Šā gada 27. maijā no plkst. 10.00 līdz plkst.1 3.00 notiks tiešsaistes konference “Savienojumu attīstība veiksmīgai Latvijas ostu darbībai “Baltijas transporta loks” Dienvidu koridorā”. Pasākuma mērķis ir aktualizēt Latvijas, tostarp mazo, ostu darbības pilnveides potenciālu, vienlaikus akcentējot sauszemes infrastruktūras savienojumu nozīmību efektīvai ostu darbībai un netraucētiem kravu un pasažieru pārvadājumiem.
Aicinām pieteikties konferencei līdz š.g. 25. maijam plkst. 17.00 ŠEIT (pasākuma saite tiks nosūtīta 26. maijā).
“Baltijas transporta loka” (jeb Baltic Loop) Dienvidu koridors ir starptautiskas nozīmes transporta koridors, un tas ietver gan jūras, gan sauszemes ceļus: Zviedrijā – Stokholmas un Nīneshamnas ostas, savukārt Latvijā – Rīgas un Ventspils ostas, kā arī sauszemes ceļus.
Dienvidu koridora posms Latvijā ir 350-385 km garš, ar sākumpunktu Ventspilī, tālāk šķērsojot Rīgas metropoles areālu un sadaloties virzienos pa valsts galvenajiem autoceļiem A2 vai A3 līdz valsts robežai ar Igauniju. Projekta Baltic Loop ietvaros veikta ne tikai vairāku ostu darbības izpēte, bet analizēts arī VIA Hanseatica (A2) tūrisma un transporta koridors, padziļināti pētot nepieciešamos transporta infrastruktūras, pakalpojumu un informācijas uzlabojumus ērtākai un efektīvākai pasažieru plūsmai.
Kuģniecība un ostas ir vieni no centrālajiem mezgliem loģistikas un transporta ķēdēs, tām ir būtiska loma starptautiskajā tirdzniecībā, nodrošinot preču plūsmu pārvietošanu no kuģiem uz sauszemes transportu. Raugoties globāli, Baltijas jūra ir noslogota un dominē dziļjūras tuvsatiksmes preču pārvadājumos, tāpēc situācija raksturojama kā Latvijas ostām labvēlīga.
Mazajām ostām ir liela nozīme ekonomiskās aktivitātes veicināšanā reģionos, kur tieši Salacgrīvas, Skultes un Mērsraga ostas ir nozīmīgākās kravu apgrozījumu ziņā, kas cieši saistīts ar kopējo transporta infrastruktūras un ar to saistīto savienojumu attīstību, lai efektivizētu kravu plūsmu, tai pat laikā samazinot CO2 emisijas.
Attīstoties transporta sektoram un rūpniecībai, arī ostu loma un darbības tvērums, tostarp sniegto pakalpojumu līmenis, ir paplašinājies, nu jau aptverot arī sauszemes teritorijas un loģistikas procesa pārvaldību. Ostas funkcijas, loma un specializācija lielā mērā ir atkarīga no preču veida, kuģu tipa un izmēriem, kā arī no ostas ģeogrāfiskās atrašanās vietas. Īpaši būtisku lomu spēlē sauszemes infrastruktūras savienojumi un sadarbība ar individuālajiem biznesa centriem. Aktualizējies arī jautājums par videi draudzīgu un ilgtspējīgu darbības attīstību, un vairumā gadījumu tas prasa investīcijas jaunās tehnoloģijās, infrastruktūras uzlabošanā, kā arī darbības modeļu pārvērtēšanā, uz tiem raugoties no ilgtermiņa perspektīvas.
Konferenci “Savienojumu attīstība veiksmīgai Latvijas ostu darbībai “Baltijas transporta loks” Dienvidu koridorā” organizē Interreg Centrālā Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020.gadam projekta “Baltic Loop” partneri Latvijā – Rīgas plānošanas reģions, Vidzemes plānošanas reģions un Ventspils Augsto tehnoloģiju parks. Projekta mērķis ir aktualizēt un uzlabot transporta plūsmas Austrumu – Rietumu virzienā Baltijas jūras reģiona centrālajā daļā, radot atbilstošus risinājumus pasažieru un kravu transporta kustības uzlabošanai un dažādu pārvadājumu veidu savietojamībai.
Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā (anita.abolina@vidzeme.lv)
Jautājumiem: Rūdolfs Cimdiņš, Rīgas plānošanas reģions (rudolfs.cimdins@rpr.gov.lv); Andžejs Stepančuks, Vidzemes plānošanas reģions (andzejs.stepancuks@vidzeme.lv), Aleksandra Serebrjakova, Ventspils Augsto tehnoloģiju parks (aleksandra.serbrjakova@vatp.lv)
