Pielāgojiet sīkdatnes

Mēs izmantojam sīkdatnes, lai palīdzētu jums efektīvi orientēties un veikt noteiktas funkcijas. Tālāk ir sniegta detalizēta informācija par visām sīkdatnēm katrā piekrišanas kategorijā.

Sīkdatnes, kas ir klasificētas kā “Nepieciešamas”, tiek saglabātas jūsu pārlūkprogrammā, jo tās ir būtiskas, lai nodrošinātu vietnes pamata funkcijas.... 

Vienmēr aktīvs

Obligātās sīkdatnes ir nepieciešamas, lai iespējotu šīs vietnes pamatfunkcijas, piemēram, nodrošinātu drošu pieteikšanos vai pielāgotu jūsu piekrišanas preferences. Šīs sīkdatnes neuzglabā nekādus personu identificējošus datus.

Nav sīkdatnes, ko attēlot

Funkcionālās sīkdatnes palīdz veikt noteiktas funkcijas, piemēram, vietnes satura kopīgošanu sociālo mediju platformās, atsauksmju vākšanu un citas trešo pušu funkcijas.

Nav sīkdatnes, ko attēlot

Analītiskās sīkdatnes tiek izmantotas, lai saprastu, kā apmeklētāji mijiedarbojas ar vietni. Šīs sīkdatnes palīdz sniegt informāciju par tādiem rādītājiem kā apmeklētāju skaits, atlēcienu līmenis, datplūsmas avots utt.

Nav sīkdatnes, ko attēlot

Veiktspējas sīkdatnes tiek izmantotas, lai izprastu un analizētu tīmekļa vietnes galvenos veiktspējas rādītājus, kas palīdz nodrošināt apmeklētājiem labāku lietošanas pieredzi.

Nav sīkdatnes, ko attēlot

Reklāmas sīkfaili tiek izmantoti, lai nodrošinātu apmeklētājiem pielāgotas reklāmas, pamatojoties uz jūsu iepriekš apmeklētajām lapām, un analizētu reklāmas kampaņu efektivitāti.

Nav sīkdatnes, ko attēlot

Deinstitucionalizācijas projektā varēs iesaistīties arī nevalstiskās organizācijas

Piektdien, 26. maijā, Labklājības ministrijas konsultatīvā Sociālo pakalpojumu attīstības sēdē tika vērtēta sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu (deinstitucionalizācijas) projekta ieviešana un aktualitātes. „Analizējot līdzšinējo deinstitucionalizācijas gaitu, jāsecina, ka mums ir nepieciešami arvien jauni sabiedrotie veiksmīgai tās ieviešanai. Mūsu nevalstiskās organizācijas jau šobrīd sniedz sociālos pakalpojumus, ir pieredzes bagātas, nodrošina kvalitatīvu un efektīvu atbalstu. Tāpēc esošo projektu nepieciešams būtiski papildināt, lai turpmāk arī nevalstiskajām organizācijām ļautu iesaistīties pakalpojumu sniegšanā,” uzsvēra labklājības ministrs Jānis Reirs.

Projekta veiksmīgā ieviešanā izšķiroša loma ir pašvaldību spējai mobilizēt vietējos resursus. Līdz šim projekta aktivitātēs jau iesaistīti cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem un ārpusģimenes aprūpē esošie bērni. Visgrūtāk sasniedzamā grupa ir bērni ar funkcionāliem traucējumiem, kuri dzīvo ģimenēs. Tāpēc Labklājības ministrija šobrīd vērtē iespējas papildināt esošo projektu, turpmāk ļaujot arī sabiedriskajām organizācijām, kā sociālo pakalpojumu sniedzējiem, nepastarpināti, atklāta projektu konkursa veidā iesaistīties sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanā bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenēm.

Sociālo pakalpojumu attīstības padome ir koleģiāla, konsultatīva un koordinējoša Labklājības ministrijas padome, kas izveidota, lai sekmētu sociālo pakalpojumu ilgtspējīgu un līdzsvarotu attīstību.Padomes funkcija ir pārraudzīt Sociālo pakalpojumu attīstības pamatnostādņu 2014.-2020. gadam īstenošanu, veicināt personu individuālajām vajadzībām atbilstošu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstību un sniegt priekšlikumus sociālo pakalpojumu jomas pilnveidošanai.