, kurā ietverts klades likteņstāsts, autentiski dziesmu tekstu pieraksti un aizmirsto dziesmu melodijas. Savukārt šāds izdevums būs kā cieņas apliecinājums visiem represētajiem cilvēkiem un kā dokumentāla liecība, kas padarīs pieejamu iespēju jaunajai paaudzei un tiem, kas nav piedzīvojuši šo skarbo vēstures posmu, labāk izprast savas tautas likteņstāstu. Vienlaikus pagarinās daudzu dziesmu mūžu, vecākās paaudzes dziesmu dziedātājiem atsvaidzinās atmiņā dziesmas, bet jaunākiem – iemācīs jaunas. Projekta ietvaros plānots publicēt arī manuskripta digitālo versiju –virtuālo dziesmu kladi.
Salīdzinot dziesmu kladē ietvertos dziesmu tekstus ar to oriģināliem, ir redzamas atšķirības. Tas ļauj secināt, ka dziesmu kladē ietvertās dziesmas pierakstītas pēc atmiņas. Atsevišķu dziesmu teksti un, domājams, arī melodijas tapušas izsūtījumā, tādējādi uzskatāmas par sava veida folkloru. Dziesmu klade nenoliedzami ir tā laika dokumentāla liecība. Kladē ierakstītās dziesmas ir kā sajūtu liecinieces, ļauj pārliecināties par izsūtījumā tālu no Dzimtenes nonākušo cilvēku noskaņojumu. Tajā atspoguļota plaša jūtu gamma – sākot ar smeldzi par zaudēto Dzimteni, līdz uzmundrinājuma pilnām jautrām dziesmiņām. Šeit labi iederas latviešu teologa un filozofa Voldemāra Maldoņa apcerējumā “Kāpēc latvieši dzied?” rakstītais: “Dziesmas un dziedāšana ir dvēseles aktīvās estētiskās, darbīgās skaistuma gaumes darinājums. Cik dvēseles dziļumi neizsmeļami, cik dvēseles aktivitāte neierobežota, tik liela dziesmu bagātība. Jādzied gribot negribot, lai kāds mūžs, lai kāda vēstures gaita tautai, lai kāda sociālā iekārta tagadnē un nākotnē. Asaras līdzēt līdz ļaunās dienās, tomēr labāk dziedāt nekā raudāt: jo likteni ar raudāšanu neatraudās. Aktīvas, estētiskas baudas vajadzīgas, jo tā patīk dvēselei. Patika uzsūc sevī nepatiku un tādēļ remdē sāpes. Visu sāpīgo arī dziesma neatņems. Tomēr priekam vairāk spēju vadīt dzīvi, nekā bēdām. Dziesmu prieks spēj ļaunu dienu pabīdīt zem kājām, bēdas noslīcināt ūdenī”.
Arī tālu no Dzimtenes izsūtījumā Latvieši spēja radīt un kopt latviskas kultūras vidi, saglabājot nacionālo identitāti. Fascinējoši ir tas, ar kādu rūpību dziesmas kladē ierakstītas, klade lolota un glabāta kā dārgums, atvesta uz Dzimteni, nodota mantojumā, taču vientulīgi stāv plauktā nepelnīti nenovērtēta.
Informāciju sagatavoja:
Projekta vadītāja
Iveta Ence,
Plānošanas un attīstības nodaļas vadītāja,
e-pasts: iveta.ence@strencunovads.lv
