Vidzemes plānošanas reģions Taisnīgas pārkārtošanās fonda līdzfinansēta projekta “Atbalsts vēsturisko kūdras ieguves vietu revitalizācijai” ietvaros ir izstrādājis nozīmīgu nodevumu – “Kūdras sadedzināšanas iekārtu enerģijas ieguvē apzināšana un alternatīvu izpēte”. Šis pētījums veikts sadarbībā ar projekta partneriem – Kurzemes, Latgales un Zemgales plānošanas reģioniem un sniedz detalizētu ieskatu kūdras izmantošanā pašvaldību siltumapgādes pakalpojumos, kā arī analizē iespējamos risinājumus pārejai uz atjaunīgajiem energoresursiem.
Pētījuma galvenais mērķis ir iegūt un apkopot informāciju par kūdras izmantošanu Latvijas pašvaldību organizētajos siltumapgādes pakalpojumos, novērtēt esošo situāciju un izstrādāt alternatīvus risinājumus, kas veicinātu pāreju uz ilgtspējīgākiem energoresursiem. Tas ir būtisks solis, lai mazinātu kūdras izmantošanas ietekmi uz klimatu un tautsaimniecību, vienlaikus nodrošinot efektīvākus un videi draudzīgākus apkures risinājumus.
Lai gūtu plašāku izpratni par kūdras izmantošanu siltumapgādē, 2024. gada pavasarī visās Latvijas pašvaldībās tika veikta anketēšana. Tajā tika apkopota informācija par teritorijām, kurās kūdra tiek izmantota kā siltumenerģijas avots, kā arī par esošajām sadedzināšanas iekārtām un to tehnisko stāvokli.
Pamatojoties uz iegūtajiem datiem, tika veikta apkures iekārtu radīto emisiju aprēķināšana un izvērtētas alternatīvas kūdras aizstāšanai ar videi draudzīgākiem risinājumiem. Analizētie aspekti ietvēra esošo iekārtu pielāgošanas iespējas citiem atjaunīgajiem kurināmā veidiem, iespējas pāriet uz bezemisiju siltumapgādes tehnoloģijām, alternatīvo risinājumu rentabilitāti, ilgtspējību, sociālekonomiskos ieguvumus un kritērijus, CO₂ emisiju apjomu un to samazināšanas iespējas.
Pētījuma rezultāti sniedz būtisku informāciju pašvaldībām, kas plāno pāreju uz atjaunīgajiem energoresursiem, un var tikt izmantoti lēmumu pieņemšanā par kūdras izmantošanas izbeigšanu enerģētikā.
Galvenie secinājumi
Kopumā identificēti 16 objekti Preiļu un Līvānu pašvaldībās, kuros kūdra tiek vai ir tikusi izmantota kā kurināmais siltumenerģijas ražošanā. Dažos gadījumos kūdra ir būtisks enerģijas avots, savukārt citos tā izmantota tikai alternatīvos apstākļos, piemēram, enerģijas cenu krīzes laikā, lai ietaupītu pašvaldību finanšu līdzekļus.
Kūdra nereti tiek izmantota kombinācijā ar citiem kurināmā veidiem, piemēram, malku, šķeldu vai koksnes granulām. Šāda diversifikācija ļauj pielāgoties dažādiem tirgus apstākļiem un saglabāt kurināmā pieejamību.
Lielākajā daļā identificēto objektu kūdras apkures iekārtas ir novecojušas, un to efektivitāte neatbilst mūsdienu normām. Daļa pašvaldību izrāda augstu interesi par pāreju uz atjaunīgajiem energoresursiem, piemēram, kokskaidu granulām vai siltumsūkņu sistēmām.
Vairākās pašvaldībās jau ir plānota pāreja uz videi draudzīgākiem risinājumiem, atbilstoši ES klimata politikas mērķiem un nepieciešamībai samazināt atkarību no fosilajiem resursiem.
Kūdras sadedzināšana rada ievērojamu CO₂ emisiju daudzumu, kas ir būtiski lielāks nekā atjaunīgajiem energoresursiem. Tajā pašā laikā kūdra dažos gadījumos ir pievilcīga no ekonomiskā viedokļa – tās pieejamība ir augsta un izmaksas salīdzinoši zemas.
Kūdras izmantošana nodrošina darba vietas, gan kurināmā sagādē, gan apkures iekārtu apkalpošanā. Tomēr pārejot uz automatizētām sistēmām, darba vietu skaits var samazināties, vienlaikus uzlabojot apkures sistēmu efektivitāti un nodrošinot izmaksu ietaupījumu.
Šis pētījums būs nozīmīgs resurss Taisnīgas pārkārtošanās fonda atbalsta kontekstā, jo Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 6.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pārejas uz klimatneitralitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos” 6.1.1.1. pasākuma “Atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā” ietvaros pašvaldībām būs iespēja piesaistīt finansējumu, lai tuvākajos gados pilnībā atteiktos no kūdras izmantošanas enerģētikā.
