Projekta “Informācijas sabiedrības un IKT attīstība audiovizuālajā uzņēmējdarbībā” (Medi@TIC) laikā tika izstrādāta arī SWOT analīze audiovizuālajam sektoram Vidzemes plānošanas reģionā.
Stiprās puses | Vājās puses |
Pietiekams interneta nodrošinājums uzņēmējdarbības vadīšanai, sadarbības veidošanai attālināti
Ilglaicīga pieredze TV satura veidošanā, jauns perspektīvs produkts Re:TV
Pieredze globāli veiksmīgu produktu radīšanā
Nozares attīstībā ieinteresēti „spēlētāji”: Valmieras biznesa un inovāciju inkubators, Vidzemes Augstskola, Vidzemes plānošanas reģions
Pieejami radošo cilvēku resursi (VDT aktieri, mūzikas, mākslas skolu audzēkņi u.c.), ko iesaistīt audiovizuālajā uzņēmējdarbībā
Kopumā uzņēmējdarbību atbalstoša nodokļu sistēma
Pastāv sadarbības tīkli nozares iekšienē
Latvija ir piemērots testa tirgus dažādiem jauniem IKT risinājumiem
Izmaksu priekšrocības biroja uzturēšanai reģionā
|
Profesionāļu trūkums nozarē — trūkst programmētāju, digitālās vides dizaineru
Uzņēmējdarbība nozarē balstās projektu principā, nav iespējams ģenerēt vienmērīgu ienākumu plūsmu, tas mudina perspektīvus speciālistus meklēt nodarbošanos ārpus reģiona, Rīgā
Kopējais tirgus LV ir mazs, vietējais pieprasījums pēc nozares pakalpojumiem — neliels
Radošiem un talantīgiem profesionāļiem trūkst uzņēmējdarbības iemaņu
Nozarei raksturīgi augsta riska projekti – grūtības finanšu piesaistē
|
Iespējas | Draudi |
Paredzams IKT risinājumu aizvien plašāks lietojums visdažādākajās jomās, pieprasījums pēc digitāliem un mobiliem risinājumiem
Radošās industrijas nacionālā mērogā identificēta kā prioritāra nozare
Globālā tirgus pieejamība, iespējas veidot un realizēt starptautiski pievilcīgus produktus un pakalpojumus
Uzņēmēju, profesionāļu ieinteresētība sadarboties ar dažādu citu sfēru pārstāvjiem, klāsteru nozīmīguma apzināšanās
Studiju procesa Vidzemes Augstskolā plašāka saistīšana ar praktisku risinājumu izstrādi reģionā strādājošajiem uzņēmumiem, jaunu produktu vai ideju radīšanu
Speciālistu sagatavošana pieprasītajās profesijās – mobilo risinājumu programmētājs, digitālās vides dizaineris
ES finansējuma pieejamība
Filmu veidotājiem no Krievijas un Āzijas ir interese par kino uzņemšanu Latvijā
Latvijas mērogā ir brīva un pievilcīga niša Vidzemes reģionam pozicionēties kā digitālo un audiovizuālo iespēju centram
|
Globālā konkurence mobilo tehnoloģiju tirgū, nepieciešamība pēc izciliem produktiem, kas spētu konkurēt
Nozares ārkārtīgi straujā attīstība, pieprasījuma izmaiņas, nepieciešamība reaģēt, pielāgoties, nemitīgi pilnveidot produktus
Efektīvu biznesa modeļu trūkums digitālā satura radīšanai
Valsts līmenī IKT nozare tiek pielīdzināta tradicionālai ražošanai
Mazais vietējais tirgus traucē audiovizuālajam sektoram kļūt par nozīmīgu reģiona ekonomikas daļu.
Ļoti ierobežots valsts finansējums filmu nozarei
Valsts politika izglītības un pētniecības finansējuma sadalē
(+Latviešu mentalitāte: neuzņēmīgums, bailīgums, nevēlēšanās dalīties ar citiem un sadarboties) |