Septembrī notika Vidzemes plānošanas reģiona rīkots seminārs izglītības iestāžu vadītājiem un izglītības pārvalžu speciālistiem “Remigrējušo ģimeņu bērnu iekļaušanās Latvijas skolās”, kurā tika apspriesti izaicinājumi, saistītie normatīvie akti, dalījās pieredzes stāstos, ieteikumos un atbildēja uz jautājumiem. Daloties savā pieredzē par šobrīd sabiedrībā apspriesto iekļaujošo izglītību, nespēju nodalīt atsevišķu grupu “remigrējušie bērni”, jo skolā ienāk bērni ar dažādiem stāstiem, tai skaitā cittautieši , kuriem tieši tāpat nepieciešama papildus skolotāju un vecāku uzmanība. Un jautājumu daudz, jo katra situācija ir unikāla.
Mazākumtautību bērni, kuri ienāk latviešu plūsmas skolās, nereti saskaras ar zināmām grūtībām atšķirīgo valodas zināšanu dēļ. Līdzīgā situācijā atrodas arī patvēruma meklētāji un bēgļi. Juglas vidusskolai šajā mācību gadā pievienota Rīgas Ezerkrastu pamatskola, un, uzņemot skolā bērnus speciālajās izglītības programmās, ir jāievēro – ja mēs gribam ar katru bērnu strādāt individuāli, tad jāievēro, ka katram skolēnam ir vajadzīga īpaša uzmanība un rūpes.
Kopš 2010.gada savā skolā izmantojam Franklina Koveja piedāvātās līderisma tehnikas no programmas “Līderis manī” (kas pamatojas uz viņa izveidoto 7 paradumu teoriju). Teorija saka – jo vairāk mēs koncentrējamies uz procesiem, ko paši varam ietekmēt un izmainīt, jo vairāk šis loks paplašinās. Savukārt – jo vairāk koncentrējamies uz lietām, ko paši nespējam ietekmēt, jo mūsu ietekmes loks samazinās. Tādēļ savā ikdienas darbā es izvērtēju informāciju, kas ir manā ietekmes lokā, lai ieguldītu savu uzmanību un enerģiju tur.
Strādājot ar faktoriem, kurus varu ietekmēt, iedalu tos trīs daļās – pedagogs, iekļaujoša vide un sistēma. Būtiski, lai pedagogi būtu ar izaugsmes domāšanu, par kuru runā Kerola Dveka (pasaules vadošā pētniece motivācijas un personīgās pilnveides jautājumos) -pārliecību, ka cilvēka inteliģenci un spējas var attīstīt – mēs redzam katru bērnu un ticam, ka viņš var vairāk. Jo, uzņemot skolā bērnu, kurš 6. klasē ir 4. klases zināšanu līmenī, mums jāsāk no tās vietas, kur viņš ir, un jābūt ļoti tolerantiem. Ir svarīgi ar šiem bērniem veidot uzticības pilnas attiecības un jāveido apziņa, ka bērns iederas savā klasē, ka viņa spējas un kompetences, ieguldot darbu, aug. Šī attieksme nāk no pedagoga, kurš nejautā, “kādēļ šis cittautietis ir pie manis?!”, “par ko man tas?”, bet iejūtas bērna, kurš ir iemests svešā vidē, lomā. Par to jārunā arī ar citiem bērniem, lai viņi saprastu un spētu pieņemt. Svarīgi, ka pedagogi, arī jaunieši, vecāki un visa sabiedrība kopumā spēj pieņemt dažādību, jo ikdienā reizēm esam neiecietīgi, konservatīvi, vēlamies Latviju tikai latviešiem un neesam gatavi iziet ārpus savas komforta zonas. Pārmaiņas domāšanā atrisinātu daudzas citas problēmas.
Kultūra, kurā tiek atzīta dažādība
Jau gadiem savā darbā veidoju tādu organizācijas kultūru, kurā tiek atzīta dažādība. Nozīmīgi faktori veiksmīgas skolas kultūras veidošanā ir “atklāta komunikācija” un “atzīta dažādība”, bez kuriem mēs nevaram iegūt “pozitīvu atmosfēru” un “savstarpēju sadarbību”.
Domājot, kā šādu vidi veidot, gadu laikā kā skolas direktore esmu ievērojusi piecus principus. Pirmais princips ir darīt lietas kopā – bērni ar skolotājiem un vecākiem. Nesacensties savā starpā, bet sacensties ar sevi. Skolēnos mīt spēcīgs sacensību gars, ir svarīgi ar to darboties. Tādēļ skolā veidojam izaugsmes topu, kurā atzinību var iegūt arī skolēni ar viduvējām sekmēm. Bērniem, kuri mācās ļoti labi , atzinību iegūt grūtāk, , jo strauja izaugsme nav iespējama. Līdz ar to dažādie reitingi, manuprāt, valstiskā līmenī ir jāmaina, jo ir pilnīgi skaidrs, ka bērni, par kuriem runājam, reitingam neiedod neko. Tāpat arī neimitējam procesus – nevis runājam, kā svinējām Baltā galdauta svētkus, bet klājam baltus galdautus un svinam svētkus, esot kopā.
Otrais princips ir neko nedarīt ķekša pēc. Ir svarīgi argumentēt, kāpēc mums vajag, piemēram, konkrētu iekšējo dokumentu.
Trešais ir brīvība un atbildība – ir svarīgi ļaut pedagogiem brīvi izvēlēties. Piemēram, informatīvās sanāksmes un administrācijas sēdes nav obligātas. Svarīgi, ka visi zina darba kārtību , par ko runāsim, un cilvēki atbilstoši savām prioritātēm izvēlas paši, kas ir svarīgi iestādei un viņiem. Taču vēlos uzsvērt, ka brīvība nozīmē arī , atbildību.
Ceturtais princips – katrs ir svarīgs. Man kā iestādes vadītājai ir svarīgs katrs, kas mācās un strādā skolā, un ir svarīgi, ka visi to zina un jūt.
Un pēdējais princips ir atrast vietu un laiku, kad ļaut runāt par savām sajūtām. Veidot vidi, kur gan remigrējušie, gan citi bērni var runāt par savām sajūtām. Lielām skolām arī šis ir izaicinājums, taču tas ir svarīgi. Mūsu skolā visi kopā esam atbildīgi, lai šie principi tiktu ievēroti. Vidi veidojam caur dažādām aktivitātēm, piemēram, mūsu skolas simbols ir koks. Katra klase ir izveidojusi pati savu vērtību koku -par skolas un arī savām vērtībām runā caur šo metaforu. Šāds fokuss sakārto un veido kopīgo vidi.
Tas ir tāds ievads, kā es cenšos stūrēt. Jautājums paliek, kā to visu stūrēt Latvijā, jo izaicinājumu būs arvien vairāk, no dažādības mums neizbēgt. Esošo izglītības standartu reizām nevar izpildīt pat mūsu bērni, tādēļ jādomā, kā nesagraut pašapziņu tiem, kuri nespēj pabeigt 9. klasi. Varbūt mums ir jāļauj pabeigt bērnam pamatskolu un tad izvirzīt augstākas prasības tiem, kuri grib tālāk mācīties vidusskolā – tas ir mans subjektīvais viedoklis. Bet, kā šai sistēmai tikt līdzi tiem, kuri ir ielekuši pēkšņi jaunā situācijā, atgriežoties Latvijā bez zināšanām latviešu valodā vai, piemēram, vēsturē. Šis ir jautājums, kurš jārisina.
Pilno pieredzes stāstu ar plašāku informāciju un vairāk piemēriem iespējams noskatīties Vidzemes plānošanas reģiona YouTube profilā, kur pieejami visu semināra runātāju prezentācijas un uzrunas.
Kā iepriekš ziņots, š.g. 11. septembrī norisinājās Vidzemes plānošanas reģiona organizēts seminārs izglītības pārvalžu speciālistiem un vispārizglītojošo skolu direktoriem “Remigrējušo ģimeņu bērnu iekļaušanās Latvijas skolās”.
Aija Melle, Rīgas Juglas vidusskolas direktore
Informāciju sagatavoja:
Kaiva Anna Upleja,
Vidzemes plānošanas reģiona pārstāve,
E-pasts: kaiva.upleja@strategies.lv
