Pielāgojiet sīkdatnes

Mēs izmantojam sīkdatnes, lai palīdzētu jums efektīvi orientēties un veikt noteiktas funkcijas. Tālāk ir sniegta detalizēta informācija par visām sīkdatnēm katrā piekrišanas kategorijā.

Sīkdatnes, kas ir klasificētas kā “Nepieciešamas”, tiek saglabātas jūsu pārlūkprogrammā, jo tās ir būtiskas, lai nodrošinātu vietnes pamata funkcijas.... 

Vienmēr aktīvs

Obligātās sīkdatnes ir nepieciešamas, lai iespējotu šīs vietnes pamatfunkcijas, piemēram, nodrošinātu drošu pieteikšanos vai pielāgotu jūsu piekrišanas preferences. Šīs sīkdatnes neuzglabā nekādus personu identificējošus datus.

Nav sīkdatnes, ko attēlot

Funkcionālās sīkdatnes palīdz veikt noteiktas funkcijas, piemēram, vietnes satura kopīgošanu sociālo mediju platformās, atsauksmju vākšanu un citas trešo pušu funkcijas.

Nav sīkdatnes, ko attēlot

Analītiskās sīkdatnes tiek izmantotas, lai saprastu, kā apmeklētāji mijiedarbojas ar vietni. Šīs sīkdatnes palīdz sniegt informāciju par tādiem rādītājiem kā apmeklētāju skaits, atlēcienu līmenis, datplūsmas avots utt.

Nav sīkdatnes, ko attēlot

Veiktspējas sīkdatnes tiek izmantotas, lai izprastu un analizētu tīmekļa vietnes galvenos veiktspējas rādītājus, kas palīdz nodrošināt apmeklētājiem labāku lietošanas pieredzi.

Nav sīkdatnes, ko attēlot

Reklāmas sīkfaili tiek izmantoti, lai nodrošinātu apmeklētājiem pielāgotas reklāmas, pamatojoties uz jūsu iepriekš apmeklētajām lapām, un analizētu reklāmas kampaņu efektivitāti.

Nav sīkdatnes, ko attēlot

Apsekojot Piebalgas vēsturiskos krogus, atklāj viduslaiku krustakmeni

apsekojot piebalgas vesturiskos krogus atklaj viduslaiku krustakmeni

Zinātnes un vēstures popularizēšanas biedrības “Apvārsnis” biedri Valters Grīviņš un Edgars Žīgurs, VKKF un Vidzemes plānošanas reģiona atbalstītā projekta “Vēsturiskie krogi Piebalgas kultūrtelpā” ietvaros, šī gada 14. augustā devās lauka ekspedīcijā, lai apsekotu un fotografētu Vecpiebalgas krogus un krogu vietas, intervētu vietējos iedzīvotājus. Reizēm šādas ekspedīcijas dod negaidītus atklājumus. Tā gadījās arī šoreiz.

Kādreizējam Vecpiebalgas Lejaskrogam jeb Baznīckrogam (mūsdienu “Zemgaļi”) tagad divi saimnieki. Ēkas austrumu gala īpašnieks Mārtiņš Sniedze atcerējās kaimiņu mājas, Šķesteru, saimnieka Modra Damberga savulaik stāstīto, ka ceļa otrā pusē krūmos, kādas zudušas ēkas pamatos esot akmens ar  iekalumu, laikam gadaskaitli. Šādi akmeņi ar iekalumiem vēsturniekiem vienmēr ir interesanti – devāmies meklēt, apskatījām vienus krūmos ieaugušus, no laukakmeņiem krautus pamatus, otrus, un pēc īsa brīža Edgars Žīgurs kādā pamatu stūrī novietotā plakaniskā, sūnām apaugušā akmenī pamanīja kaut ko līdzīgu iekalumiem. Notīrot sūnas, atklājās, ka akmenī ir iekalts nevis gadaskaitlis, bet gan krusti. Vēlāk, runājot ar “Zemgaļu” rietumu gala īpašnieci Sarmīti Kvanti, kura šeit dzīvo no 1960. gada, noskaidrojām, ka arī viņai šis akmens ir zināms. Vietējie iedzīvotāji kādreiz stāstījuši, ka pamati, kas pretī “Zemgaļiem”, bijuši no skolas ēkas, bet tālāk uz baznīcas pusi atradies veikals.

20. augustā jaunatklāto krustakmeni atkārtoti apsekoja un uzmērīja Edgars Žīgurs un biedrības Latvijas petroglifu centrs vadītājs Andris Grīnbergs. Akmens ir lielkristālisks, pārsvarā gaiši sārts granīts. Akmens izmēri, vadoties pēc tā pašreizējā novietojuma (iespējams, ka savā īstajā vietā tas stāvējis vertikāli): garums 88 cm, platums 58 cm, augstums 40 cm, apkārtmērs 238 cm. Akmens virsmā iekalti 3 krusti ar paplatinātiem galiem. Krusti savstarpēji izvietoti trijstūrveida formā ar apmēram 10 cm lielu attālumu vienam no otra. Lielākais krusts atrodas akmens vienā galā centrā, savukārt 2 nedaudz mazākie izvietoti proporcionāli zem tā. Lielākā, centrālā krusta izmēri: 15,5 x16 cm, iekaluma dziļums 0,7 – 1,3 cm, iekaluma platums 2 – 5,5 cm. Kreisās puses krusta (skatoties no akmens plaknes neapstrādātas puses) izmēri: 11×12 cm, iekaluma dziļums 0,6 –0,9 cm, iekaluma platums 1,7 – 4 cm. Labās puses krusta izmēri: 11,5 x12,5 cm, iekaluma dziļums 0,6 – 0,9 cm, iekaluma platums 1,7 – 4,2 cm.

Spriežot pēc akmens izmēriem un iekalto krustu veida, visai iespējams, ka uz savu patreizējo atrašanās vietu tas pārvietots no apmēram 120 metrus netālās Vecpiebalgas baznīcas viduslaiku kapsētas, kur kalpojis kā kāda kapa piemiņas zīme. Kapsēta, jādomā, tika ierīkota vienlaikus ar Vecpiebalgas pirmās baznīcas celšanu ap 1340. gadu. Cik ilgi tā pastāvējusi, nav zināms. Katrā ziņā ne vēlāk par 1773. gadu, kad Krievijas valdība sanitāru apsvērumu dēļ aizliedz turpināt apbedīšanu baznīcās un pie tām.

Līdz šim neviens cits Vecpiebalgas viduslaiku kapsētas kapakmens nebija zināms, tāpēc būtu vēlams Lejaskroga krustakmeni novietot atpakaļ tam pienācīgā vietā senās apbedījumu vietas teritorijā blakus baznīcai, kur tas vienlaikus būtu arī jauns Vecpiebalgas kultūrvēsturisko mantojumu pārstāvošs apskates objekts.

Informāciju sagatavojis: Valters Grīviņš, projekta “Vēsturiskie krogi Piebalgas kultūrtelpā” vadītājs

Projektu “Vēsturiskie krogi Piebalgas kultūrtelpā” finansiāli atbalsta VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions.

Par projektu