Maijā Vidzemes plānošanas reģiona Uzņēmējdarbības centrs pulcēja pašvaldību, sociālo dienestu un sociālo uzņēmēju pārstāvjus pieredzes apmaiņas pasākumā par sociālās uzņēmējdarbības iespējām Vidzemes pašvaldībās. Pieredzē dalījās Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas, Ogres novada un Siguldas novada pašvaldību un sociālā uzņēmuma SIA Mans peldkostīms (SWIMBE) pārstāvji. Diskusiju rezultātā tika iegūtas vērtīgas atziņas un konkrēti rīcību virzieni, lai attīstītu sociālo uzņēmējdarbību Vidzemē.
Kāpēc sociālā uzņēmējdarbība?
Sociālā uzņēmējdarbība nozīmē ražot preces vai sniegt pakalpojumus ar mērķi risināt kādu sociālo problēmu vai sniegt labumu sabiedrībai. Bieži vien ar sociālo uzņēmējdarbību tiek risinātas problēmas, ko neviens cits nerisina, kā arī problēmas tiek risinātas ilgtspējīgāk, ātrāk, lētāk un efektīvāk, iesaistot arī sabiedrību.
Veiksmīgai sociālās uzņēmējdarbības attīstībai nepieciešama spēcīga uzņēmējdarbības vide, aktīvas biedrības un atbalstoša un atvērta pašvaldība, kas proaktīvi veicina jaunu sociālo uzņēmumu rašanos un ir definējusi, kāds ir pašvaldības mērķis un kādas problēmas sociālie uzņēmumi risinās.
Vidzemē šobrīd darbojas 10 sociālie uzņēmumi, kas pārstāv tādas nozares kā izglītība, IT, lauksaimniecība, konsultācijas, sociālā aprūpe, ražošana. Kopumā Latvijā ir reģistrēti 183 sociālie uzņēmumi (dati uz 30.04.2021.).
Kā palielināt sociālo uzņēmumu skaitu Vidzemē?
Vidzemes uzņēmējdarbības centra pieredzes apmaiņas pasākuma dalībnieki novērtēja, ka vietējā līmenī pietrūkst motivējošas informācijas par sociālās uzņēmējdarbības nozīmi, kā arī skaidrojošas informācijas par jomām, kurās iespējams īstenot sociālo uzņēmējdarbību.
Ogres novada pašvaldības pārstāve uzsvēra, ka sociālās uzņēmējdarbības aktivitāte ir arī rādītājs tam, kāda ir dzīvesvides kvalitāte konkrētajā pašvaldībā – vai vide ir iedzīvotājiem un uzņēmējiem draudzīga.
Iepazīstoties ar sociālās uzņēmējdarbības analīzes metodēm, tika secināts, ka nepieciešams kartēt un segmentēt sociālos uzņēmumus, lai izprastu esošo situāciju, kā arī nepieciešams kartēt Vidzemes reģiona vajadzības. Tāpat nepieciešams izstrādāt politiskos dokumentus ne tikai reģiona līmenī, bet arī pašvaldībās. Potenciālie sociālie uzņēmēji vēlētos izprast, kādas pašvaldību funkcijas varētu tikt deleģētas.
Viens no nākotnes sadarbības virzieniem varētu būt mentoru programma, kas piedāvātu iespēju uzklausīt jau esošo sociālo uzņēmēju pieredzi un pašvaldībās vai reģionā saņemt konsultācijas par sociālās uzņēmējdarbības uzsākšanu. Pasākuma dalībnieki arī vairākkārt uzsvēra finansiālā atbalsta nepieciešamību un rosināja, ka uzņēmējdarbības atbalsta konkursos varētu piešķirt papildu punktus projektu idejām ar sociālās uzņēmējdarbības attīstības mērķi.
Šogad Vidzemes plānošanas reģions ir uzsācis realizēt projektu “Sociālās ekosistēmas vadīta attīstība” (SELF), aktualizējot sociālās uzņēmējdarbības attīstību reģionā, tādējādi arī viena no Vidzemes uzņēmējdarbības centra prioritātēm turpmāk būs piedāvāt noderīgu informāciju potenciālajiem sociālajiem uzņēmējiem un pašvaldībām.
SEMINĀRA MATERIĀLI
Pieredzes apmaiņas pasākuma prezentācija un darbnīcas rezultātu apkopojums
Rokasgrāmata pašvaldībām sociālās uzņēmējdarbības attīstībai
Citi informācijas avoti par sociālo uzņēmējdarbību:
- LSUA sadaļa ar noderīgiem resursiem
- LSUA sadaļa pašvaldībām – sua.lv/resursi/pasvaldibam
- Vietne, kurā atrodams sociālo uzņēmumu reģistrs šeit, tajā iespējams arī skatīt konkrētā reģiona sociālos uzņēmumus
- IUB publicētās vadlīnijas sociāli atbildīga publiskā iepirkuma īstenošanai, iesakām arī noklausīties jaunāko IUB podkāstu par sociāli atbildīga publiskā iepirkuma veikšanu.
