Kaspars ir jauns vīrietis, kurš dzīvo Cēsīs un jau vairāk nekā sešus mēnešus strādā algotu darbu, kopīgi ar kolēģiem pavada brīvo laiku un iegūst jaunus paziņas. Varētu pieņemt, ka minētās ir vienkāršas un pašsaprotamas lietas, tomēr ne visiem. Arī Kaspars tā nav dzīvojis vienmēr.
Kaspars bērnību pavadījis lauku mājās Cēsu novadā. Viņam ir divi brāļi, vecāki, suns Arguss un kaķi – Tarzāns un Minkijs, kā arī neliela saimniecība ar vistām, pāris govīm un teļu.
Kasparam ir II grupas invaliditāte un kā viņš atzīst – ceļš līdz pastāvīgai un stabilai darba vietai ir bijis izaicinošs. Izaicinošs tādēļ, ka gluži vienkārši atrast darbu ļoti ilgā laika posmā nav izdevies. “Man bijušas daudz darba intervijas, kur iespējamais darba devējs saka, ka piezvanīs, bet to neizdara. Lai atrastu darbu, esmu izsūtījis pat vairāk nekā 20 pieteikumus, galvenokārt mērķējot uz kokapstrādes uzņēmumiem, bet bez rezultāta,” stāsta Kaspars.
Savulaik daļēji attālināti viņš Sociālās integrācijas valsts aģentūras profesionālajā vidusskolā apguva galdnieka palīga arodu, kā arī mācību procesā guva pirmo darba pieredzi, darbojoties praksē kokapstrādes uzņēmumā.
Biedrības “Cerību spārni” Sociālo pakalpojumu vadītāja Cēsīs un Spārē Vineta Zariņa ar Kasparu iepazinās, strādājot kā sociālā darbiniece atbalsta centrā “Pērle”. Viņa atminas: “Ierodoties darboties centrā “Pērle”, Kaspars bija ļoti motivēts strādāt, atrast darbu, vēlējās patstāvīgu dzīvi, iespēju sevi nodrošināt. Tajā pašā laikā viņš bija nedaudz iepriekš neveiksmīgo darba meklējumu sagrauts.”
Kaspars agrāk darbojās “Pērles” specializētajās darbnīcās. Lai diena būtu interesantāka, tā sastāvēja no dažādām nodarbībām. Kaspars darbojās šūšanas, keramikas nodarbībās, zīmēja. Viņš gan uzsver, ka nejūt sevī mākslinieku, tomēr svarīga loma ir darbnīcu vadītājiem, kas spēj ieinteresēt un motivēt pamēģināt kaut ko līdz šim nedarītu.
Šobrīd Kaspars patstāvīgi dzīvo grupu dzīvoklī Cēsīs un savs miteklis ir viena no viņa vēlmēm jau ilgi. Dzīvojot grupu dzīvoklī, Kaspars gan piedalās grupu dzīvokļa darbinieku un dalībnieku dažādos organizētos pasākumos un ekskursijās, gan mīl laiku pavadīt arī vienatnē – pats gatavojot ēst, atpūšoties pēc darba dienas.
Kā uzsver V. Zariņa, nozīmīgs brīdis Kaspara dzīvē bijusi tikšanās ar uzņēmējiem Cēsīs, ko palīdzēja organizēt projekta “Vidzeme iekļauj” pārstāvji. Tā ietvaros vairākiem atbalsta centra “Pērle” dalībniekiem piemeklēta tikšanās uzņēmumā SIA “Ewart Woods”, kura pamatdarbība saistīta ar dažādu interjera priekšmetu izgatavošanu no koka un metāla. Sarunā piedalījās arī Kaspars un tieši viņam šī tikšanās rezultējās reālā darba piedāvājumā.
Stāstot par savu darba ikdienu šobrīd, Kaspars ir mierīgs un gandarīts. Ap gadu miju Kaspars jau dodas pirmajā pelnītajā darba atvaļinājumā. Viņš strādā nepilnu darba laiku piecas dienas nedēļā un tā ir viņa izvēle. Kaspars ar lepnumu stāsta, ka viņš ir viens no ķēdes posmiem ceļā uz gatavu produktu. Ikdienā viņa pienākumi ir saistīti ar dažādu detaļu apstrādi koka un metāla izstrādājumiem, ko gatavo uzņēmumā. Reizēm darba uzdevumi pamainās un tas Kasparu iepriecina, lai arī viņš jūtas labi, darot vienkāršus un zināmus darbus. Kaspars priecājas par to, ka aug profesionāli, sevišķi, kad uztic sarežģītākas lietas.
Tāpat Kasparu ļoti iepriecina darba kolektīvs, kopīgas aktivitātes un svētkus svinēšana. Aizvadīti pirmie pasākumi, kopīgi spēlējot disku golfu, un gaidāmi dažādi citi svētku pasākumi.
Uzņēmuma “SIA Ewart Woods” dizaineris Pēteris Ločmelis, kurš ir arī Kaspara tiešais darbu vadītājs, ir pārliecināts – ikvienam ir iespējams atrast piemērotu darbu, būtiskākais ir dot iespēju: “Katram cilvēkam ir savs darbs. Jā, iespējams, ne visi var darboties ar kokapstrādi un instrumentiem. Ticu, ka ikvienā uzņēmumā var piemeklēt atbilstošu darbu.”
Viena no būtiskākajām lietām, ko vērtē uzņēmumā, pieņemot jaunus darbiniekus – spēja komunicēt un ievērot darba drošību, lai neapdraudētu sevi un apkārtējos. “Iespējams, sākotnēji zināms iecietības līmenis ir mazliet jāpaceļ, jo sākumā jebkurš cilvēks var būt nobijies, arī dēļ iepriekšējas negatīvas pieredzes. Skaidrs arī tas, ka ne visi stāsti ir tik sekmīgi, algojot jaunus darbiniekus, arī cilvēkus ar invaliditāti. Ieteikums nebaidīties, iespējams, skan muļķīgi, bet tā arī domāju – nevajag dzīvot savos aizspriedumos, kamēr tie nav pierādījušies. Nepieciešams dot iespēju un saprast, vai tavs pieņēmums ir pamatots,” iesaka P. Ločmelis.
Projekta “Vidzeme iekļauj” komanda izsaka pateicību uzņēmuma SIA “Ewart Woods” vadībai un darbiniekiem par atsaucību un iespējas rašanu Kasparam strādāt.
