Pērn Latvijā tika novērots būtisks remigrantu skaita pieaugums, atgriežoties 909 cilvēkiem. Arī šogad šī tendence turpinās, remigranti pakāpeniski atgriežas, lai uzsāktu jaunu dzīvi dzimtenē. Lai iedvesmotu citus un sniegtu praktisku atbalstu, Ogrē norisinājās Remigrantu stāstu pēcpusdiena, kurā dalībnieces dalījās savā pieredzē par atgriešanos Latvijā. Un kā viņas atzina, realitāte esot gana skarba. Lai stiprinātu saikni ar tautiešiem un iedrošinātu citus, jau otro reizi notika Remigrantu stāstu pēcpusdiena, šoreiz – Ogrē. Dalībnieki tikās ar divām iedvesmojošām remigrantēm Kristīni Kolhofu un Rūtu Treiju, kas atgriezušās no ārzemēm un aktīvi uzsākušas dzīvi šeit – Latvijā. Kāpēc, iemesli esot bijuši dažādi, taču vēl tagad to esot grūti izskaidrot.
“Braucot uz Latviju, man nebija plāna palikt šeit. Tas viss bija kaut kā spontāni. Šeit būdama, es sapratu, ka es gribu būt šeit,” saka Kristīne Kolthofa, kas atgriezusies Latvijā no Nīderlandes.
“Atbraucu uz Latviju atpūsties ar bērniem, izdomājām, ka mēs braucam uz Latviju tomēr atpakaļ. Un daļa no tā bija arī tāpēc, ka jaunākajai meitai bija jāsāk iet pēc Latvijas vecuma skolā, viņa jau Anglijā gāja divus gadus skolā, un sapratu, ka laikam tomēr gribu, lai viņa iet skolā Latvijā, nevis Anglijā,” saka Rūta Treija, kas atgriezusies Latvijā no Apvienotās Karalistes.
Pasākuma organizatore, remigrācijas koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā Inga Madžule: “Ir vecāki, kuriem bērniem jāuzsāk skolas vai bērnudārza gaitas, jau savlaicīgi mēģina saprast, izzināt šo situāciju, kādas būs iespējas attiecīgajā mācību iestādē saņemt šo vietu. Vai arī, kad pensionēšanas vecums ir pienācis, plāno atgriezties Latvijā.”
Rūta Apvienotajā Karalistē apguva Latvijā vēl salīdzinoši mazpazīstamu profesiju – kriminoloģiju un tiesu psiholoģiju. Tagad viņa aktīvi pielieto iegūtās zināšanas. Savukārt Kristīne ar vīru izveidojusi veikalu, kur arī notika remigrantu pēcpusdiena. Taču, kā abas remigrantes atzīst, atkal uzsākt dzīvi Latvijā nebija viegli. Rūta Treija: “Es biju izpētījusi visu, atradusi skolas, iestādes, atradu, kur dzīvot, viss, lai būtu sakārtots, lai būtu deklarētā adrese un viss pārējais, lai sakārtotu, piemēram, mājas pirkumus un tādas lietas. Tāpēc es ticu, ka viena liela problēma cilvēkiem, kad viņi atgiežas, pietiekami nesagatavojas. Sociālā palīdzība Latvijā, es gribētu teikt, ir nekāda, ja vien neesat absolūts nabags, kas dzīvo uz ielas, kas ir drusku citādāk, nekā tas ir ārzemēs.”
Remigrantu pēcpusdiena Ogrē notika jau otro reizi, pirmo reizi tā notika Cēsīs. Savukārt janvārī tā plānota Valmierā.”
Autors: Emīlija Anspoka, Vidzemes TV
