Viens no būtiskākajiem šķēršļiem aktīvākam un sekmīgākam remigrācijas procesam ir nepietiekams dzīvojamais fonds – tā secināts Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) rosinātajā sanāksmē 2. decembrī Cēsīs, tiekoties reģionālajam remigrācijas koordinatoram un pašvaldību speciālistiem remigrācijas jautājumos. Sanāksmes mērķis bija runāt par paveikto remigrācijas jomā Vidzemē, apzināt problēmas, spriest par turpmākajām aktivitātēm un pārrunāt ciešāku sadarbību starp VPR remigrācijas koordinatoru un speciālistiem pašvaldībās.
Sanāksmē satikās speciālisti no Valmieras, Cēsu, Varakļānu, Gulbenes, Saulkrastu, Limbažu, Valkas, Smiltenes un Madonas novadu pašvaldībām, bet no Alūksnes un Ogres pievienojās attālināti tiešsaistē. Tajā klātesošos ar sevi iepazīstināja VPR remigrācijas koordinatore Inga Madžule. Administrācijas vadītāja Guna Kalniņa-Priede savukārt pastāstīja par remigrācijas statistiku Vidzemē šī gada deviņos mēnešos. No janvāra līdz oktobrim, pēc vairākiem ārzemēs pavadītiem gadiem, uz Vidzemi no ārvalstīm pārcēlušies 70 cilvēki. 13 ģimenes jeb 47 cilvēki ir izmantojuši VPR remigrācijas koordinatora sniegto atbalstu, bet 23 – atgriezušies paši. G. Kalniņa-Priede iepazīstināja arī ar nākamgad plānoto. Viņa uzsvēra: “Būtiski, ka arī pašvaldībās uz vietas ir cilvēki, kas iesaistās remigrācijas jautājumu risināšanā un atbalsta sniegšanā tiem, kas atgriežas mājās vai plāno to darīt.”
Sanāksmes laikā sanākušie dalījās gan savā pieredzē, gan pastāstīja par aktuālāko remigrācijas jomā savā novadā. Gandrīz visi speciālisti norādīja, ka problēma ir dzīvojamais fonds – trūkst dzīvokļu, dzīvojamo māju pilsētās un lielākās apdzīvotās vietās. Reti kurš no atbraucējiem vēlas dzīvot lauku viensētā, jo parasti atgriežas ģimenes ar maziem bērniem. Tāpat arī atalgojums nav apmierinošs. Vēl tika piebilsts, ka “gaidām šos cilvēkus, bet nav īsti ko piedāvāt. Jāstrādā pie tā, lai būtu reāls piedāvājums, kāpēc atgriezties”. Ir pašvaldības, kas saskaras ar iekšējo migrāciju Latvijā, cilvēki atgriežas savās dzimtajās vietās.
Aleksandrs Abramovs no Cēsu novada pašvaldības norādīja, ka pašvaldības organizētajās tiešsaistes tikšanās reizēs ar remigrantiem tiek stāstīts par pēdējo gadu attīstību un pašvaldības nākotnes iecerēm, kā arī cēsnieki ārzemēs stāsta par viņu aktualitātēm, plāniem un iespējami nepieciešamo palīdzību no pašvaldības puses, ja tiek pieņemts lēmums atgriezties. Tāpat viņš uzsvēra, ka remigrantam pirms lēmuma pieņemšanas par atgriešanos jābūt skaidri zināmām trim lietām – tas ir mājoklis, izglītība bērniem un darbs. Viņš arī norādīja, ka tieši pašvaldībām ir jābūt aktīvākām, uzrunājot cilvēkus. Tām “jātuvinās cilvēkiem” un jāvieš pārliecība, ka viņus šeit gaida, jāveido emocionāla saikne. “Lielākā vērtība ir cilvēks, nav būtiski, no kurienes viņš ir,” uzsvēra A. Abramovs.
“Katram aizbraucējam ir emocionālā saikne ar Latviju – māsas, brāļi, vecāki vai vecvecāki,” secināja VPR remigrācijas koordinatore I. Madžule. Arī pašvaldību koordinatori remigrācijas jautājumos atzīmēja, ka visbiežāk tieši ar vecāku, brāļu, māsu starpniecību tiek kārtota atgriešanās mājās. Sanāksmi beidzot, I. Madžule sacīja: “Vismaz gadu iepriekš ir jāsāk interesēties. Ir jāplāno atgriešanās. Tas nav mirkļa lēmums.” Gan remigrācijas koordinators, gan pašvaldību speciālisti var palīdzēt cilvēkiem iegūt nepieciešamo informāciju un sniegt noderīgus ieteikumus.
***
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Vidzemes plānošanas reģions realizē funkciju “Diasporas likuma normu īstenošana (Atbalsta pasākums remigrācijas veicināšanai “Reģionālās remigrācijas koordinators”)”.
Papildu informācijai: Inga Madžule, remigrācijas koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā, tālr. +371 29374285, remigracija@vidzeme.lv
Informāciju sagatavoja: Zane Kaķe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, zane.kake@vidzeme.lv
