Cēsīs 22. novembrī notikušajā seminārā “Transporta dekarbonizācijas izaicinājumi un risinājumi” nozares eksperti, uzņēmēji un pašvaldību pārstāvji secināja, ka Latvijas transporta sektora emisiju samazināšana ir izšķiroša, lai sasniegtu valsts klimata mērķus, taču panākumi būs iespējami tikai ar visaptverošu politikas, sabiedrības un tehnoloģisko rīku integrāciju.
Rīgas Tehniskās universitātes asociētā profesore Aiga Barisa iepazīstināja ar CommitClimate simulatoru – rīku, kas ļauj novērtēt esošās CO2 emisijas un prognozēt dažādu politikas scenāriju ietekmi. Kā profesore norādīja, modelis spēj uzrādīt arī kopējo emisiju samazinājumu tonnās, sniedzot pašvaldībām skaidru ieskatu par dažādu rīcību sekām. Simulators spēj arī vizualizēt iespējamos rezultātus, ja lēmumu pieņemšana tiek novilcināta vai rīcība atlikta uz vēlāku laiku, tādējādi uzskatāmi parādot šādas kavēšanās sekas. Simulators, balstoties uz sistēmdinamikas modelēšanas pieeju, spēj darboties ar minimālu ievades datu apjomu, jo tam jau ir integrēti nacionālie un centralizētie dati. Tas ne tikai aprēķina emisiju apjomu, bet arī analizē politikas un citu rādītāju ietekmi uz gala rezultātu. Šis rīks palīdzēs pašvaldībām izstrādāt klimatneitralitātes plānus, kas ir īpaši svarīgi transporta sektoram, kur emisiju ietekme ir ļoti augsta, bet datu trūkums par iedzīvotāju mobilitāti un kravu loģistiku apgrūtina plānošanu.
Projekta SPOTLOG eksperte Zane Pīpkalēja norādīja, ka datos balstīti lēmumi ir precīzāki un efektīvāk uzrunā politikas veidotājus, tādējādi veicinot pārmaiņu īstenošanu. Z.Pīpkalēja uzsvēra, ka pašvaldībām un uzņēmumiem jāveic būtiska reorganizācija, lai pielāgotos dekarbonizācijas prasībām, kas ir nepieciešams process, taču finansiāli ietilpīgs.
Semināra laikā Z. Pīpkalēja prezentēja SPOTLOG projektu, kura galvenais mērķis ir attīstīt zaļas un sociāli atbildīgas loģistikas sistēmas, samazinot oglekļa emisijas un optimizējot resursu izmantošanu. Eksperte uzsvēra, ka reģionālās politikas pilnveide un sadarbība starp nozarēm ir izšķiroša ilgtspējīgas loģistikas attīstībai, norādot uz labās prakses piemēriem, kas iepazīti SPOTLOG projektā, un efektīvām inovācijām, piemēram, digitālo dvīņu tehnoloģijām, kas palīdz efektīvāk plānot un analizēt transporta risinājumus – koplietošanas pakalpojumi un inovatīvi piegādes modeļi var ievērojami samazināt emisijas un operacionālās izmaksas. Prezentācijā tika norādīts, ka projekta ietvaros tiek sniegti priekšlikumi reģionālās politikas instrumentu uzlabošanai, lai veicinātu oglekļa neitrālu mobilitāti un iekļaujošu loģistiku. Pīpkalēja īpaši izcēla Vidzemes plānošanas reģiona attīstības programmas pilnveides nepieciešamību, koncentrējoties uz ilgtspējīgāku pilsētu loģistiku.
Latvijas Klimata neitralitātes klastera vadītājs Armands Gūtmanis uzsvēra, ka transports, līdzīgi kā ēku sektors, ir viena no lielākajām problēmām klimata politikas īstenošanā. A. Gūtmanis norādīja, ka Latvijai draud finanšu sankcijas, ja tā nespēs sasniegt dekarbonizācijas mērķus – par emisiju samazināšanas neizpildi nāksies maksāt no nodokļu maksātāju kabatām. Eksperts akcentēja steidzamu nepieciešamību pēc lieljaudas uzlādes infrastruktūras smagajam transportam, kas ir priekšnosacījums nozīmīgām pārmaiņām šajā sektorā, un uzsvēra, ka pāreja uz elektrību vai citām alternatīvām degvielām prasīs ievērojamas subsīdijas.
Seminārā tika aktualizēts arī jautājums par emisiju mazināšanas samērīgumu – cik eiro iztērējam, ietaupot vienu CO2 tonnu. Šī diskusija vēl tikai sākas, tomēr tā ir svarīga, lai veidotu ekonomiski efektīvu un ilgtspējīgu politiku.
Justs Dimants, Latvijas Klimata neitralitātes klastera ekonomists un vadošais pētnieks, vadīja diskusijās balstītu darbnīcu, lai veicinātu kvalitatīvu viedokļu apmaiņu starp nozares pārstāvjiem. Darbnīcas galvenais mērķis bija identificēt galvenos šķēršļus, kas kavē uzņēmumu virzību uz dekarbonizāciju, kā arī modelēt optimālos nākotnes scenārijus, nosakot nepieciešamos nodokļu, subsīdiju un infrastruktūras atbalsta veidus. Diskusijās tika analizētas arī nozares kopējās problēmas, pievēršoties situācijai gan no uzņēmēju, gan politikas veidotāju skatupunkta.
Dalībnieki izvērtēja gan ES fondu pieejamību un atbalsta piesaistes iespējas, gan izteica priekšlikumus par fondu pieejamības uzlabošanu uzņēmējiem. Tāpat tika apspriesta esošā nodokļu politika un iespējamie stimuli, kas varētu motivēt uzņēmumus pāriet uz zemas emisijas transportu. Diskusiju gaitā īpaša uzmanība tika veltīta infrastruktūras attīstībai, lai atbalstītu dekarbonizācijas mērķu sasniegšanu, tostarp analizējot, kā privātais un publiskais sektors varētu efektīvāk sadarboties.
Kā piemēru tam, kādas problēmas var rasties bez pietiekama atbalsta, dalībnieki minēja attāla reģiona uzņēmumu, kura elektro automašīnu parks ir pārāk mazs, lai piesaistītu investīcijas uzlādes stacijas izbūvei. Savukārt automašīnu skaits nepalielinās, jo tuvākās uzlādes stacijas atrodas pārāk tālu – reāla situācija, kur viens no attīstības priekšnosacījumiem tieši kavē otra attīstību, tā radot apburto loku, kas bremzē progresu kopumā.
Diskusijās izskanēja priekšlikumi pašvaldību atbalsta mehānismu pilnveidei, tostarp, piemēram, nekustamā īpašuma nodokļa atlaides piešķiršanu zemei, uz kuras tiek būvētas ražotnes vai alternatīvās degvielas uzpildes stacijas.
Dalībnieki vienojās, ka tirgus attīstībai ir būtiski nodrošināt subsīdijas gan pieprasījuma, gan piedāvājuma veicināšanai. Dalībnieki izteica priekšlikumu ieviest motivējošu mehānismu pašvaldībām, piemēram, palielinot valsts budžeta dotācijas no Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda tām pašvaldībām, kuras efektīvi sasniedz dekarbonizācijas mērķus.
Grupās vienojās, ka, piemēram, infrastruktūras attīstībā jāanalizē arī ražojošo un loģistikas uzņēmumu lokācija un vajadzības, kā arī uzņēmējus dekarbonizācijai vairāk varētu stimulēt subsīdijas, kurām paredzēts pēc iespējas minimāls uzņēmumu līdzfinansējums.
