Remigrācijas pilotprojekta gaitā vidzemniece Anete Podiņa kopā ar savu ģimeni atgriezīsies mājās no Lielbritānijas.
Kopš šā gada marta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sadarbībā ar plānošanas reģioniem īsteno latviešu remigrācijas atbalsta pilotprojektu. Arī Vidzemes plānošanas reģionā aktīvi darbojas remigrācijas koordinatore Ija Groza, kura atbild uz katru telefona zvanu vai e-pasta vēstuli, ko saņem no latviešiem, kuri šobrīd dzīvo ārvalstīs.
Ļoti iedvesmojoša izvērtusies saziņa ar kādu Lielbritānijā dzīvojošu latvieti, kas koordinatori Iju uzmeklēja vietnē “Facebook”. Anete Podiņa ir vidzemniece, kas jau jūnija sākumā kopā ar savu ģimeni pārceļas atpakaļ uz mājām, uz Valkas pilsētu.
“Šis ir lielisks aicinājums necīnīties pašiem, lai atrisinātu tos jautājumus, kas pirms atgriešanās nedod mieru. Ar remigrācijas koordinatoru patiešām ir vērts sazināties, jo varu apliecināt, ka tiek sniegta droša un patiesa informācija. Esmu lasījusi nievājošus komentārus par šo iniciatīvu, tomēr man šķiet, ka lielākoties komentētāji paši šobrīd dzīvo Latvijā, un viņiem pat prātā neienāk, cik šī informācija mums ir būtiska. Es Latviju pametu tūlīt pēc pamatskolas pabeigšanas, pieaugušo dzīve man Latvijā bija maz pazīstama. Taču tagad, kad esmu gatava braukt atpakaļ, zinu visu par Angliju, bet neko par Latviju. Ir ļoti patīkami saņemt konkrētas atbildes uz jautājumiem un uzzināt, kā būtu rīkoties vispareizāk! Ceru, ka mana pieredze iedrošinās arī citus uzrakstīt Ijai vai pārējiem koordinatoriem,” stāsta Anete Podiņa.
Vidzemē līdz šim brīdim aktīva komunikācija izvērtusies ar 30 ārvalstīs dzīvojošajiem remigrantiem, kuri apsvēruši domu atgriezties uz dzīvi Latvijā. Apkopojot līdzšinējās saziņas rezultātus, zināms, ka jau pieci cilvēki un viņu ģimenes šovasar atgriežas mājās, vēl 20 tautieši gala lēmumu nav pieņēmusi – domā un padziļināti izpēta situāciju, savukārt vēl pieci ārvalstīs dzīvojošie tomēr izlēmuši šo lēmumu uz laiku atlikt un pagaidām palikt savā līdzšinējā mītnes zemē.
“Mēs nevienu nevēlamies atvilināt – lēmums par atgriešanos viņiem tiešām ir jāpieņem pašiem. Lai gan ir situācijas, kad Latvijā palikušie ģimenes locekļi (māsa, dzīvesbiedrs, omīte) nodod ziņu par iespēju saņemt atbalstu un iedrošina savējos braukt mājās. Reģionālais koordinators viņiem var sniegt informatīvu atbalstu, sniegt padomu, kā konkrētajā situācijā rīkoties, tomēr finansiālo atbalstu mēs nevaram piedāvāt. Taču jāpiezīmē, ka tieši padoms tiek novērtēts visvairāk – daudzi no viņiem aizbraukuši jau labu laiku atpakaļ, taču tikmēr pie mums daudz kas mainījies. Ir situācijas, kad cilvēki aizbraukuši tūlīt pēc skolas beigšanas, arī šie cilvēki nezina, kāda ir lietu kārtība Latvijā, toreiz tas viņiem nebija aktuāli,” stāsta remigrācijas koordinatore Ija Groza.
Ar Vidzemes reģionālo koordinatori sazinājušies Īrijā, Lielbritānijā, Spānijā un Vācijā dzīvojošie latvieši, no kuriem pāris ģimenes remigrācijas projekta ietvaros tuvākajā laikā jau plāno atgriezties. Projekta piedāvātais atbalsts tiem nācis īstajā brīdī, un dažam licis pieņemt izšķirošo lēmumu.
Vērtējot līdzšinējos saziņu ar reemigrantiem, secināts, ka visbiežāk atgriezties gribētāju vidū ir ģimenes ar bērniem vecumā līdz septiņiem gadiem, kas uzskatāms par zīmīgu brīdi, jo pienācis laiks izšķirties – uzsākt mācības ārvalstīs un visticamāk tur arī palikt, vai tomēr atgriezties mājās.
Lielākoties cilvēki interesējas par iespēju dzīvot un strādāt pilsētās, tomēr tie, kas plāno uzsākt paši savu uzņēmējdarbību, ir gatavi uzsākt dzīvi arī laukos. Daudz jautājumi ir par to, kā uzsākt uzņēmējdarbību un kādas īpašas valsts atbalsta programmas jaunajiem uzņēmējiem pieejamas, t.sk. pašvaldību granti. Tāpat remigranti interesējas par dzīvesvietas iespējām – gan par pašvaldībās pieejamo dzīvojamo fondu, gan arī par iespējām saņemt aizdevumu mājokļa iegādei.
Liela interese ir arī par projektu konkursu “Atgriešanās iespējas”, kas tiks izsludināts rudenī. Katrā plānošanas reģionā tiks atbalstīti četri remigrantu iesniegtie projekti uzņēmējdarbības uzsākšanai, katrs līdz 9000 eiro apmērā. Jāpiebilst, ka arī remigrantam būs jāiegulda savs līdzfinansējums 50% apmērā, bet ne obligāti naudā, arī pamatlīdzekļi tiks uzskatīti par līdzfinansējuma veidu. Plašāka informācija par plānoto projektu konkursu vēl sekos.
Remigrācijas pilotprojekts noslēgsies 2018. gada 31.decembrī.
