Piedaloties pārstāvjiem no Vidzemes Augstskolas, Ekonomikas ministrijas, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, kā arī Vidzemes plānošanas reģiona, decembrī norisinājās diskusija, kurā analizētas ārvalstu labās prakses, lai izprastu veiksmīgi strādājošus piemērus inovāciju vides uzlabošanai vairākās Vidzemes reģiona un nacionālā līmenī stratēģiski būtiskās jeb viedo specializāciju jomās.
Diskusija norisinājās Vidzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta “ecoRIS3” ietvaros, kā viens no uzdevumiem ir sadarbības veicināšana starp galvenajām iesaistītajām pusēm ilgtspējīgas inovāciju ekosistēmas nodrošināšanā viedo specializāciju jomās, zināšanu pārnesē un komercializēšanā. Vidzemes plānošanas reģiona projektu vadītājs Māris Ozols iepazīstināja klātesošos ar vairākiem veiksmīgiem piemēriem, kas iezīmē publiskā sektora lomu inovāciju attīstībā, zinātnes sadarbību ar biznesu inovāciju radīšanai, tāpat sabiedrības iesaisti dažādu piedāvāto instrumentu izmantošanā u.c.
Par nepieciešamību un iespējām pārnešanai reģiona ietvaros tika analizēts Helsinku universitātes kopdarba modelis. Koncepts paredz vienkopus pulcēt pētniekus un uzņēmējus, lai meklētu starpdisciplināras sadarbības iespējas kā komercializēt zinātnieku idejas. Diskusijas dalībnieki uzsvēra, ka veiksmīgs modelis būtu arī to pavērst no uzņēmējdarbības perspektīvas, proti, ka uzņēmēji risina problēmas, veicina biznesa izaugsmi ar pētniecības metodēm, piesaistot zinātniekus.
Analizēta arī tepat kaimiņzemē Lietuvā sekmīgi ieviesta iniciatīva par micro: bits mikrodatoru nodrošināšanu katram 5. klases skolēnam ar mērķi iedvesmot bērnus, veicināt radošumu, attīstīt pamata prasmes zinātnē, tehnoloģijās. Kopumā sagādāti 19 tūkstoši mikrodatoru. Analizējot šo labās prakses piemēru, tika uzsvērts, ka sākotnēji nepieciešams saprast iespējas nodrošināt bērnu apmācību šo iekārtu lietošanā, piemēram, piesaistot skolotājus. Tāpat iekārtu iegādei konceptuāli būtu jābūt kontekstā ar skaidru plānu par to, kā šīs iekārtas, kas pēc būtības ir ar datoru savienojami mikročipi, integrēt mācību procesā turpmāk.
Plašāka diskusija izvērtās par Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) koledžu Itālijā, kas piedāvā bezmaksas divu gadu izglītību IKT tajās profesijās, kas svarīgas reģiona attīstībai. Pēc apmācībām tiek izsniegts diploms, kas ir atzīts gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī (Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras 5.līmenis). Diskusijas dalībnieku vidū šī tika novērtēta kā augstvērtīga aktivitāte, bet iezīmēta arī nepieciešamība sakārtot atbalsta sistēmu, lai cilvēki spēj šādas apmācības ikdienā veikt, piemēram, pēc darba, kas daudziem ir problemātiski. Kā veiksmīga pieminēta pieeja, kad uzņēmumi mērķtiecīgi atbalsta savus darbiniekus apmācībām un jaunu prasmju apgūšanai. Uzsvērta arī biznesa, izglītības iestāžu sadarbība ar kompetenču centriem apmācību ieviešanā.
Koksnes klasteris un kompetenču centrs Woodpolis (Somijā) strādā ar mērķi radīt produktu augstāku pievienoto vērtību, fokusējoties uz būvniecības nozari. Organizācijas darbības virzieni ir pētniecība un attīstība, izglītība, piedāvājot arī mācību darbnīcu ar iekārtām un tehnoloģijām, kas pieejamas arī ārpakalpojumā. Darba grupas ietvaros diskutēts, ka arī Vidzemes reģiona un valsts mērogā jādomā par koksnes produktu pievienotās vērtības radīšanu, jo mums ir salīdzinoši daudz kokapstrādes uzņēmumu, kas ražo kokmateriālus eksportam uz ārvalstīm. No uzņēmējdarbības perspektīvas ir racionāla un skaidra finansiālā rentabilitāte, bet industrijas attīstībai ir nepieciešama domāšanas maiņa uz augstākas pievienotās vērtības radīšanu, kur var palīdzēt profesionālo organizāciju un apvienību attīstīšana. Noderīgi būtu veikt apkopojumu par to, cik Latvijas uzņēmumu iesaistās jau esošajās klasteru un kompetenču programmās.
Diskusijas secinājumi būs daļa no rīcības plāna, ko izstrādā projekta “ecoRIS3” komanda. Tas tiek veidots, lai uzlabotu reģionālos politikas instrumentus vairākās prioritārās jomās un veicinātu privātā sektora interesi ieguldīt pētniecībā, attīstībā un pētniecības rezultātu komercializēšanā, tādejādi uzlabojot arī reģiona uzņēmumu produktivitāti un konkurētspēju. Projekta ietvaros sadarbojas partneri no Spānijas (vadošais partneris), Īrijas, Portugāles, Lietuvas, Somijas, Itālijas, Francijas un Latvijas.
Projekts “Vietējo un reģionālo inovāciju ekosistēmu atbalsta politikas instrumenti (ecoRIS3)” īstenots Interreg Europe programmas 2014-2020. gadam ietvaros un tā mērķis ir analizēt iespējas un identificēt labākos piemērus, lai rezultātā izveidotu jaunus, efektīvākus atbalsta līdzekļus un vadlīnijas, kurus būtu iespējams ieviest starpnozaru inovāciju un pētniecības pārnesei un sadarbības veicināšanai starp zinātnes un tehnoloģiju centriem un reģionālo biznesa sektoru viedo specializāciju jomās.
Papildu informācija: Māris Ozols, projekta ecoRIS3 vadītājs Vidzemes plānošanas reģionā, Tālr.: +371 26449919, maris.ozols@vidzeme.lv.
Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, projekta ecoRIS3 sabiedrisko attiecību speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, tālr.: +371 28674617, e-pasts: ieva.bivina@vidzeme.lv.
