Vidzemes inovāciju nedēļas 2025 ietvaros 25. februārī norisinājās tiešsaistes diskusija “Remigrācija: uzdrīkstēšanās mainīt un mainīties”. Pasākums pulcēja remigrācijas koordinatorus un remigrantus no dažādiem Latvijas reģioniem, lai dalītos pieredzē un diskutētu par izaicinājumiem un iespējām, kas saistītas ar atgriešanos Latvijā.
Dalībnieki un viņu pieredze
Diskusijā piedalījās reģionālās remigrācijas koordinatores Inga Madžule no Vidzemes, Agnese Berģe no Kurzemes, Daina Šulca no Rīgas plānošanas reģiona un pasākuma moderatore Ruta Priede no Latgales.
Sarunā iesaistījās arī remigranti, kuri pēc atgriešanās Latvijā veiksmīgi uzsākuši savu uzņēmējdarbību. Vidzemi pārstāvēja Valters Dāvids Ostrovskis, kurš, atgriežoties Latvijā, sācis attīstīt digitālas piedzīvojumu spēles komandu saliedēšanai un mārketingam. Latgales reģionu pārstāvēja Agnese Krumpāne, kas nodibinājusi Ēšanas paradumu un emocionālā atbalsta centru, palīdzot cilvēkiem veidot veselīgus ēšanas ieradumus. No Kurzemes diskusijā piedalījās Beatrise un Edgars Miķelsoni, kuri pēc dzīves ārzemēs Liepājā atvēruši kafejnīcu “Teika”. Rīgas reģionu pārstāvēja Ieva un Emīls Lingas, kas atgriezušies Latvijā un izveidojuši divus biznesus – kafejnīcu “Kind of Cafe” un dizaina paklāju studiju “KOS RUG”.
Galvenās remigrantu atziņas un izaicinājumi
Diskusijas laikā dalībnieki dalījās ar savu pieredzi, stāstot gan par iemesliem, kas pamudināja viņus atgriezties, gan par grūtībām, ar kurām nācās saskarties.
Viens no biežāk minētajiem iemesliem atgriezties bija ģimene un bērnu izglītība. Daudzi remigranti uzsvēra, ka vēlas, lai viņu bērni augtu Latvijā, apgūstot latviešu valodu un kultūru. Vienlaikus tā bija arī viena no lielākajām problēmām – bērniem, kuri ilgstoši dzīvojuši ārzemēs, nereti ir grūtības ar latviešu valodu un integrēšanos vietējā skolu vidē.
Vēl viena būtiska sarunas tēma bija uzņēmējdarbības uzsākšana Latvijā. Daudzi remigranti, kuri bija uzkrājuši starptautisku pieredzi, nolēma atgriezties ar mērķi attīstīt savas idejas un radīt ko jaunu Latvijas reģionos. Valters Dāvids Ostrovskis uzsvēra, ka pirms atgriešanās rūpīgi izpētīja tirgus situāciju un ar vietējās pašvaldības palīdzību atrada iespēju attīstīt savu biznesu. Beatrise un Edgars Miķelsoni dalījās ar savu pieredzi, norādot, ka lielākais izaicinājums bijis birokrātija un sākotnējās investīcijas piesaiste, bet vietējo atbalsts palīdzējis pārvarēt šīs grūtības.
Remigranti, kas uzsākuši uzņēmējdarbību, norādīja arī uz priekšrocībām, ko sniedz atgriešanās. Agnese Krumpāne uzsvēra, ka remigranti Latvijā var izmantot savas starptautiskās zināšanas un pieredzi, kas nereti dod priekšrocības vietējā tirgū. Savukārt Ieva un Emīls Lingas atzina, ka Latvijas grantu programmas bijušas lielisks atbalsts viņu biznesa attīstībā, palīdzot ar sākotnējo finansējumu.
Lai gan atgriešanās Latvijā tiek uztverta kā iespēja, tai līdzi nāk arī dažādi izaicinājumi, ar kuriem remigrantiem jāsaskaras.
- Valodas barjera – Bērni, kuri atgriežas pēc ilgstošas dzīves ārzemēs, bieži saskaras ar grūtībām latviešu valodas apguvē. Vecākiem nereti ir nepieciešams meklēt papildu latviešu valodas apmācības iespējas, taču šāda atbalsta pieejamība dažādos Latvijas reģionos atšķiras.
- Darba tirgus atšķirības – Remigrantiem bieži nākas pielāgoties Latvijas darba tirgus specifikai. Dažiem uzņēmumiem trūkst izpratnes par ārvalstīs iegūtu pieredzi, un remigrantiem ir grūtības atrast darbu atbilstoši savām kompetencēm un pieredzei.
- Birokrātija un normatīvo aktu neskaidrības – Uzņēmējdarbības uzsākšana Latvijā var būt laikietilpīgs un sarežģīts process, īpaši tiem, kuri nav saskārušies ar Latvijas likumdošanu. Daudzi remigranti norādīja uz neskaidrībām attiecībā uz nodokļu politiku, licencēšanas prasībām un atbalsta mehānismiem.
- Mājokļa pieejamība un cenas – Atsevišķos Latvijas reģionos īpašumu tirgus ir izaicinošs, un remigrantiem nereti ir grūtības atrast piemērotu dzīvesvietu, īpaši, ja ģimenei ir specifiskas vajadzības, piemēram, attālums līdz bērnudārzam vai skolai.
- Mentālā adaptācija un kultūras atšķirības – Pēc ilgstošas dzīves ārzemēs remigrantiem var būt nepieciešams laiks, lai atkal pierastu pie Latvijas sociālās un kultūras vides. Ne visi atgriezušies jūtas uzreiz piederīgi, un dažiem nepieciešams ilgāks laiks, lai izveidotu jaunu sociālo loku un atrastu vietu sabiedrībā.
Secinājumi: remigrācija kā attīstības iespēja
Diskusijas noslēgumā dalībnieki vienojās, ka remigrācija ir process, kas prasa rūpīgu plānošanu un pielāgošanos, tomēr Latvija piedāvā arvien plašākas iespējas, lai šo ceļu atvieglotu.
Remigranti ar savu pieredzi un zināšanām bagātina Latvijas reģionus, radot jaunas darba vietas, veicinot inovācijas un stiprinot vietējās kopienas. Viņi aicina tos, kas vēl tikai apsver atgriešanos, nebaidīties no pārmaiņām un izmantot pieejamos atbalsta mehānismus, lai veiksmīgi integrētos Latvijā.
Reģionālās remigrācijas koordinatores aicināja ikvienu, kas plāno atgriezties, izmantot iespēju sazināties ar viņām un saņemt nepieciešamo palīdzību. Jo vairāk informācijas un atbalsta būs pieejams, jo vieglāks un veiksmīgāks būs atgriešanās process.
Vairāk informācijas par remigrācijas iespējām un atbalsta programmām iespējams atrast: https://www.vidzeme.lv/darbibas-jomas/remigracija.
Noskaties sarunas darbnīcas video ierakstu!
