Vidzemes plānošanas reģions (VPR) laika periodā no 2021. gada 1. februāra līdz 2022. gada 31. janvārim iesaistījās starptautiskā partnerībā, īstenojot Eiropas Savienības mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) konkurētspējas programmas “COSME” projektu “Sociālās ekosistēmas vadīta attīstība” (SELF).
Apzinoties sociālās uzņēmējdarbības lomu lauku reģionu ilgtspējīgas ekonomikas attīstībā, VPR kopā ar partneriem no Kantabrijas reģiona Spānijā, Lombardijas reģiona Itālijā un Pomerānijas voivodistes Polijā meklēja veiksmīgus piemērus sociālās uzņēmējdarbības ekosistēmas veidošanai citos Eiropas lauku reģionos, lai rezultātā attīstītu noturīgu sociālās uzņēmējdarbības modeli lauku apvidos.
Sociālā uzņēmējdarbība piedāvā publiskās-privātās-kopienas sadarbības modeli, kurā visas iesaistītās puses kopīgi dala atbildību par kopienas labklājību. Vidzemē un Latvijā kopumā šī ir salīdzinoši jauna nozare ar tikai aptuveni 183 oficiāli reģistrētiem sociālajiem uzņēmumiem. Ap 40% šo uzņēmumu atrodas ārpus Rīgas. Vidzemē darbojas 10 sociālie uzņēmumi, kas pārstāv tādas nozares kā izglītība, IT, lauksaimniecība, konsultācijas, sociālā aprūpe, ražošana (dati uz 30.04.2021.).
Projekta īstenošanas laikā tika organizētas trīs sociālās ekonomikas misijas, kuru mērķis bija veicināt sociālās ekonomikas potenciāla attīstību un atpazīstamības stiprināšanu, izmantojot starpreģionu apmācības un sadarbību. Projekta aktivitātēs, lai demonstrētu Latvijas pieredzi un līdz šim paveikto sociālās uzņēmējdarbības jomā, aktīvi piedalījās LR Labklājības ministrijas pārstāvji kā arī vairākas organizācijas, kuras ikdienā darbojas sociālās uzņēmējdarbības jomās vai savā ikdienas darbībā sastopas ar izaicinājumiem, kā veiksmīgāk un efektīvāk attīstīt sociālo uzņēmējdarbību Latvijā – biedrība “Cerību spārni”, SIA “Pieturvieta”, biedrība “Latvijas sociālās uzņēmējdarbības asociācija”, kā arī Gulbenes novada dome un Valmieras Attīstības aģentūra.
Ņemot vērā to, ka par sociālās ekonomikas un noturības jēdzieniem nav viennozīmīga izpratne, projekta “SELF” konsorcijs rosināja starptautisku diskusiju, lai ne tikai identificētu teritoriju stiprās un vājās puses sociālās ekonomikas jomā (teritoriālā analīze), bet arī sekmētu valsts politikas attīstību sociālās ekonomikas nozarēs, atbalstot sociālo uzņēmumu izveidi (politiskā analīze) un izvērtējot COVID19 ietekmi uz reģiona sociāli ekonomisko struktūru (sociālās uzņēmējdarbības analīze).
SELF partneru skatījumā, viens no galvenajiem izaicinājumiem ir tiesiskā regulējuma pielāgošana, lai veicinātu sociālās uzņēmējdarbības attīstību un kohēziju, tam vajadzētu būt plašākam un elastīgākam. Sadarbība starp sociālo uzņēmumu grupām un starp sociālajiem uzņēmumiem un valsts iestādēm var radīt ieguvumus, jo īpaši lokālās kopienās, kur sociālai uzņēmējdarbībai ir potenciāls risināt aktuālos jautājumus:
Projekta noslēguma pasākumā, ārvalstu partneri no Spānijas un Polijas augstu novērtēja Latvijā īstenoto praksi sociālās uzņēmējdarbības tiesiskā regulējuma veidošanā un ieviešanā, kas faktiski ir veiksmīgi attīstījusies 3 gadu laikā – kopš 2018. gada, kad spēkā stājās sociālās uzņēmējdarbības likums. Vienlaikus projekta partneriem interesents šķita Latvijas piemērs par sniegto finansiālo atbalstu ALTUM grantu veidā, kas ir bijis efektīvs instruments sociālās uzņēmējdarbības spēcināšanai, piezīmējot, ka arī sociālās ekonomikas dalībnieki citās valstīs veido un meklē piemērotus risinājumus, un instrumentus, kā sekmēt sociālās uzņēmējdarbības attīstību, apzinoties, ka sociālie uzņēmēji bieži vien sniedz ne tik lielu finansiālu ietekmi, cik sociālu un kopienai nozīmīgu atbalstu ilgtspējīgā izaugsmē.
Eiropas Komisija 2021. gada 16. decembrī Briselē prezentēja jauno sociālās ekonomikas rīcības plānu, kura mērķis ir veicināt sociālo inovāciju, atbalstīt sociālās ekonomikas attīstību un stiprināt tās sociālās un ekonomiskās pārveides spēju. Tas ierosina virkni rīcību laikposmam no 2021. līdz 2030. gadam. Viena no galvenajām tēzēm, uz ko balstās izstrādātais plāns ir tā, ka publiskā sektora finansiālam atbalstam ir svarīga nozīme sociālās ekonomikas dalībnieku darbības uzsākšanā un attīstībā. Vienlaikus jāmin, ka šis rīcības plāns identificē arī nepieciešamību veidot spēcīgas partnerības Eiropā, daloties pieredzē un kopā meklējot veiksmīgākos risinājumus, kā ne tikai katrā valstī, bet visā Eiropas savienībā veiksmīgāk attīstīt sociālo ekonomiku. Aicinām iepazīties ar sociālās ekonomikas rīcības plānu šeit.
SELF projekta ietvaros izveidotā valstu partnerība ir piemērs stratēģiskai sadarbībai starp Eiropas savienības valstīm, risinot sociālās ekonomikas izaicinājumus reģionālā kontekstā.
Papildus informācijai lūdzam skatīt projekta ietvaros izstrādāto bukletu. Tas aplūkojams >> ŠEIT .
