Šī gada 23. martā Cēsu Centrālajā bibliotēkā norisinājās pasākums par remigrantu bērnu iekļaušanos Latvijas izglītības sistēmā. Vidzemes plānošanas reģions (VPR) bija pulcējis ekspertus un remigrantu ģimenes, lai kopīgi apspriestu problēmas un izaicinājumus šajā jomā, kā arī meklētu labākos risinājumus.
Pasākumā uzstājās VPR remigrācijas koordinatore Inga Madžule, Latvijas Universitātes (LU) pētniece Daina Grosa, Cēsu izglītības pārvaldes vadītājas palīdze Dace Bērziņa, Cēsu Centrālās bibliotēkas bibliotekāre Inta Zaksa, Drabešu pamatskolas direktore Kristīne Paisuma un Cēsu 3.pirmsskolas vadītāja Rasa Siliņa.
Pēc pasākuma iesaistītie dalījās vērtīgās atziņās, kas izgaismo gan izaicinājumus, gan iespējamos risinājumus šajā jomā. Remigrācijas koordinatore Inga Madžule uzsvēra šādu pasākumu būtisko lomu, ļaujot remigrantiem personīgi tikties ar speciālistiem un rast atbildes uz saviem jautājumiem. Viņa arī atzina nepieciešamību turpināt pilnveidot atbalsta mehānismus.
LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētniece Daina Grosa, balstoties uz intervijām ar remigrējušajām ģimenēm par bērnu iekļaušanos Latvijas izglītības sistēmā, savā pētījumā secina, ka dažu remigrantu bērnu iekļaušanās bijusi veiksmīga, kamēr citi, īpaši vecāko klašu skolēni, saskaras ar nopietnām grūtībām valodas dēļ. Saskaņā ar viņas teikto, ir svarīgi domāt par pasākumiem valodas apguves veicināšanai.
Cēsu izglītības pārvaldes vadītājas palīdze Dace Bērziņa akcentēja trīs galvenos aspektus – pareizo attieksmi, sarunu un iecietību, kā arī radošu pieeju un laiku kā vērtību šajā procesā.
Viņas prezentācija iezīmēja konkrētus soļus remigrantu atbalstam. Pašlaik Cēsu novada izglītības iestādes jau sniedz virkni atbalsta pasākumu bērniem-remigrantiem. Tie ietver konsultācijas, individuālu pieeju, valodas apmācību, logopēdu un speciālo pedagogu piesaisti, kā arī finansiālu atbalstu no Eiropas Sociālā fonda projektiem. Tomēr Dace Bērziņa norādīja, ka būtu nepieciešams papildu finansējums individuālajam darbam, metodiskie materiāli un praktiskā pieredze to īstenošanā.
Tāpat aktuāls ir jautājums par papildu finansējumu pedagogiem, kas vēlas apgūt otru specialitāti, lai pilnvērtīgāk varētu strādāt ar remigrantu bērniem. Līdztekus Izglītības pārvalde Cēsu novadā plāno organizēt pieredzes apmaiņas seminārus un mudināt skolas vairāk izmantot tiešsaistes latviešu valodas mācību iespējas.
Kopumā pasākums Cēsīs apstiprināja, ka progress remigrantu bērnu iekļaušanā ir panākts, bet vēl ir daudz darāmā – sākot ar papildu valodas atbalstu un beidzot ar pedagogu tālākizglītību un finanšu piesaisti. Apvienojot visu iesaistīto pušu idejas un praksi, ir iespējams izveidot visaptverošu atbalsta sistēmu, kas palīdzēs remigrantiem veiksmīgi iekļauties Latvijas izglītībā. Turklāt šis pasākums apliecināja, ka vietējās pašvaldības, izglītības eksperti un paši remigranti ir gatavi sadarboties šī mērķa sasniegšanai.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Vidzemes plānošanas reģions realizē funkciju “Diasporas likuma normu īstenošana (Atbalsta pasākums remigrācijas veicināšanai “Reģionālās remigrācijas koordinators”)”.
