Trešdien, 13. aprīlī, Vidzemes Augstskolā, Vidzemes plānošanas reģiona organizētā projekta “Lauku reģionu pievilcīga tēla veidošana” ietvaros tikās dažādu jomu eksperti un profesionāļi, lai diskutētu par Vidzemes reģiona attīstības iespējām nākotnē. Pārrunājot iespējamos ilgtermiņa attīstības scenārijus, radošo darbnīcu dalībnieki akcentēja cilvēkus – Vidzemes reģiona iedzīvotājus – kā nozīmīgāko reģiona vērtību, tomēr neaizmirstot arī par izglītības, infrastruktūras un tūrisma jomu kapacitātes veicināšanu.
Radošās darbnīcas iesākumā bija iespējams uzklausīt vairākas uzrunas un prezentācijas par pašreizējo situāciju Vidzemes plānošanas reģionā, politiskajām nostādnēm, kā arī potenciālajiem (un jau tagad redzamiem) draudiem. Vidzemes plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs uzsvēra Vidzemes reģiona problēmjautājumus, kā svarīgāko akcentējot iedzīvotāju skaita samazināšanos. Lai gan reģions ir lielākais pēc platības, tas ir mazākais pēc iedzīvotāju skaita, kas liecina ne tikai par tagadnes, bet arī nopietniem problēmjautājumiem nākotnē. Pēc N. Stepanova prezentācijas, ievadvārdu darbnīcu dalībniekiem veltīja arī Valmieras pilsētas mērs Inesis Boķis, kurš kā nozīmīgus attīstības resursus akcentēja Eiropas Savienības līdzfinansējumu.
Noslēdzot ievada daļu, darbnīcu dalībnieki tika iepazīstināti ar iespējamām Vidzemes ilgtermiņa attīstības scenāriju idejām. Nozīmīgi saprast, ka Vidzemes iedzīvotājiem, uzņēmējiem un pašvaldību pārstāvjiem ir izvēles iespējas, kā efektīvāk veicināt reģiona attīstību – mēs varam izvēlēties sacensties viens ar otru un balstīties tikai uz konkurenci, vai arī veidot aizvien jaunas sadarbības iespējas līdzsvarotai attīstībai. Kā atzīst arī Vidzemes Augstskolas docētājs Visvaldis Valtenbergs praksē būtu jāapvieno elementi gan no konkurences, gan līdzsvarošanas (sadarbības) stratēģijām, lai veidoti veiksmīgu attīstību dažādās jomās.
Lai interaktīvi nodemonstrētu dažādos attīstības risinājumus Vidzeme, tika piesaistīti arī Vidzemes Augstskolas debašu kluba biedri, kas ar krasiem un ar realitāti saistītiem argumentiem izspēlēja dažādus attīstības modeļu – Lielās reģiona pilsētas kā Vidzemes virzītājspēks vai Vidzeme attīstās, atbalstot visas reģiona novadus. Kā vēlāk atzina arī Nikolajs Stepanovs, nevienu no debašu kluba izteiktajiem risinājumiem nevarētu virzīt kā vienīgo patiesību, tomēr būtiski izvērtēt, kā šos abus risinājumus veiksmīgi varētu apvienot līdzsvarotai Vidzemes reģiona attīstībai.
Kā interesantākā dienas daļa bija aktīvs darbs četrās dažādās ekspertu grupās, atsevišķi diskutējot par dabas un infrastruktūras, zināšanu, identitāšu, kā arī par sociāliem jautājumiem. Gan grupu diskusiju laikā, gan arī pēc tām, eksperti atzina, ka nav iespējams izvēlēties vienu nākotnes stratēģiju, kas veiksmīgi darbotos visā reģionā – lielākā daļa ekspertu novērtēja gan savstarpējās konkurences, gan sadarbības nozīmi. Tomēr svarīgi saprast, ka ne tikai stratēģijām ir nozīme reģionā attīstībā – būtiski novērtēt mūsu pašu cilvēkus un to unikālās spējas un ietekmi.
