“Ja enerģijas patēriņa datiem ir zema kvalitāte, vai ir vērts tos apkopot?” Šis bija viens no jautājumiem, kas izskanēja 29.novembra darbseminārā Valkā. Seminārā piedalījās vairāku Vidzemes pašvaldību speciālisti un energopārvaldnieki, kuru darba pienākumos ietilpst energopārvaldības jautājumi. Šoreiz darbseminārā uzmanība tika vērsta uz privātā sektora iesaisti pašvaldību ilgtspējīgas enerģijas un klimata plānu (turpmāk arī SECAP) izstrādē un ieviešanā.
Vidzemes plānošanas reģions (turpmāk arī VPR) aicināja darbseminārā piedalīties Rīgas Tehniskās Universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta vadošo pētnieci, asociēto profesori, inženierzinātņu doktori Ievu Pakeri. I. Pakere dalībniekiem uzsvēra, ka ir vērts veikt tuvinātos SEG emisiju aprēķinus arī tiem sektoriem (mājsaimniecības, ražošanas nozare, privātais transports, lauksaimniecība), kuros šobrīd enerģijas patēriņa datu ieguve ir apgrūtināta. Viens no piemēriem ir mājsaimniecības, kuras siltumapgādē izmanto individuālās apkures sistēmas ar malkas apkuri. Lai iegūtu vismaz pietuvinātos datus par mājsaimniecībām, I. Pakere stāsta par pētījumu Rēzeknē, kurā tika apzinātas mājsaimniecības un iegūti dati par kurināmā veidu, to apjomu, kā arī sniegtas rekomendācijas siltumapgādes ietekmes uz vidi mazināšanai Rēzeknes pilsētā. Datu iegūšanai tika izmantota gan būvvaldē esošā informācija, gan aptaujāti iedzīvotāji un veikts aptuvenais emisiju aprēķins.
Rūpniecības sektorā SECAP plānu dokumentācijai pašvaldības var izmantot Valsts Vides dienesta apkopoto informāciju no uzņēmumiem, kas reizi gadā iesniedz izvērtējumu par gaisa kvalitātes monitoringa datiem. Tostarp viens no veidiem, kā samazināt SEG emisijas rūpniecībā, ir rast iespējas izmantot atjaunīgos energoresursus. Nereti ražošanas ēku jumtu platības ir piemērotas, lai uz tām izvietotu saules paneļus elektroenerģijas ražošanai. Provizoriskais aprēķins par saules enerģijas izmantošanu var būt viens no pamatojumiem, lai apsvērtu pāreju uz atjaunīgajiem energoresursiem. Savukārt privātā transporta aprēķiniem noder esošā informācija Ceļu Satiksmes Drošības Direkcijas (CSDD) datu bāzē par teritorijā reģistrētajiem transporta līdzekļiem, kā arī veicot pieņēmumus par vidējo degvielas patēriņu uz 100 km dažādu veidu transportlīdzekļiem. Jāuzsver, ka Gulbenes novada pašvaldība savā SECAP plānā ir iekļāvusi tuvinātos aprēķinus transporta sektoram. Ja novadā ir liels ražošanas uzņēmums, tas var būt arī liels enerģijas patērētājs, kas ir jāņem vērā SECAP datu apkopošanā. “Tuvinātie aprēķini var sniegt būtisku informāciju, kas pašvaldībām var noderēt, apzinot esošo situāciju novada griezumā. Šie aprēķini ļauj mums vairāk izprast, kurš sektors ir nozīmīgs enerģijas patērētājs un kādus pasākumus paredzēt SECAP plānā,” uzsver I.Pakere.
Lai veiksmīgāk sagatavotu SECAP plānu, būtiska loma ir dažādām ieinteresētajām pusēm, kuras ietekmē un/vai var ietekmēt pašvaldības izvirzītos enerģētikas un klimata mērķus. VPR vecākā eksperte Laura Dzelzkalēja seminārā Valkā atgādināja par SECAP plāna ieinteresētajām pusēm, kas var būt:
- Pašvaldības un privātie enerģētikas un ūdensapgādes uzņēmumi, transporta uzņēmumi, enerģētikas aģentūras u.tml.;
- Valsts/reģionālo administrāciju un/vai kaimiņu pašvaldību pārstāvji, lai nodrošinātu koordināciju un konsekvenci ar plāniem un darbībām, kas notiek citos lēmumu pieņemšanas līmeņos;
- Finanšu partneri, piemēram, bankas, privātie fondi, ESKO, apdrošinātāji;
- Dažādu sektoru pārstāvji: būvniecība, ražošana, tūrisms, lauksaimniecība utt.;
- Transporta/mobilitātes spēlētāji: transporta uzņēmumi utt.;
- NVO un iedzīvotāju pārstāvji;
- Eksperti, konsultanti, universitātes, skolas un pētniecības centri/institūti.
Centieni iesaistīt pēc iespējas vairākas ieinteresētās puses, var palīdzēt sasniegt lielāku vienprātību un uzlabot plāna kvalitāti, plānoto pasākumu pieņemšanu, efektivitāti un leģitimitāti. Turklāt, sniedzot iespēju iesaistīties un līdzdarboties dažādos plāna sagatavošanas un ieviešanas posmos, var tikt nodrošināts labāks atbalsts plāna ilgtermiņa ieviešanai.
I.Pakere aicināja klātesošās Vidzemes pašvaldības piedalīties RTU VASSI īstenotajā iniciatīvā “Energovienoti”, kurā VASSI zinātnieki cieši sadarbojas ar pašvaldībām, energopārvaldniekiem, daudzdzīvokļu namu vecākajiem, dzīvokļu un māju īpašniekiem, sniedzot praktiskus padomus un motivējot rīcībai, kas pakāpeniski ļaus samazināt izmaksas par siltumu un elektroenerģiju. Turklāt ar marķējumu «Energovienoti» tiek novērtēti uzņēmumi un organizācijas ar augstu energopratības līmeni, kuru lēmumi un rīcība ir labs piemērs citiem. Projekts “Energovienoti” (projekta Nr. 1-08/76/2022) tiek īstenots ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu.
Praktiskajā daļā darbsemināra dalībnieki piedalījās RTU VASSI sagatavotajā spēlē par enerģijas kopienām. Tās laikā tika izmantots digitāls rīks, kas izstrādāts Latvijas Zinātnes padomes Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektā “Bridge”. Simulācijas rīks ļauj uzzināt vairāk par dažādu faktoru ietekmi uz dzīvojamās ēkas kopējo enerģijas patēriņu, kā arī labāk izprast, kuri ikdienas paradumi un nākotnes lēmumi var nodrošināt ne tikai lielāku ekonomisko izdevīgumu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas apsaimniekošanā, bet arī veicina klimatatbildīgu rīcību un dzīves kvalitātes paaugstināšanos nākotnē.
Darbsemināra dalībniekiem bija iespēja doties apskatīties Valkas centralizētās siltumapgādes uzņēmumu “Enefit”, kas ietver 2012. gadā būvētu koģenerācijas staciju un rezerves katlu māju. Tajā saražotais siltums tiek piegādāts klientiem Valkas pilsētā.
Par CEESEU-DIGIT darbsemināriem
Sākot ar šī gada 4. oktobri vairākās Vidzemes vietās notiek darbsemināri pašvaldību speciālistiem ar mērķi veicināt energopārvaldnieku un citu speciālistu zināšanas, izstrādājot un atjaunojot ilgtspējīgas enerģijas un klimata rīcības plānus. Tajos plānojot arī pasākumus taisnīgas enerģijas pārejai, enerģētiskās nabadzības mazināšanai un rīcības klimata pārmaiņu mazināšanai. Turklāt CEESEU-DIGIT projekta galvenais rezultāts būs Vidzemes plānošanas reģionam sagatavotais enerģijas un klimata rīcības plāns 2030. gadam. Būtisks atbalsts plāna sagatavošanā būs 11 Vidzemes reģiona pašvaldības un to esošie enerģijas un klimata plāni, kā arī ieviestā energopārvaldības sistēma.
Gan darbsemināri, gan arī reģionālais plāns tiek izstrādāti Eiropas Savienības “Life” programmas projekta “Centrālās un Austrumeiropas ilgtspējīgas enerģētikas savienības reģionālo pārvalžu iniciatīvu izstrāde un ieviešana taisnīgas pārkārtošanās nodrošināšanai enerģētikas nozarē” ietvaros.
