11. decembrī Vidzemes plānošanas reģions (VPR) organizēja vietējo ieinteresēto pušu apmācības Ogrē, kuru mērķis bija iepazīt dabas parka “Ogres Zilie kalni” ilgtspējīgas pārvaldības pieredzi. Apmācību laikā dalībnieki ieguva vērtīgas atziņas par dabas vērtību saglabāšanu, sabiedrības iesaistes nozīmi un veiksmīgi ieviestajiem pārvaldības piemēriem citās Eiropas Savienības valstīs.
Pasākums sākās ar dabas, infrastruktūras un pieredzes stāstu izziņu Ogres Zilajos kalnos. Ogres Zilie kalni ir ļoti nozīmīga rekreācijas teritorija, ko apmeklē gan vietējie, gan viesi. Parks ar savu unikālo vidi ir ne tikai īpaši aizsargājama teritorija, kur sastopamas retas augu un dzīvnieku sugas, bet arī vieno plašu apmeklētāju loku ar dažādām interesēm un uzvedību – slēpotājus, riteņbraucējus, dabas entuziastus, pasākumu apmeklētājus un citus. Lai nodrošinātu šo dažādo interešu grupu vajadzības un mazinātu savstarpējos konfliktus, parkā izveidotas takas, kas veicina dabas pieejamību un nodrošina daudzveidīgas iespējas atšķirīgām mērķauditorijām. Vienlaikus apzināta taku apmeklētāju plūsmu vadība ar infrastruktūras palīdzību, ļauj saglabāt un aizsargāt dabas vērtības.
Klātesošie pasākuma dalībnieki novērtēja parka integrēto pārvaldības pieeju, kas, apvienojot dabas aizsardzību ar sabiedrības interesēm, veido vienlaikus pieejamu un ilgtspējīgu vidi. Ieva Kraukle, Tūrisma, sporta un atpūtas kompleksa “Zilie kalni” attīstības aģentūras direktora vietniece, stāstīja arī par dažādiem veiksmīgiem sabiedrības iesaistes piemēriem, īpaši izceļot iedzīvotāju lomu teritorijas uzraudzībā. Viņa norādīja, ka iedzīvotāju aktivitātes un ziņojumi par pārkāpumiem palīdz saglabāt parka stāvokli, turklāt šāda iesaiste kalpo ne tikai kā aizsardzības mehānisms, bet arī stiprina vietējās kopienas saikni ar parku un atbildību par tā saglabāšanu.
Pēc praktiskas dabas parka izziņas dalībnieki pulcējās uz diskusiju Ogres centrālajā bibliotēkā. Tās laikā VPR īstenotā projekta “Sabiedrības iesaiste bioloģiskās daudzveidības pārvaldībā” (CIBioGO) eksperte un Vidzemes Augstskolas lektore Ilze Grīnfelde iepazīstināja ar pieredzes stāstiem no projekta vizītēm Beļģijā, Rumānijā un Slovēnijā. Šie stāsti izgaismoja dažādus pieejas veidus – sabiedriskās zinātnes izmantošanas iespējas un izaicinājumus, organizāciju sadarbību ar vietējām kopienām, kopienu un uzņēmumu vadītas aktivitātes, kā arī dažādas politikas un atbalsta pieejas.
Klātesošie eksperti no dabas pārvaldības organizācijām ne tikai izvērtēja iespējas pielāgot šos piemērus vietējā līmenī, bet arī apsprieda stratēģijas, kā šos piemēru saturu integrēt politikas veidošanā dažādos līmeņos.
Sarunās tika izcelts arī uzticēšanās jautājums, kas ir būtisks sabiedrības aktīvai līdzdalībai. Kā uzsvēra Ilze Grīnfelde:
“Ja vietējie iedzīvotāji redz, ka viņu dalībai ir nozīme, viņi kļūst motivētāki piedalīties.”
Šī pieeja palīdz ne tikai veicināt praktisku ieguldījumu dabas aizsardzībā, bet arī stiprina saikni starp kopienu un vidi, kurā tā dzīvo. Diskusija noslēdzās ar vienotu izpratni, ka sabiedrības iesaiste ir neatsverams resurss ilgtspējīgas dabas pārvaldības veidošanā, jo tā sekmē ne tikai vietējo kopienu līdzdalību, bet arī politikas un plānošanas procesu pielāgošanu reālajām vajadzībām.
