Būvniecības līgums un tajā noteiktās energoefektivitātes garantija ir veids, kā paaugstināt būvdarbu kvalitāti un sasniegt plānoto enerģijas ietaupījumu. Lai gan vairāk par Energoefektivitātes pakalpojumu līgumu tiek runāts daudzdzīvokļu ēku atjaunošanā un pašvaldības līdz šim to ieviesušas maz, Kocēnu novada pašvaldība sadarbojoties ar Vidzemes plānošanas reģionu šāda līguma pieeju ievieš un testē vienā no publiskajām ēkām – Kocēnu novada domes administrācijas ēkā. Vidzemes plānošanas reģions aicināja uz sarunu SIA “EKODOMA” direktoru un Vidzemes plānošanas reģiona sadarbības partneri Agri Kamenderu un Kocēnu novada domes Izpilddirektoru Māri Permaņicki.
Energoefektivitātes pakalpojuma līgums, kas citās Baltijas jūras reģiona valstīs tiek saukts par EPC (angļu val. Energy Performance Contract), ir ilgtermiņa līgums ar uzņēmumu/izpildītāju jeb energoefektivitātes pakalpojuma sniedzēju. Līgums tiek noslēgts, lai īstenotu energoefektivitātes veicinošus pasākumus ēkā ar garantētu enerģijas ietaupījumu un lai samazinātu risku neveiksmīgai ēkas atjaunošanai, kad būvdarbi ēkā nesasniedz gaidīto efektu. Savukārt energoefektivitātes garantija nozīmē to, ka izpildītājs garantē noteiktu ēkas energoefektivitātes rādītāju jeb enerģijas patēriņu pēc ēkas atjaunošanas. Ja netiek sasniegts šis rādītājs, tad izpildītājs atmaksā trūkstošo enerģijas ietaupījumu, līdz ar to būvdarbu veicējs ir ieinteresēts nodrošināt kvalitatīvu darbu izpildi, sasniedzot plānoto enerģijas ietaupījumu. Ja veidojas papildu enerģijas ietaupījums, tad pasūtītājs to patur sev. Līgums var tikt noslēgts dažādi, piemēram, tajā paredzot ietaupījuma sadali starp pasūtītāju un būvnieku.
Šobrīd Kocēnu novada pašvaldība ir viena no Vidzemes plānošanas reģiona pilotvietām projektā “Efektīvi finanšu instrumenti ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ieviešanai” (EFFECT4buildings), iestrādājot iepirkuma būvniecības līgumā energoefektivitātes garantiju enerģijas patēriņam apkurei, garantijas pārbaudi un novērtējuma kārtību. Kocēnu novada domes administrācijas ēkā plānots veikt atjaunošanas darbus ar mērķi samazināt ēkas enerģijas patēriņu un kompleksi atjaunot ēku – jumta siltināšana, sienu siltināšana, logu nomaiņa, cokola siltināšana, pagraba pārseguma siltināšana, apkures sistēmas rekonstrukcija un ventilācijas sistēmas izveide, paredzot siltumenerģijas atgūšanas efektivitāti virs 75%.
Kā Energoefektivitātes pakalpojuma līgums atšķiras no standarta būvniecības līguma?
“Atšķirībā no standarta būvniecības līguma Energoefektivitātes pakalpojuma līguma gadījumā izpildītājs garantē sasniegt noteiktu ēkas energoefektivitātes līmeni, lai tas, kas paredzēts tehniskajā projektā, reāli arī tiktu sasniegts, lai ēkā tiek nodrošināts veselīgs mikroklimats, netiek pārtērēta enerģija un lai ēkas uzturēšanas izmaksas nav neplānoti lielas. Izpildītājs ir finansiāli atbildīgs, ja netiek sasniegts plānotais efektivitātes līmenis. Ļoti bieži Energoefektivitātes pakalpojuma līguma gadījumā izpildītājs arī pilnībā vai daļēji finansē energoefektivitātes pasākumus, kas nozīmē, ka izpildītājs uzņemas ne tikai tehniskos, bet arī visus finansiālos riskus. Kocēnu gadījumā pašvaldība gan pati pilnībā finansē visu projektu un izmanto tikai daļu no Energoefektivitātes pakalpojuma līguma principiem, kas ir energoefektivitātes garantija, kas tiek iestrādāta būvniecības līgumā,” stāsta A. Kamenders.
“Šāda veida iepirkuma līgums un tajā noteiktā energoefektivitātes garantija ir būtisks priekšnosacījums būvdarbiem, materiālu izvēlei un strikts nosacījums nodrošināt noteiktu kvalitāti un enerģijas patēriņu arī pēc būvdarbu pabeigšanas. Būvnieku atbildība pieaug un līdz ar to arī ēka tiek kvalitatīvi atjaunota,” uzsver M. Permaņickis.
Kāda ir Latvijā pašvaldību pieredze, ieviešot Energoefektivitātes pakalpojuma līgumu ar iestrādātu energoefektivitātes garantiju, salīdzinot ar citām valstīm? Kura pašvaldība šobrīd ir “priekšā”, ieviešot šo pieeju?
“Atšķirībā no citām valstīm pieredze Latvijā ir gaužām maza, lai neteiktu, ka šādas pieredzes vispār nav. Šobrīd Energoefektivitātes pakalpojuma līgums izmantots tikai privātajā sektorā, realizējot apgaismojuma uzlabošanas un dzīvojamo ēku atjaunošanas projektus. Pašvaldību gadījumā šobrīd noslēgti pirmie sabiedrisko ēku atjaunošanas projekti Tukumā un arī Jūrmalā, kuros iestrādāta prasība pret sasniedzamo energoefektivitātes līmeni,” atklāj A.Kamenders.
Vai un kāpēc pašvaldības šādu līguma pieeju īsteno maz, atjaunojot publiskās ēkas? Kādi ir galvenie iemesli?
“Šobrīd atšķirībā no citām valstīm Latvijai nav izstrādāti Energoefektivitātes pakalpojuma līguma paraugi pašvaldību sektoram, kas ļautu slēgt ilgtermiņa līgumus, kas garāki par 5 gadiem. Ja izpildītājs grib investēt savus līdzekļus, tad līgumus nepieciešams piemērot atbilstoši Publiskā un Privātā partnerības likumam, kas šādu energoefektivitātes projektu gadījumā nav nelietderīgi. Piemēram, Slovākijā Energoefektivitātes pakalpojuma līguma paraugi ir izstrādāti atbilstoši Eurostat prasībām, lai pašvaldībām pastāv arī iespēja ilgtermiņa saistības uzskaitīt ārpusbilancē, un ir noteikti skaidri mērķi efektīvi atjaunot ēkas.
Latvijas pašvaldību ēku gadījumā šādi mērķi bieži vien trūkst vai tie netiek uzskatīti par svarīgiem. Zināšanu trūkums pašvaldībās strādājošiem juristiem, būvvaldes darbiniekiem un iepirkuma speciālistiem, gatavojot iepirkumu un līgumus, kas neļauj izvirzīt kvalitātes prasības. Minimālas prasības ar dārgām izmaksām,” uzsver A.Kamenders.
Vai iepirkuma būvdarbu līgumā iekļautās energoefektivitātes garantijas prasības samazina pretendentu pieteikuma skaitu? Vai šādas prasības biedē būvniekus?
A.Kamenders stāsta: “Šobrīd pieredzes praktiski nav, tāpēc vispārināt nav iespējams. Pirmajos veiktajos iepirkumos energoefektivitātes garantijas prasības nav izraisījušas būvnieku pretenzijas vai nevēlēšanos piedalīties iepirkumā. Bet gadījumā, ja tehniskais projekts būs nekvalitatīvs vai izvirzītās prasības ir nesamērīgas, tāds risks pastāv.”
Savukārt M.Permaņickis atklāj Kocēnu novada pašvaldības pieredzi, izsludinot šādu iepirkumu:
“Es gribētu teikt, ka garantijas nav tās, kas samazinātu pieteikuma skaitu. Tehnoloģijas, kaut kas jauns ir tās, kuru dēļ tiek uzdoti jautājumi un varbūt kāds nepiesakās. Manuprāt, energoefektivitātes garantija un atbildība nebiedē būvniekus.”
Vai energoefektivitātes garantijas prasības palielina iepirkuma cenu, salīdzinot ar standarta/ierasto būvniecības līgumu?
“Ja tā ir vienkārši energoefektivitātes garantija, tad šīs izmaksas parasti iekļaujas esošo būvniecības garantiju izmaksās, un izmaksām nav jāpieaug,” piebilst A.Kamenders.
Kā veicināt pašvaldību izpratni par Energoefektivitātes pakalpojuma līguma priekšrocībām un to biežāku ieviešanu? Kādi pasākumi jāveic?
“Nepieciešams standartizēts Energoefektivitātes pakalpojuma līguma paraugs un iepirkuma dokumentācija, ko pašvaldības darbinieki varētu izmantot, sagatavojot savus iepirkumus. Tāpat nepieciešams skaidrs signāls no Ekonomikas ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas un Finanšu ministrijas, ka šāds līgums ir izmantojams, lai sasniegtu labāku būvniecības kvalitāti. Darbs ar būvniecības kompānijām un pašvaldību darbiniekiem,” sarunu noslēdz A. Kamenders.
Projekta “EFFECT4buildings” pamatuzdevums ir analizēt virkni finanšu instrumentus un modeļus ēku renovācijai, tos testēt pašvaldību ēkās un nepieciešamības gadījumā tos pilnveidot. Līgums par konsultatīvo atbalstu starp Vidzemes plānošanas reģionu un Kocēnu novada domi tika noslēgts 2018. gada decembrī.
Papildu informācija: Jānis Ikaunieks, Energoefektivitātes eksperts Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: janis.ikaunieks@vidzeme.lv, mob.t. 26349224
Informāciju sagatavoja: Baiba Šelkovska, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, baiba.selkovska@vidzeme.lv, mob.t. 28752793, www.vidzeme.lv
