Lai novērtētu Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes ietekmi, grūtībām un iespējām, ar kādām saskārušies uzņēmēji, tirgus izpētes un eksporta konsultāciju uzņēmums “Gateway & Partners” sadarbībā ar Vidzemes plānošanas reģionu veicis pētījumu, kurā iekļauti vairāki reģiona uzņēmumi un uzņēmējdarbības atbalsta organizāciju pārstāvji.
Pētījums veikts laika posmā no 2021. gada novembra līdz 2022. gada janvārim un tas galvenokārt kalpos par materiālu, lai veiktu izmaiņas jau izstrādātajā rīcības plānā, kas satur rekomendācijas inovāciju veicināšanai mazo un vidējo uzņēmumu vidū Vidzemē.
Lai novērtētu Covid-19 pandēmijas izraisīto izmaiņu ietekmi uz uzņēmējdarbības sektoru un izstrādātā rīcības plāna īstenošanu, aptaujāti vairāki uzņēmējdarbības un inovācijas eksperti no Vidzemes plānošanas reģiona, Ekonomikas ministrijas, Valmieras biznesa inkubatora, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras. Tāpat analīzē iekļauti uzņēmumi – SIA “Rūjienas saldējums”, SIA “SK LAW”, SIA “Madonas Uguns Siers”, SIA “Felici”, SIA “Valmiermuižas alus”. Vienlaikus tie ir uzņēmumi, kas tika iesaistīti Vidzemes plānošanas reģiona īstenotajā pilotaktivitātē un gandrīz gadu saņēma inovāciju projekta vadītāja atbalstu jaunu un inovatīvu produktu vai pakalpojumu ieviešanai.
Izstrādātajā pētījumā analizēts, kādu ietekmi uz inovatīvu produktu vai procesu ieviešanu ir radījuši Covid-19 pandēmijas izraisītie ierobežojumi, ar kādiem iespējām un izaicinājumiem uzņēmumi saskārušies (piemēram, darbinieku skaita izmaiņas, attālinātā darba iespējas, piegāžu ķēdes, noieta tirgi, eksporta iespējas un citos jautājumos). Tāpat analizēti pieejamie vai no jauna izstrādātie uzņēmējdarbības atbalsta instrumenti un tas, vai uzņēmēji tos ir izmantojuši Covid-19 krīzes seku pārvarēšanai. Analizēts arī tas, kāds atbalsts uzņēmumiem pietrūcis.
Galvenie secinājumi rāda, ka vairums uzņēmēju ir izjutuši negatīvu ietekmi uz uzņēmuma darbību un nozari kopumā Covid-19 pandēmijas ierobežojumu ietekmē, visvairāk to raksturojot ar stabilitātes trūkumu, neparedzamu pieprasījumu, neskaidrību par tirgus attīstību, izmaiņām patērētāju paradumos, izejvielu deficītu, strauju izejvielu un transportēšanas cenu kāpumu, nevēlēšanos uzņemties riskus (attiecībā uz investīcijām), kā arī novēlotu atbalsta saņemšanu un lēnu tā procesu.
Visspēcīgāko negatīvo ietekmi izjutuši uzņēmumi, kas paši vai to klienti darbojas HoReCa, atpūtas/izklaides iespējām saistītās nozarēs, kā arī piedāvā produktus vai pakalpojumus, kas ir ārpus “pamatvajadzību groza”, kas skaidrojams ar to, ka mainījušies pircēju paradumi Covid-19 pandēmijas ietekmē.
Papildus no pētījuma izriet, ka transportēšanas sarežģījumi būtiski palēninājuši izejvielu piegādes procesu ražošanas uzņēmumiem, kā arī paaugstinājuši preču piegādes cenas visiem procesā iesaistītajiem starpniekiem. Pandēmijas ietekmē visā Eiropas tirgū novērojams vispārējs izejvielu deficīts, kā rezultātā vairākiem uzņēmumiem pandēmijas smagākajos brīžos nācies apstādināt ražošanas procesus.
Visi aptaujātie uzņēmumi pandēmijas negatīvās ietekmes samazināšanai izmantojuši vismaz vienu uzņēmējdarbības atbalsta instrumenta veidu, taču bieži izskanēja sarūgtinājums par to, ka atbalsts nebija pieejams tajā brīdī, kad tas bija visvairāk nepieciešams. Visbiežāk uzņēmumi piemin finanšu atbalsta paplašināšanu kā visnoderīgāko atbalstu krīzes situāciju pārvarēšanai un attīstības veicināšanai, taču piemin arī, ka ļoti svarīga ir prioritāro uzņēmumu izdalīšana krīzes situācijās un operatīva lēmumu pieņemšana finansējuma piešķiršanas procesā.
Pētījuma rezultātā tiek novērots, ka lielāki un vecāki uzņēmumi pandēmiju pārcieš vieglāk nekā jaunāki un mazāki uzņēmumi, turklāt tiem ir augstākas sekmes valsts atbalsta instrumentu apgūšanā.
Plašāk ar pētījuma rezultātiem aicinām iepazīties: šeit
Pētījums izstrādāts Vidzemes plānošanas reģiona ieviestā Interreg Europe programmas projekta “Vietējo un reģionālo inovāciju ekosistēmu atbalsta politikas instrumenti (EcoRIS3)” ietvaros. Tā mērķis ir uzlabot atbalsta instrumentus inovāciju vides veicināšanai Vidzemē viedās specializācijas jomās.
