“Vidzemes Inovāciju nedēļas” ietvaros īstenota darba grupas sanāksme, kuras laikā dažādu valsts, pašvaldību institūciju pārstāvji, reģiona uzņēmēji, izglītības un pētniecības iestāžu pārstāvji un citas interešu puses diskutēja par nepieciešamajiem uzlabojumiem viedās specializācijas jomu attīstībai reģionā. Vidzemes plānošanas reģions projekta “EcoRIS3” ietvaros strādā pie rīcības plāna izveides, lai uzlabotu reģionālās politikas instrumentus inovāciju vides veicināšanai reģionā un diskusijā saņemtie ieteikumi būs vērtīgs ieguvums šī plāna izstrādē.
Darba grupa veidota, lai aptvertu visu iesaistīto pušu viedokli – zinātnes un pētniecības institūciju pārstāvjus, valsts institūcijas, uzņēmējus. Diskusijā iesaistījās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvji, runājot par viedās specializācijas situāciju Latvijā. Vidzemes plānošanas reģions (VPR) iepazīstināja ar paveikto viedās specializācijas attīstībā reģionā. Savukārt zinātnes un privātā sektora pārstāve Inese Suija-Markova atgādināja par inovāciju nozīmību uzņēmējdarbības attīstībā.
IZM pārstāvis Jānis Paiders uzsvēra, ka Latvijas inovāciju rezultāti Eiropas mērogā ir vidēji, taču ar būtisku progresu pēdējo gadu laikā. Latvijai ir laba vide inovācijām un izglītots darbaspēks, taču ir problēmas ar valsts ieguldījumu daļu pētniecībā un attīstībā, kā arī mazo un vidējo uzņēmumu iesaisti inovācijās. Latvijai ir izaicinājums pētniecībā un attīstībā nodrošināt pietiekamu ieguldījumu apmēru bāzes zinātnē, lai ilgtermiņā būtu pietiekama zināšanu pārneses kapacitāte.
Analizējot koppublikāciju skaitu un dalību dažādos starptautiskos pētniecības projektos, IZM pārstāvis arī iezīmēja situāciju par Latvijas zinātnieku sadarbības partneriem. Eiropas valstis ir galvenie sadarbības partneri, taču nozīmīgs partneris ir arī ASV. Pēdējos gados pieaug daudzu Āzijas un D-Amerikas valstu sadarbība ar Latviju. Latvijas starptautiskās sadarbības līmenis ir trešais sliktākais salīdzinājumā ar pārējām ES valstīm, būtiski atpaliekot no Lietuvas un Igaunijas rādītājiem.
Analizējot reģionālo dimensiju, J. Paiders norādīja uz iesniegto projektu pieteikumu apjomu ES pētniecības un inovāciju programmā Apvārsnis 2020 (H2020). Tikai 43 % no 119 pašvaldībām ir bijušas organizācijas un uzņēmumi, kuri ir iesnieguši vismaz vienu H2020 projektu pieteikumu (informācija uz 2018.gada novembri). Rīgas plānošanas reģions būtiski atšķiras ar visvairāk pieteikumiem no pašvaldībām un organizācijām, savukārt Vidzemes plānošanas reģionā ir otrs zemākais rādītājs.
Vidzemē Cēsu novada un Valmieras iestādes un uzņēmumi ir starp aktīvākajiem Latvijas projektu pieteicējiem H2020 aktivitātē. To vidū VPR, “Vidzemes Augstskola”, SIA “Zelta Liesma”, Valmieras pilsētas pašvaldība, SIA “V.L.T”, SIA “Sungis” SIA ‘ ‘ BalticFloc’ ‘ , SIA ‘ ‘ Cēsu siltumtīkli’ ‘ , Cēsu bērnu un jauniešu centrs, Cēsu novada pašvaldība, Agroresursu un ekonomikas institūts, Biedrība “Latvijas Lauku forums”, Vidzemes inovāciju un uzņēmējdarbības centrs un Vidzemes tūrisma asociācija. Starp īstenotajiem H2020 projektiem Vidzemes plānošanas reģions ir ar izteiktu Bioekonomikas specializāciju. Skatieties J. Paidera video prezentāciju pilnā apmērā >> ŠEIT
Ar VPR aktivitātēm, kas tiek īstenotas, lai atbalstītu reģiona uzņēmējdarbību un inovācijas, kā arī stiprinātu viedās specializācijas, iepazīstināja VPR attīstības padomes priekšsēdētāja vietnieks Gints Kukainis. Viņš uzsvēra paveikto inovāciju attīstībai, pieminot īstenotos tūrisma mārketinga pasākumus, uzņēmumu pārstāvniecību Latvijas un ārvalstu izstādēs, reģiona uzņēmējdarbības labo piemēru popularizēšanu, uzņēmumu izpētes vizītes, biznesa kontaktu dibināšanas un virkni citus pasākumus.
Noslēguma diskusijas laikā, kuras mērķis bija identificēt tās rīcības, kas īstenojamas reģionā, lai veicinātu viedās specializācijas jomu attīstību, tika secināts, ka šobrīd ir pieejama virkne instrumentu, bet ir manāmi šķēršļi to izmantošanā. Diskusijā atkārtoti izskanēja nepietiekama informācijas aprite starp pašiem ekosistēmas spēlētājiem, kas bieži vien kavē attīstību reģionos. Papildus tika uzsvērti virkne citu aspektu. Piemēram, joprojām esošā plaisa starp uzņēmēju un zinātnieku sadarbību. Līdz galam izvērtēt reģiona viedās specializācijas kavē arī atbilstošu datu trūkums reģionālā griezumā. Joprojām izskan viedoklis, ka birokrātija kavē pieteikšanos atbalsta aktivitātēm inovāciju attīstīšanai. Daudzi atbalsta instrumenti nav atpazīstami, lai arī informācija ir pieejama. Piemēram, darba grupā secināts, ka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tehnoloģiju skautu pakalpojumi ir ļoti noderīgi inovatīvas uzņēmējdarbības attīstībā, tomēr vēl joprojām uzņēmēji pakalpojumu neizprot vai nav informēti par to. Ir būtiski prezentēt praktiskus piemērus ar uzņēmēju pieredzi, kuri šo pakalpojumu jau ir izmantojuši un var definēt konkrētus ieguvumus.
Diskusija norisinājās Interreg Europe programmas 2014-2020 projekta “Vietējo un reģionālo inovāciju ekosistēmu atbalsta politikas instrumenti (ecoRIS3)” ietvaros. Tā mērķis ir analizēt iespējas un identificēt labākos piemērus, lai rezultātā izveidotu jaunus, efektīvākus atbalsta līdzekļus un vadlīnijas, kurus būtu iespējams ieviest starpnozaru inovāciju un pētniecības pārnesei un sadarbības veicināšanai starp zinātnes un tehnoloģiju centriem un reģionālo biznesa sektoru viedo specializāciju jomās. Diskusijas secinājumi tiks izmantoti rīcības plāna izstrādē.
Papildu informācija: Laima Engere, projekta ecoRIS3 vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, laima.engere@vidzeme.lv.
Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, projekta EcoRIS3 sabiedrisko attiecību speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, ieva.bivina@vidzeme.lv.
