Reizēm tieši neziņa par zemas temperatūras siltumapgādes iespējām ir tas iemesls, kāpēc trūkst interese par šādu tehnoloģiju. Jāuzsver, ka Eiropas Savienībā īpaša uzmanība tiek vērsta uz ilgtspējīgām energoapgādes sistēmām, kuras tendētas uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu un enerģijas patēriņa samazināšanu. Projekta “Zemas temperatūras centralizētā siltumapgāde Baltijas jūras reģionam” (LowTEMP) pamatmērķis ir paaugstināt centralizētās siltumapgādes sistēmas darbības efektivitāti, samazinot nelietderīgi izmantoto siltumenerģiju un integrējot zemas temperatūras siltumapgādes risinājumus.
Vidzemes plānošanas reģions aicināja Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta ekspertes Ievu Pakeri un profesori Dagniju Blumbergu pastāstīt detalizētāk par šo tehnoloģiju, kā arī minēt argumentus, kāpēc pašvaldībām ir vērts apsvērt iespējas ieviest ilgtspējīgas energoapgādes sistēmas.
Pastāstiet īsumā, ko nozīmē zemas temperatūras centralizētā siltumapgāde?
Tā kā aizvien straujāk pieaug ēku energoefektivitāte, veicot siltināšanas darbus, arī centralizētajai siltumapgādei, kas nodrošina siltumu šīm ēkām, ir jāpielāgojas jaunajai patēriņa dinamikai. Zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes sistēma paredz zemāku temperatūru siltuma pārvades tīklos. Šobrīd siltumnesēja temperatūra tīklos aukstākajā periodā ir aptuveni 90 grādi, bet jaunā koncepcija paredz to pazemināt līdz 60 grādiem, lai samazinātu zudumus siltuma tīklos. Šāda pāreja ir iespējama pie noteiktiem tehniskajiem risinājumiem, piemēram, kad ēkas ir siltinātas un kopējais siltumenerģijas patēriņš ir zemāks.
Ir dzirdēti dažādu speciālistu viedokļi, ka zemas temperatūras centralizētā siltumapgāde Latvijā ir kaut kas neiespējams. Ir nepieciešamas lielas investīcijas, siltuma trašu pārbūve utt. Ko šādam skeptiķim atbildētu VASSI eksperti?
Temperatūras pazemināšana tīklos nav vienas dienas jautājums, tā ir stratēģiski jāplāno ilgākā periodā, analizējot patērētāju izmaiņas gadu gaitā, konkrēta reģiona īpatnības un jaunos patērētājus. Zemas temperatūras siltumapgādes sistēma nepieprasa jaunus siltumtīklus vai lielas investīcijas, tikai rūpīgu esošā patēriņa analīzi, inovatīvu domāšanu un sasvstarpēju sadarbību starp visām iesaistītajām pusēm – siltumapgādes uzņēmumu, patērētāju (ēkas īpašnieku) vai jaunu ēku attīstītāju un pašvaldību, kas var sniegt atbalstu efektīvas siltumapgādes sistēmas ieviešanai. Nav viena gatava scenārija, kā nonākt līdz zemākai temperatūrai tīklos, katrai sistēmai ir cits tehniskais risinājums, ko nepieciešams atrast. Tomēr tas kopumā ir jautājums būt vai nebūt centralizētai siltumapgādei.
Vai un kā radīt interesi mazajās pašvaldībās par zemas temperatūras siltumapgādes iespējām? Kādi būtu jūsu argumenti, kāpēc ir vērts apsvērt šādu sistēmu ieviešanu?
Pirmkārt, tieši mazajās pašvaldībās ēku energoefektivitātes projekti tiek realizēti daudz biežāk nekā lielajās pašvaldībās, līdz ar to arī iekštelpu mikroklimatu iespējams vieglāk uzturēt ar zemāku temperatūru tīklos. Otrkārt, mazās pašvaldības bieži sastopas ar iedzīvotāju skaita un siltumenerģijas patērētāju samazināšanās problēmu, kas pieprasa siltumapgādes sistēmas rekonstrukciju, lai spētu konkurēt ar individuālajiem siltumavotiem ēkās. Šāds piemērs ir arī pilotprojekts Beļavas ciemā. Reizē ar tīklu rekonstrukciju tiek plānota arī temperatūras pazemināšana. Treškārt, zemas temperatūras siltumapgādes sistēma ļauj efektīvāk izmantot alternatīvos energoresursus, tai skaitā koksnes un saules enerģiju, kas tiek plaši izmantota tieši mazajās centralizētajās siltumapgādes sistēmās.
Ar kādām grūtībām un šķēršļiem ir jāsaskaras, ieviešot zemas temperatūras siltumapgādi? Kas ir lielākais traucēklis šīs sistēmas ieviešanā Latvijā?
Galvenā problēma ir nodrošināt nepieciešamo komfortu un iekštelpu temperatūru esošajās ēkās ar zemāku siltuma tīklu temperatūru. Tas cieši saistīts ar ēkas individuālo siltuma sadali un sildķermeņiem, ko iedzīvotāji bieži vien uzstāda pēc principa – jo lielāki, jo siltāk un labāk. Šādos gadījumos ir grūti novērtēt, kādi tehniskie risinājumi nepieciešami siltummezglā, lai saglabātu komforta temperatūru ēkā.Plānojot un projektējot jaunas ēkas, šādas problēmas nerodas, jo jau laicīgi var paredzēt ēku apsildi ar zemas temperatūras sildķermeņiem, piemēram, apsildāmajām grīdām. Šobrīd Latvijā zemas temperatūras siltumapgādes sistēma ir jaunums, bet Dānijā un Vācijā šādas koncepcijas sistēmas veiksmīgi darbojas jau vairākus gadus. Tādēļ ceram, ka arī Latvija izdosies realizēt pirmos pilotprojektus.
Papildu informācija: Līga Puriņa – Purīte, projekta “LowTEMP” vadītāja, Vidzemes plānošanas reģions, liga.pp@vidzeme.lv; mob.t. +371 29214024
Informāciju sagatavoja: Baiba Norberte, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, baiba.norberte@vidzeme.lv, mob.t. 28752793, www.vidzeme.lv
