Vidzemes plānošanas reģions piektdien, 22. februārī, seminārā Valmierā pulcēja pašvaldību attīstības speciālistus, teritorijas plānotājus, vides speciālistus, kā arī reģionālo vides pārvalžu speciālistus un citus interesentus, lai informētu par izstrādāto stratēģiju piesārņotu un potenciāli piesārņotu vietu pārvaldībai, īpašu uzsvaru liekot uz savstarpējo sadarbību starp piesārņoto zemju īpašniekiem, pašvaldībām un reģionālajām vides pārvaldēm.
Stratēģijas mērķis ir sniegt rekomendācijas zemju īpašniekiem un pārvaldniekiem vēsturisko potenciāli piesārņoto vai piesārņoto vietu pārvaldībai. Tā paredzēta lietošanai gan pašvaldībām, gan privātajiem zemju īpašniekiem un sabiedrībai kopumā, tāpat tā paredzēta gan vides jomas speciālistiem, gan cilvēkiem, kuriem vides piesārņojuma jautājumi ir sveši. Tajā ir iekļauts īss normatīvo aktu apskats, metodes, kā pašam novērtēt piesārņojuma klātbūtni un nopietnību, izskaidroti pamatprincipi par piesārņotāju izplatīšanos vidē, kā arī iekļauti iespējamie rīcības modeļi īpašniekiem un pārvaldītājiem, iespējamās sanācijas un atveseļošanas metodes un ieteikumi sadarbības veicināšanai starp iesaistītajām pusēm.
Sadarbības trijstūris
Stratēģijā ieteikts veidot tādu piesārņotu un potenciāli piesārņoto vietu pārvaldību, kas balstīta uz sadarbības trijstūri – pašvaldība, zemes īpašnieks un reģionālā vides pārvalde. Rekomendācijas sniegtas, lai iesaistītās puses varētu pieņemt informētus lēmumus un neviens no trīsstūrī iesaistītajiem nesaredzētu piesārņotās vietas un to pārvaldību kā bubuli, no kura jābaidās.
Lai panāktu trijstūra sadarbības efektivitāti un nepārvērstu to par kaujas lauku, pašvaldību un reģionālo vides pārvalžu darbiniekiem jābūt izglītotiem un informētiem par pareizajām izpētes un sanācijas metodēm, kā arī pēc nepieciešamības jāpiesaista eksperti. Privātīpašnieki baidās vērsties institūcijās, jo pastāv uzskats, ka piesārņojuma attīrīšana maksā ļoti dārgi un kāds piespiedīs attīrīt vai uzliks sodu. Semināra dalībnieku vidū izskanēja viedoklis, ka būtiski ir rādīt labos piemērus, lai mainītu sabiedrības priekšstatu, ka sanācija ir tikai apjomīga ekskavācija vai vairāku miljonu eiro lieli ieguldījumi.
Pareiza izpēte ietaupa līdzekļus
“Mēs aicinām pievērst daudz lielāku uzmanību un nozīmi potenciāli piesārņotās vietas izpētei. Jo precīzāka būs vietas priekšizpēte (tai skaitā vietas vēsturiskās attīstības liecību analīze) vai detalizētā izpēte, jo precīzāk būs iespējams noteikt piesārņojuma areālu. Izpētes, kas veiktas ar dažiem urbumiem, visbiežāk norādīs uz aptuvenu un pārāk lielu piesārņojuma areālu. Šādam neadekvāti lielam piesārņojuma areālam sanācijas izmaksas būs krietni lielākas, nekā precīzi noteiktam un salīdzinoši mazam areālam,” stāsta Vidzemes plānošanas reģiona projektu vadītāja Maija Rieksta. Ja nav iespēju piesaistīt profesionāli, tad labāk mēģināt vismaz pašiem novērtēt situāciju, kam arī šis izstrādātais materiāls domāts.
Prieks, ka semināru apmeklēja arī speciālisti no citiem reģioniem, jo šī tēma ir aktuāla visā Latvijā. Bieži vien potenciāli piesārņotas vietas atrodas tādās pilsētu vai ciematu centru teritorijās, kurām ir ekonomiskais potenciāls un kurās varētu īstenot sekmīgus pilsētvides attīstības projektus. Situācijas skaidrība ceļ īpašuma vērtību, kā arī izpētes rezultātā var atklāties, ka vieta nemaz vairs nav piesārņota un nav nekādu apgrūtinājumu tās ekspluatēšanai.
Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu datu bāze
Semināra dalībnieki tika iepazīstināti arī ar rīku piesārņotu un potenciāli piesārņotu vietu prioritizēšanai, kā arī Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra pārstāvis Intars Cakars informēja par izstrādāto Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu (PPPV) datu bāzi un mobilo lietotni. Pašvaldības ir aicinātas izskatīt datu bāzi un saprast, vai pašvaldības teritorijā ir reģistrā norādītas vietas, vai tādas vietas patiešām pastāv un kur precīzi tās atrodas. Šobrīd jaunā PPPV datu bāze tiek precizēta, apzinot vietu koordinātes, un tikai pēc tam var sākt runāt par piesārņojuma apzināšanu šajās teritorijās.
SEMINĀRA PREZENTĀCIJAS
Maija Rieksta, projekta “Insure” vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā
Informācija par projekta INSURE aktivitātēm Latvijā
Arta Bažovska, A/S “Venteko” valdes priekšsēdētāja; Edgars Dimitrijevs, A/S “Venteko” tehniskais direktors; Lilija Apine, vides eksperte
Intars Cakars, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Ķīmisko vielu un bīstamo atkritumu nodaļas vadītājs
Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu datu bāzes un mobilo aplikāciju prezentācija
Maija Rieksta, projekta “Insure” vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā
Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu prioritizēšana
Maija Zālamane, projekta “Insure” vadītāja Valmieras pilsētas pašvaldībā
STRATĒĢIJA piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu PĀRVALDĪBAI un komunikācijai ar zemes pārvaldītājiem ŠEIT.
STRATĒĢIJA piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu PRIORITIZĒŠANAI ŠEIT.
Seminārs un tajā prezentētās aktivitātes īstenotas Centrālbaltijas pārrobežu sadarbības programmas projektā “Inovatīva, ilgtspējīga attīrīšana” (INSURE).
Projekta INSURE mērķis ir palielināt piesārņoto vietu ilgtspējīgu attīrīšanas metožu izmantošanu, uzlabot piesārņoto vietu attīrīšanas vadības metodes, kā arī uzlabot piesārņoto vietu vizualizāciju un prioritizēšanu Centrālbaltijas reģionā, sadarbojoties partnerorganizācijām no Latvijas, Zviedrijas un Somijas.
Vairāk par projektu un aktivitātēm: Maija Rieksta, projekta INSURE vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, +371 26099521, maija.rieksta@vidzeme.lv.
