Filmas, datorspēles, aplikācijas, saraksts ir nebeidzams – audiovizuālais sektors ir viens no straujāk augošajiem pasaulē, tostarp arī Eiropā. Tiek paredzēts, ka līdz 2015. gadam tā jau būs 115 miljardu vērta industrija. Lai izpētītu Vidzemes perspektīvas šajā jomā, Vidzemes plānošanas reģiona īsteno projektu „Informācijas sabiedrības un IKT attīstība audiovizuālajā uzņēmējdarbībā (Medi@TIC). Projekta ietvaros ir izstrādāts politikas īstenošanas plāns audiovizuālā sektora attīstībai Vidzemes reģionā. Plāns paredz rīcības virzienus un nepieciešamos priekšnoteikumus veiksmīgai sektora izaugsmei. 27. jūnijā norisinājās vietējo iesaistīto pušu diskusija par iespējām plānu realizēt, kā arī vajadzīgajiem uzlabojumiem, lai tas spētu kvalitatīvi kalpot jomā iesaistītajiem.
Politikas īstenošanas plāns izstrādāts, balstoties uz esošās situācijas izpēti, audiovizuālā sektora SWOT analīzi, kā arī komentāriem un priekšlikumiem, kas saņemti divās iepriekšējās iesaistīto pušu darba sanāksmēs. Tāpat darba procesā analizēta arī projektā iesaistīto partneru pieredze un īstenotie pasākumi audiovizuālās sektora attīstīšanai savos reģionos vai pašvaldībās.
Veicot esošās situācijas izpēti, VPR ir secinājis, ka audiovizuālajam sektoram Vidzemē ir liels potenciāls. Taču identificēti arī attīstību bremzējošie faktori, kā kvalificēts darbaspēks, finansējuma pieejamība, atbalsta institūciju trūkums, kā arī uzņēmumu grūtības integrēties globālajā tirgū. Tādēļ politikas īstenošanas plānā ir izvirzītas četras politikas iniciatīvas šo problēmsituāciju risināšanai:
- Reģiona attīstības programmas 2014. — 2020. gadam izstrāde ar uzsvaru uz audiovizuālo sektoru un IKT;
- Audiovizuālajā sektorā nepieciešamo cilvēkresursu attīstīšana: apmācība, pārapmācība (re-training) un izglītība;
- Jaunu izstrādājumu un pakalpojumu attīstīšana audiovizuālajā sektorā un esošo tirgu apgūšanas (market push) darbības;
- Atbalsts starpsektoru sadarbības un jaunu tirgu radīšanas (market pull) aktivitātēm reģionā.
Uz diskusiju bija ieradušies pašvaldību, uzņēmējdarbības sektora un vietējās mākslas skolas pārstāvji, lai sniegtu savu redzējumu šīs jomas attīstībai. Diskusijas laikā plaši tika spriests par reģiona specializāciju un audiovizuālo jomu kā iespējamo specializāciju. Šai jomai ir lielas nākotnes perspektīvas un par to ir vērts domāt.
Sarunas rezultātā izkristalizējās vairāki svarīgi jautājumi, piemēram, par savstarpējās sadarbības veicināšanu un nebaidīšanos to darīt, kā piemēru minot, Valmieras Biznesa un inovāciju inkubators un Valmieras Mākslas vidusskola vai mākslas skola un pašvaldība, un daudzas citas kombinācijas, tādējādi, izmantojot pieejamos resursus efektīvākam darbam. Tāpat svarīgi būtu meklēt audiovizuālā sektora sasaiti ar tradicionālajām industrijām (kokapstrāde, lauksaimniecība utt), kā to padarīt šīm industrijām pievilcīgāku.
Kā viena no svarīgākajām lietām tika minēta nepieciešamība identificēt tos cilvēkus, „savedējus”, kuriem ir dabas dots talants un nepieciešamā deva harizmas, lai savestu vajadzīgos cilvēkus vajadzīgajā vietā un laikā kopā, tādējādi veidojot fantastikas sadarbības. Jo kā atzina klātesošie, veiksmes pamatā ir veiksmīgās satikšanās ar pareizajiem cilvēkiem, lai lietas virzītos uz priekšu.
Visi viedokļi un sniegtie ieteikumi tiks apkopoti un iestrādāti politikas ieviešanas plānā, kas drīzumā būs pieejams ikvienam interesantam.
Par projektu: Tā galvenais uzdevums ir veicināt starptautiskas nozīmes sadarbību un pieredzes apmaiņu starp projekta partneru reģionu uzņēmējiem un augstskolām, meklējot risinājumus audiovizuālās jomas straujākai attīstībai Eiropā.
Līdz šim projektā ir veikts detalizēts audiovizuālā sektora izvērtējums Vidzemē, kas parādījis, ka Vidzemē ir liels potenciāls un vajadzīgie priekšnosacījumi jomas attīstībai. Dokumentā skatīti gan audiovizuālās jomas attīstības priekšnosacījumi, gan vērtēts arī institucionālais atbalsts un finansējums sektora attīstībai. Tāpat pētīta likumdošana un izglītības iespējas, arī galvenie audiovizuālā satura izplatīšanas kanāli. Ar detalizētu sektora izvērtējumu varat iepazīties šeit.
Projekta kontekstā par audiovizuālu saturu tiek uzskatīti gan kinematogrāfiski darbi, gan tradicionālo un tiešsaistes mediju radītais saturs, gan arī izklaides saturs, piemēram, video spēles, gan dažādi funkcionālie risinājumi, kuru pamatā ir tehnoloģijas, praktiskais dizains un lietojamība, piemēram, mobilo tālruņu lietotnes/aplikācijas. Projektā īpaša uzmanība pievērsta audiovizuālā satura veidošanai jaunām izplatīšanas platformām (mobilas tehnoloģijas, digitālā TV, 3D formāts u. c.).
