Noslēdzoties Vidzemes plānošanas reģiona un Latvijas Lauku foruma izsludinātajai akcijai “Meklējam kaimiņu, kurš iedvesmo!”, tika saņemti 32 pieteikumi. Ar līdzcilvēku palīdzību tika uzmeklēti jauni, enerģiski un iedvesmojoši jaunienācēji. Viņu pieredze palīdz stiprināt pārliecību, ka dzīve arī reģionos var būt piesātināta un rosīga.
Egila (Kārķu pagasts, Valkas novads) stāsts ir par pozitīvu dzīves uztveri un vēlēšanos dalīties. Akcijā viņu pieteica divas reizes. Pieteikumos tika uzsvērta Egila apņēmība uzsākt dzīvi laukos bez priekšzināšanām, kā arī izcelta viņa atsaucība un spēja motivēt vietējos iedzīvotājus aktīvai un izzinošai ikdienai.
Esiet pazīstami – romantiskie laucinieki no Rīgas!
Egils Purviņš ar ģimeni – sievu un bērniem 2021. gadā sagaidīs jau trešo ziemu savā jaunajā mājvietā – Vidzemes ziemeļos – Valkas novada Kārķos. “Latvija nav tik liela, ka nevarētu no jebkuras vietas kaut kur nokļūt salīdzinoši ātri, arī galvaspilsētā,” norāda Egils.
Pēc pārcelšanās uz laukiem, pāris sevi dēvē par romantiskajiem lauciniekiem. Viņi turpina to, ko darīja arī pirms tam – nodarbošanās nav mainītas. Egils vada izglītības un rakstura audzināšanas programmas. Viņš daudz viesojas Latvijas izglītības iestādēs, jauniešu centros un organizācijās, vadot neformālās izglītības programmas vērtībās balstīta rakstura nostiprināšanai. Savukārt Egila sieva vada savu uzņēmumu un veiksmīgi attīsta zīmolu “Dabas rotas” – strādā ar ekoloģiskiem materiāliem un izgatavo rotas, kas šobrīd ir diezgan pieprasītas. Abu jaunienācēju nodarbošanās neprasa piesaisti pie konkrētas vietas – attālums neko nav mainījis.
Egils papildus savam pamatdarbam, daļu savas enerģijas velta arī vietējās kopienas labā. Jau pirmajās nedēļās viņš devās iepazīties ar pagasta pārvaldi un piedāvāja pagastā organizēt sporta nodarbības un izglītojošas lekcijas iedzīvotājiem. “Reizi nedēļā organizēju bezmaksas sporta nodarbības jauniešiem, savukārt reizi mēnesī – vispārizglītojošas lekcijas iedzīvotājiem par dzīves kvalitāti, mērķiem rakstura veidošanu, par attiecību veidošanu – par tādām vispārīgām lietām, kas ir būtiskas ikvienam no mums,” stāsta Egils. Tas ļāvis Egilam iejusties, sadraudzēties un dibināt jaunus kontaktus. “Zinu, pie kura varu salabot riteni, pie kura – iegādāties tomātu stādus – viens otru atbalstām un viens otram ko dodam!” Kārķi nav liela apdzīvota vieta, taču tas, ka te visi viens otru pazīst un viss ir tepat – ir ārkārtīgi liela vērtība. “Lielpilsētā es nejutos tik droši, cik šeit – par sevi, par saviem bērniem,” atzīst Egils.
Atgūt līdzsvaru tehnoloģiju laikmetā
Egilam ar sievu jau sen bija vīzija par dzīvi laukos. Kad pāris vēl nebija laulājušies, viņi devās svētceļojumos uz Aglonu, un tas ļāva netraucēti iepazīt dabas skaistumu. Sajūta, ka jādzīvo saskaņā ar dabu, iesakņojās tik dziļi, ka bija pamatā jaunās mājvietas izvēlei. “Gluži kā rakstnieces Annas Brigaderes triloģijas nosaukumā – “Dievs, daba, darbs,” sarunā norāda Egils. “Sākumā meklējumus pavadīja romantiska sajūta par lauku dzīvi, meklējām dabisku dzīvi, kuru tehnoloģiju laikmetā grūti noturēt savā ikdienā. Cilvēks sevi pazaudē straujajā dzīves ritmā, steigā un nebeidzamajos pienākumos, savukārt daba ļauj mums atgūt sevi.
Arī bērniem Rīgas dzīvoklī bija grūti – viņi no rīta mostas enerģijas pārpilni, lēkā pa dīvānu, taču mums viņiem nav ko piedāvāt. Šeit – lauku viensētā – bērni lēkā pa batutu, atrod nodarbi dārzā, nopeldas dīķī, pakrāmējas pa šķūnīti, vienvārdsakot, dzīvo dabiskā vidē un sevi attīsta.”
Sadzīviska rakstura grūtības jāpārvar
Izaicinājumi, protams, bija un ir, un tie visi prasa rakstura rūdījumu. Sākumā viss, ar ko bija jātiek galā, bija sadzīviska rakstura grūtības – māja nav jauna, tāpēc bija jāpieliek roka, lai savestu visu kārtībā. “Apgūstot šo dabisko dzīves veidu, esmu paspējis jau gūt vairākas traumas – tad uzkāpu uz naglas, tad, remontējot, dēlis uzkrita uz galvas. Rokot tranšeju, pārrāvām elektrības vadu. Bija jāmācās strādāt ar aprīkojumu, piemēram, trimeri – tas viss man bija jauns. Dzīvoklī taču radiators vienmēr silts, ūdens tek – viss notiek. Pirmajā ziemā beidzās kurināmais – nebijām aprēķinājuši, cik daudz malkas vajadzēs. Labi, ka tā bija salīdzinoši silta ziema – braucām uz veikalu pirkt klucīšus, lai varam sasildīties. Pagājušajā gadā aizauga dārzs – šogad esam jau gudrāki. Sāksim ar pāris dobītēm, kad mācēsim tikt ar tām veikli galā – paplašināsim dārza robežas.” – atceras Egils.
Sirdsmiers, kas iegūts kustībā
Tomēr Egils atzīst, ka tieši tā nemitīgā kustība ir tas, kas visus valdzina – tā liek cilvēkam dzīvot un velk viņu laukā no emocionāliem dvēseles sabiezējumiem.
Vakarā Tu esi pavisam saguris, bet jau nākamajā rītā pulksten septiņos skrien sagrābt vakardien pļauto zāli, kamēr nav uznācis lietus!
“Vienmēr vari izvēlēties, kur dzert savu rīta kafiju – es to daru ārā, uz soliņa, klausoties putnu dziesmās, sajūtot, kā smaržo daba – zāle, vējš. Tā ir pavisam cita dzīves kvalitāte. Iedrošinu mainīt to ikvienam, jo cilvēks, nonākot laukos, vairs neņem pie sirds to, ko nevar izmainīt – viņš jūtas aizņemts ar pavisam citām lietām, vairs tik asi neuztver politiskās un ekonomiskās krīzes. Tā ir laba un pamatīga drošības sajūta, uz kuras būvēt savu dzīvi. Jā, varbūt esi nošķirtāks no apkārtējās vides, tomēr es pats personīgi to tā nemaz neizjūtu – nedzīvojam jau kaut kur Sibīrijas mežos,” nosaka Egils.
Stāstu par Egilu angļu valodā lasiet arī starptautiskajā labo prakšu atlantā https://atlasbestpractices.com/polirural/.
Kopā ar pieredzes stāstiem no visas Eiropas, atlantā lasāmi arī sešu latviešu – vidzemnieku stāsti par to, kā viņi atraduši savu mājvietu Vidzemes laukos.
FOTO: E.Purviņa personīgais arhīvs
Stāsts sagatavots Apvārsnis 2020 projekta “PoliRural” ietvaros. Jaunienācēji Vidzemes lauku telpā ir viena no prioritārajām kopienas grupām, kurām šobrīd pievērsta pastiprināta uzmanība. Latvijas lauki iztukšojas un nepieciešamas rīcības, lai ne tikai stiprinātu tās iedzīvotāju grupas, kas tur joprojām mīt, bet radītu labvēlīgu vidi arī jauniem iedzīvotājiem.
Par projekta aktivitātēm Vidzemes plānošanas reģionā lasiet VPR mājaslapā http://www.vidzeme.lv , sadaļā “Projekti”. Vairāk par projektu angļu valodā uzziniet https://polirural.eu/.
