Šonedēļ desmit Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldības devās otrpus Latvijai, lai izzinātu citu pilsētu un novadu pieredzi, ieviešot energopārvaldības sistēmu, veicinot ēku energoefektivitāti, kā arī īstenojot pasākumus klimata pārmaiņu radīto risku mazināšanai.
Pirmā pieturvieta bija Rīgas dome, kur ciemos mūs uzņēma Rīgas enerģētikas aģentūra (REA). Rīgas pašvaldība 2020. gadā pievienojās Eiropas “Pilsētu mēru pakta” iniciatīvai, uzņemoties saistības ne tikai sasniegt nozīmīgus CO2 emisiju samazinājuma mērķus līdz 2030. gadam, bet arī panākt klimatneitralitāti. Turklāt Rīga ir viena no 100 Eiropas Savienības pilsētu misijas “100 klimatneitrālas un viedas pilsētas” dalībniecēm. REA direktors Jānis Ikaunieks uzsvēra, ka Rīgas pašvaldībā ir liels skaits ēku, kuras ir vecākas par 30 gadiem, un vismaz 6000 ēkas ir jāatjauno. Lai veicinātu daudzdzīvokļu ēku atjaunošanu, kopš 2021. gada darbojas energoefektivitātes informācijas centrs www.renove.lv, kas sniedz informatīvo atbalstu rīdziniekiem ceļā uz daudzdzīvokļu ēku atjaunošanu. REA eksperti piedalās arī iedzīvotāju kopsapulcēs, kur sniedz informāciju par konkrētās ēkas enerģijas patēriņu, ieteicamajiem ēkas atjaunošanas pasākumiem, potenciālo ietaupījumu un izmaksām, kā arī palīdz noteikt nākamos rīcības soļus.
Rīgas enerģētikas aģentūra līdzdarbojas arī vairākos Eiropas Savienības programmu projektos, un viens no tiem ir programmas “Apvārsnis 2020” projekts “EUCityCalc”. Tā ietvaros izveidots scenāriju modelēšanas instruments – Eiropas pilsētu kalkulators (https://europeancitycalculator.eu/). Projekta speciāliste Māra Reča stāstīja, ka kalkulators izveidots kā palīgs pašvaldībām, kas vēlas izstrādāt vai aktualizēt ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plānu. Tajā, ievadot pašvaldībai zināmos enerģijas patēriņa datus, var modelēt konkrētas rīcības, aptuvenās izmaksas un CO2 samazinājumu, kas var palīdzēt prioritizēt rīcības lēmumu pieņemšanā.
Saldus novads bija nākamā tikšanās vieta, uz kuru devās Vidzemes pašvaldību pārstāvji. Tur tikāmies ar Saldus pašvaldības energopārvaldnieku Edgaru Augustiņu. E. Augustiņš stāstīja par ieviesto energopārvaldības sistēmu, kurā enerģijas patēriņa dati par pašvaldības ēkām un ielu apgaismojumu tiek apkopoti un analizēti kopš 2018. gada. Saldus pilsētā kopā uzstādīti 1655 gaismekļi. Noteiktos ielas posmos tiek automātiski regulēta apgaismojuma intensitāte, piemēram, laika posmā no plkst. 23:00 līdz 6:00 apgaismojums dimmējas 30% apmērā. Ja tiek fiksēta cilvēku kustība, apgaismojums nodrošina 100% gaismas intensitāti. Turklāt Saldus pašvaldībā ar ES “LIFE” programmas projekta “LIFE ReHABITA” atbalstu izveidota vienas pieturas aģentūra ar mērķi Saldus novada iedzīvotājiem sniegt atbalstu un zināšanas par ēku atjaunošanu, kā arī atvieglot īpašnieku un īrnieku piekļuvi pieejamiem finanšu resursiem.
Liepājā tikāmies ar pilsētas mēru Gunāru Ansiņu, kurš atzinīgi novērtēja gan Vidzemes plānošanas reģiona, gan pašvaldību ieguldīto darbu, lai stiprinātu energopārvaldību. Liepāja arī ir dalībniece Eiropas Savienības pilsētu misijā “100 klimatneitrālas un viedas pilsētas”. “Liepāja bija pirmā no pašvaldībām Latvijā, kas 2016. gadā ieviesa sertificētu energopārvaldības sistēmu sistemātiskai enerģijas patēriņa samazināšanai pašvaldības infrastruktūrā. Savukārt kopš 2014. gada “Liepājas enerģija” ir īstenojusi virkni kurināmā maiņas projektu, kā rezultātā 2024. gadā jau 87.3% siltumenerģijas tiek saražota no šķeldas. Arī daudzdzīvokļu ēku atjaunošanā Liepāja ir vadošā starp valstpilsētām Latvijā. Izšķiroša nozīme ir arī sabiedriskajam transportam un veloceļiņu izbūvei, lai nodrošinātu videi draudzīgāku pārvietošanos pilsētā,” stāstīja Mārtiņš Tīdens, Izpilddirektora vietnieks īpašumu jautājumos.
Vidzemes pašvaldību speciālisti kopā ar Liepājas pašvaldības projektu vadītāju klimatu pārmaiņu un energoefektivitātes jautājumos Kārli Beihmani devās apskatīt vairākus objektus – pašvaldības ēku Peldu ielā 5, kurā ieviesta ēkas enerģijas patēriņa pārvaldības sistēma. Apskatījām vairākas atjaunotās daudzdzīvokļu ēkas un devāmies uz Liepājas jūras krasta aizsargbūvi – būnu. Būna ir uzbūvēta, lai pasargātu jūras krastu no erozijas un tā tuvumā esošo pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas no ieskalošanas jūrā. Pilsētā turpmāko gadu laikā ir plānoti vēl vairāki infrastruktūras projekti, lai veicinātu gan pilsētas attīstību, gan arī to tuvotos izvirzītājiem enerģētikas un klimata mērķiem.
Mājupceļā pieredzes apmaiņas brauciena noslēdzošā pieturvieta bija Jelgavā, kur tikāmies ar Zemgales plānošanas reģionu, Zemgales Reģionālo Enerģētikas Aģentūru un Jelgavas valstpilsētas domi. Uzzinājām par plānotajiem pilotprojektiem, izveidojot energokopienas Jelgavā un Jēkabpilī, uzstādot arī saules tehnoloģijas elektroenerģijas ražošanai. Savukārt Zemgales plānošanas reģions šobrīd aktīvi darbojas vairākos ES fondu projektos. Pēdējo gadu laikā spēcīgās vētras, postījumi un plūdi ir parādījuši nepieciešamību pēc lielākas gatavības klimata pārmaiņām, tāpēc šobrīd tiek izstrādāts Zemgales reģiona klimata pārmaiņu pielāgošanās plāns. Turklāt uzzinājām arī par Jelgavas pilsētas ielu apgaismojuma gaismekļu nomaiņu, tos aprīkojot ar kontrolierim un dimmēšanas iespējām.
Katrā apskates objektā veidojās diskusijas un jautājumi, iepazīstot citu pašvaldību pieredzi, ka arī daloties atziņās arī par veiktajiem energopārvaldības pasākumiem Vidzemē. Pieredzes apmaiņas braucienu organizēja Vidzemes plānošanas reģiona projekti – Interreg Baltijas jūras reģiona projekts “Vienas pieturas aģentūras paplašinātais modelis, lai palielinātu daudzdzīvokļu ēku fonda renovāciju Baltijas jūras reģionā” (RenoWave); EUROPE DIRECT centrs Vidzemē un LIFE programmas projekts “Centrālās un Austrumeiropas ilgtspējīgas enerģētikas savienības reģionālo pārvalžu iniciatīvu izstrāde un ieviešana taisnīgas pārkārtošanās nodrošināšanai enerģētikas nozarē” (CEESEU-DIGIT).
