2025. gada 30. janvārī Latvijas Universitātes 83. starptautiskās zinātniskās konferences ietvaros notika sekcija “Mārketings un inovācijas”, kurā tika analizētas inovatīvas reģionālās ekonomikas monitoringa sistēmas izstrādes iespējas. Diskusijas mērķis bija izstrādāt konkrētus priekšlikumus un ieteikumus Vidzemes ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes veicināšanai, vienlaikus stiprinot reģiona pārvaldību globālā kontekstā.
Sekcija “Mārketings un inovācijas” pulcēja vairāk nekā 30 pētnieku, pieredzējušu uzņēmēju un pilsoniskās sabiedrības pārstāvju, kuri aktīvi diskutēja par reģiona attīstības stratēģijām. Diskusijas ne tikai veicināja starpdisciplināru zināšanu apmaiņu, bet arī nodrošināja jaunus virzienus, ieteikumus un piemērus, kā vēl vairāk sekmēt Vidzemes ilgtspējīgu izaugsmi. Tika piedāvāti praktiski risinājumi, kuru pamatā ir starptautiski atzīti piemēri un dziļa izpratne par reģionālajām īpatnībām.
“Mūsdienu reģionālās attīstības izaicinājumi prasa datu vadītu pieeju, kas balstīta uz starptautisku pieredzi un vietējām vajadzībām. Diskusijās uzsvērām ne tikai reģionālās ekonomikas monitoringa nozīmi, bet arī nepieciešamību stiprināt sadarbību starp akadēmiskajām institūcijām, uzņēmumiem un sabiedrību, lai Vidzeme kļūtu par ilgtspējīgas attīstības un inovāciju paraugu Baltijā,” norāda konferences sekcijas vadītāja prof. Anda Batraga.
Diskusijās tika akcentētas starptautiskās pieredzes pielāgošanas iespējas. Somijas viedās specializācijas stratēģijas un digitālās platformas, piemēram, Helsinku “Growth Engine”, tika izcelta kā paraugs datu pārskatāmībai un reāllaika analīzei. Vācijas klasteru pieeja, īpaši bioekonomikas, kokapstrādes, kā arī informācijas un komunikāciju tehnoloģijas sektoros, piedāvā modeli, kas sekmē sadarbību starp pētniecības institūcijām un uzņēmumiem. Kanādas reģionālās attīstības aģentūru pieredze nodrošina efektīvu investīciju piesaisti un atvērto datu pārvaldību, veicinot stratēģisku plānošanu.
Ekspertu būtiskākie ieteikumi un atziņas saistāmas ar nepieciešamību attīstīt reģionālo ekonomiku monitoringa sistēmu, kas balstīta digitālos risinājumos un precīzā datu analīzē, lai palīdzētu identificēt reģiona attīstības iespējas un izaicinājumus. Diskusijā tika uzsvērta nepieciešamība veicināt uzņēmumu, pētniecības institūciju un pašvaldību sadarbību, izmantojot klasteru modeļus, kas apvieno resursus un spējas, lai radītu augstas pievienotās vērtības produktus un pakalpojumus, kā arī padziļināt tīklu un sadarbības analīzi, lai identificētu mijiedarbību starp uzņēmumiem, piegādātājiem un klientiem, nodrošinot labāku izpratni par reģionālās ekonomikas dinamiku un jaunu sadarbības iespēju potenciālu.
Diskusiju nozīmīgums slēpjas ne vien ideju apmaiņā, bet arī konkrētu ieteikumu izstrādē, kas Vidzemes plānošanas reģionam palīdzēs pozicionēties kā inovatīvam centram, kas pieņem datos balstītus lēmumus, Gūtie secinājumi kalpo par būtisku atspēriena punktu reģiona stratēģiskajā plānošanā, nodrošinot gan lokālu, gan globālu konkurētspēju.
“Apvārsnis Eiropa” programmas “PoliRuralPlus” projekta ietvaros gūtie rezultāti ne tikai atbalsta Vidzemes reģiona attīstību, bet arī iezīmē jaunas perspektīvas reģionālajai ekonomikai visā Eiropā. Šādas iniciatīvas ir apliecinājums tam, ka starptautiskās zinātniskās sadarbības rezultāti var būtiski veicināt reģionālās pārvaldības kvalitāti un ilgtspējīgu izaugsmi.
Informāciju sagatavoja:
LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte
