13. martā Beverīnas novada Brenguļos Vidzemes plānošanas reģions rīkoja diskusiju par Abula upes attīstību ūdenstūrisma jomā. Projekta Riverways ietvaros rīkotās diskusijas mērķis bija identificēt problēmas un rast priekšlikumus Abula upes kā ūdenstūrisma galamērķa konkurētspējīgai attīstībai un jaunu tūrisma produktu veidošanai. Diskusijā piedalījās pie Abula upes esošo zemju īpašnieki, biedrības „Beverīnas ūdeņi” pārstāvji, uzņēmēji, kā arī Smiltenes un Beverīnas novadu pašvaldību un tūrisma informācijas centru pārstāvji.
Šī diskusija bija iespēja satikties Beverīnas un Smiltenes novadu pārstāvjiem un pārrunāt aktualitātes uz viņu kopīgās upes – Abula. Smiltenē Abuls savieno 3 ezerus – Vidus ezeru, Tepera ezeru un Tiltlejas ezeru, un šajā posmā agrāk ir bijis iespējams laivot pa Abulu. Šobrīd šis maršruts vairs nav laivotājiem pieejams, taču Smiltenes pašvaldība pastāstīja par saviem plāniem Tepera ezera un tās apkārtnes sakopšanai un piekrita, ka būtu interesanti šo maršrutu atjaunot. Lai gan Abula augštece šobrīd nav piemērota laivošanai, tā piedāvā skaistas ainavas, kas varētu būt interesantas kājāmgājējiem. Arī pārējos upes posmos Abula krastos ir daudz seni apskates objekti, par kuriem vietējie zināja stāstīt. Ir saglabājušās liecības gan par dižakmeņiem, gan senām dzirnavām uz upes.
Pretrunīgi viedokļi izskanēja pārrunājot Abula upes tīrīšanu, kas aktuāla šķita vietējiem iedzīvotājiem. Viņi uzskata, ka upei nepieciešama kvalitatīva tīrīšana. Svarīgi ir atbrīvot arī upes krastus no izvilktajiem kokiem, lai nebojātu ainavu, jo ikgadējo tīrīšanu laikā no upes izvilktie koki tiek krauti tās krastos, no kurienes, augsta ūdens līmeņa gadījumos, tie tiek atkārtoti ieskaloti upē. Šeit jārunā par upes kopējo veselību, jo diskusijas dalībnieki izteica bažas arī par zivju daudzveidības mazināšanos Abulā. Savukārt uzņēmēji uzskata, ka upes stāvoklis ir tuvu ideālam un laivošanas nodrošināšanai nopietna upes tīrīšana nav nepieciešama. Uzņēmēji līdz šim ir varējuši pašu spēkiem sazāģēt lielākos sakritušos kokus, taču vietējie iedzīvotāji to uzskata par nepilnīgu upes tīrīšanu, jo tiek iztīrīts laivošanas koridors, nedomājot par kopējo upes tīrību.
Šāda veida diskusijas par ūdenstūrisma attīstību tiek organizētas arī par citām Vidzemes upēm, noskaidrojot gan ūdenstūrismā iesaistīto pušu viedokli un redzējumu par tālāko nozares attīstību, gan arī aicinot diskusiju dalībniekus uz savstarpēju sadarbību, popularizējot ūdenstūrismu gan vietējā, gan starptautiskā mērogā. Tās tiek organizētas, pārrunājot gan tūrisma infrastruktūru, gan apsaimniekošanas problēmas, kā arī, apzinot neizmantotos, resursus un iespējas, lai radītu jaunus tūrisma piedāvājumus, spēcinot arī iesaistīto pušu sadarbību. Līdz šim jau notikušas diskusijas par Vaidavas, Salacas, Gaujas un Amatas upēm.
Ar Kurzemes plānošanas reģiona vadību un 39 Latvijas un Igaunijas partneru atbalstu tiek ieviests projekts „Ūdenstūrisma kā dabas un aktīva tūrisma komponentes attīstība Latvijā un Igaunijā” jeb Riverways. Projekts tiek īstenots Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas ietvaros un tā mērķis ir uzlabot apstākļus ilgtspējīga ūdenstūrisma attīstībai un paaugstināt ūdenstūrisma konkurētspēju Latvijā un Igaunijā.
