Apgāds SIA “Madris” ar VKKF mērķprogrammas “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģiona finansiālu atbalstu izdevis grāmatu Kamilla fon Štakelberga “Aizvējotās lapas. Atmiņas no vecās Baltijas”.
Kamillas fon Štakelbergas, baltvācietes, (1895-1978) atmiņu grāmata attēlo četrdesmit vācbaltiešu augstākās vidusšķiras gadus, no 20. gs. mijas līdz neatkarīgās Latvijas republikas okupācijai 1939. gada beigās. Kamillas bērnība pagāja Cēsīs un Pedelē un tas ir būtiska grāmatas sastāvdaļa, kas parāda Vidzemes kultūras daudzveidību, izzina un saglabā un attīsta to, pētot pagātni, dodas uz nākotni.
Apgāds SIA “Madris” jau iepriekšējā gadā saņēma Vidzemes projektu konkursa atbalstu Lēdurgas muižas īpašnieces Elzes fon Kampenhauzenas grāmatas ”Elzas un Rūdolfa stāsts” izdošanai, šis darbs izraisīja ļoti plašu rezonansi dažādās vietās un interese nebeidz rimt.
Kamilla fon Štakelberga bija Cēsu notāra Roberta Nikola von Vogta meita. Kamillas vecāki nāk no Vidzemes, tāpēc arī bērnība aizrit Cēsīs un Pedelē, vēlāk viņa nokļūst Rīgā un Vācijā. Visievērojamākā nodaļa veltīta bērnībai, jo tad autore vēro visu apkārtnotiekošo. Viņas skatījumā ieraugām Cēsu pilsētu, lietas, kuras bija tradicionālas baltvāciešiem un kurās dalību ņēma arī latvieši, sadzīvi un kultūras dzīvi. Uz kādu laiku meitene pārceļas uz vectēva muižu Pedelē, kas atrodas meža vidū, tur ir zvēri un ogas, upē – zivis un dabā skaistums. Nonāvēts stirnu buks, lauku darbi pie kuļmašīnas, puķu stādīšana, svētki u.c. Bērna acīm skatītais paliek atmiņā un vēlāk tiek dokumentēts grāmatā. Ļoti prasmīgi tiek atveidoti tēli, parādītas to savstarpējās attiecības, arī tas, ka katram ir sava vieta lielajā muižā.
Tolaik nesamierināmā sabiedrība – latvieši un baltvācieši – dzīvoja blakus. Kādas bija viņu tradīcijas, kas bija svarīgs katra cilvēka un ģimenes dzīvē, kādas bija skolas un mācības, kādi kultūras un sadzīves pasākumi notika tai laikā, kādas bija baltvāciešu un latviešu savstarpējās attiecības. Te autore parāda, ka starp vācu kungiem un latviešu kalpiem valda ne tikai mums pierastās un zināmās naidīgās attiecības, bet arī laba saprašānās. Piemēram, latviešu pavārei, kura vairs nespēj veikt savus pienākumus, tēvs maksā pensiju. Autores tēvs paralēli tiešajam darbam ir arī baznīcas priekšstāvis Cēsu Jāņa baznīcā, un tas nav viegls uzdevums, jo baznīcai bija gan vācu, gan latviešu draudze.
Ģimenei rakstītās atmiņas ir atklāts, aizkustinošs un sāpīgs stāsts par cilvēku likteņiem. Reizē tās ir bagāts izziņas materiāls vēstures un kultūras speciālistiem, saistoša informācija ikvienam, kuru interesē mūsu zemes un īpaši baltvāciešu vēsture Vidzemē. Atmiņās ir apkopoti daudzi fakti, kas nav atrodami citos materiālos.
Izdevējs – grāmatu apgāds SIA “Madris”. Projekta vadītāja Skaidrīte Naumova.
