Kāda ir dizaina loma aprites ekonomikas mērķu sasniegšanā? Kā dizaina domāšana veicina resursu efektīvu izmantošanu? Piedāvājam noskatīties video, kurā par aprites ekonomiku un dizaina lomu inovācijas radīšanā stāsta Latvijas Mākslas akadēmijas asociētā profesore un vadošā pēcdoktorantūras pētniece dizainā Aija Freimane.
Prezentējot piemērus no doktora darba, A. Freimane iezīmē redzējumu par atbildību un dizaina pieejas sniegtajām iespējām reģionālā un globālā mērogā. Proti, kā vietējos, pieejamos resursus iespējams izmantot dizainā un sniegt pievienoto vērtību pasaulei gan sociāli, gan ekonomiski. Tomēr, lai definētu, kur esam un, kāds ceļš ejams, nākas ielūkoties pagātnes procesos. Atskatoties vēsturē, A. Freimane uzsver cilvēka atbildību un cilvēces darbību ietekmi uz ģeogrāfiskiem procesiem, klimata pārmaiņām, tehnoloģiskiem, demogrāfiskiem, ģeoloģiskiem procesiem, ekonomiku. Gadsimta ietvarā cilvēces rīcība ir radījusi nepieciešamību domāt par resursu taupību, atbildību pret vidi un citiem procesiem.
Vēsturiski sabiedrība ir piedzīvojusi izrādīšanās patēriņu, kur cilvēki ar preču iegādi nostiprina statusu sabiedrībā, un arī pretnostatījumu – anti-patēriņu, kad daļa sabiedrības aktīvi iestājas pret pārmērīgu preču un pakalpojumu patēriņu. Tāpat iezīmējas elektroenerģijas patēriņa lobijs, kas stimulējis elektropreču lietošanu ikdienā, līdz pat mākslīgai lietu nolietošanās konstruēšanas fāzei, kad tiek mērķtiecīgi samazināts produktu dzīves cikls.
“Mūsdienās 80% lietu tiek izmantotas tikai vienu reizi un pēc tam nonāk lielajos atkritumu kalnos. […] arī mode, mārketings un ātri mainīgie produkti paredz to, ka mums katru sezonu ir jāpatērē kas jauns,” saka A. Freimane.
Dizains ir metode, kas definē patiesu vajadzību un rada risinājumu – labākas lietas, pakalpojumi un sistēmas cilvēkam rada apmierinātību un laimes sajūtu. Ja lietas darbojas ilgstoši, ja saņemam labu pakalpojumu, mēs jūtamies laimīgi. Dizaina primārais uzdevums ir darīt ilgtermiņā un paredzēt emocionālo sajūtu, kas rodas pēc lietu lietošanas. Dizaina koncepts parāda uzticēšanos, ka produkts nenodara postu ne sev, ne videi.
Balstoties A. Freimanes izstrādātā pētījuma rezultātos, tādas īpašības kā ērtums, noderīgums, estētiskums, ilgstošums un personīgums ir piecas produkta vērtības, ko lietotāji novērtē visvairāk.
Video A. Freimane pauž vēstījumu balstītu praktiskos piemēros, uzsverot, ka jebko, ko protam, zinām, varam darīt ar jauniem paņēmieniem, sadarbojoties, piesaistot dažādu nozaru profesionāļus. Daži no video minētajiem iedvesmojošajiem aprites ekonomikas inovāciju piemēriem no studentu akadēmiskajiem darbiem:
- pārtikas atkrituma – kafijas biezumu iestrādāšana produktā, kam ir pat eksporta potenciāls;
- citrusaugļu mizas, kas nekompostējas un bioloģiski nesadalās, kā izejmateriāls iepakojumam;
- bērza tāss kā materiāls apģērbu un aksesuāru izgatavošanā.
Video tapis projekta “GoSmart BSR” ietvaros, ko īsteno Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar partneriem Somijā, Vācijā, Dānijā, Polijā, Lietuvā un Igaunijā Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020. gadam ietvaros, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu. Tā mērķis ir veicināt efektīvu sadarbību starp uzņēmējiem viedās specializācijas jomās, pētniekiem un valsts pārvaldes iestādēm.
Projekta mājaslapa: https://gosmartbsr.eu/
