Apritējis jau mēnesis kopš Drustu pagasta Gatartas “Kārklos” atvērts grupu dzīvokļu un specializēto darbnīcu pakalpojums cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. “Kārklus” par savām mājām šobrīd izvēlējušies seši cilvēki, kuru ikdiena nu kļūst aizvien atšķirīgāka no ierastā – ar lielāku pašnoteikšanos, tomēr saglabājot nepieciešamo atbalstu.
Bijusī Raunas novada pašvaldība (tagad Smiltenes novads) ir viena no tām, kas iesaistījās deinstitucionalizācijas projektā “Vidzeme iekļauj”, kas paredz Vidzemes plānošanas reģiona teritorijā dzīvojošiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem nodrošināt sabiedrībā balstītus pakalpojumus, tajā skaitā dzīvi ārpus sociālās aprūpes centriem, tā veicinot viņu patstāvību un integrēšanos sabiedrībā.
Atšķirībā no dzīves ilgstošas aprūpes institūcijā, grupu dzīvokļa pakalpojums sniedz tā iemītniekiem krietnu patstāvības pieaugumu, ļaujot pašiem plānot savas finanses, dienas režīmu, nodarbošanos un citus praktiskus jautājumus. Tomēr, kā uzsver ”Kārklu” pakalpojuma vadītājs Aivars Damroze, šī pāreja no dzīves institūcijā ir salīdzinoši piezemēta un harmonizēta: “Piemēram, daļa maltīšu tiek nodrošināta, bet vakaru un brīvdienu maltītes iemītnieki gatavo paši, tātad paši mācās. Kāds pirmo reizi cep pankūkas, cits pirmo reizi mizo kartupeļus. Tomēr šeit uz vietas vienmēr ir kāds, kas palīdz. Grupu dzīvoklī tiek nodrošināta diennakts pieskatīšana, aprūpētājs, kurš seko līdzi visam, kā arī sociālais rehabilitētājs un sociālais darbinieks. Tiek nodrošināts atbalsta personāls.”
Taujāts par pirmo aizvadīto mēnesi, A. Damroze uzsver, ka šobrīd notiek kopīgs mācīšanās process. “Šķietami jau ilgs laiks pagājis, bet tas ir paskrējis vienā mirklī. Šis ir tāds iepazīšanās laiks. Iepazīstam iemītniekus, lai, izvērtējot viņu prasmes, saprastu, kas viņiem ir nepieciešams un piemērots, uz kādiem darbiem varētu katrs profilēties. Plānots, ka mēs meklēsim darba vietas, kuros cilvēki varētu iesaistīties, šobrīd tas vairāk notiek uz vietas darbnīcā.”
Šobrīd specializētajās darbnīcās iemītnieki var strādāt ar mālu un koku, lai veicinātu jaunas un noderīgas prasmes turpmākajai dzīvei. Kopdarba rezultātā kokapstrādes darbnīcās jau tapušas pašiem ikdienā noderīgas lietas – izveidots savs pārvietojams basketbola grozs, koka kastes dārzeņu audzēšanai. Uzsākta sava mazdārziņa iekopšana, pabeigta sēta, lai pasargātu iekopto dārzu no spēles laikā lidojošas bumbas. Savukārt keramikas darbnīcā tiek veidoti dažādi darbi no māla, plānojot pirmo darbu apdedzināšanu ceplī, lai izstrādājumus padarītu pašiem pielietojamus.
