Jūnija sākumā tiešsaistes seminārs par elektrisko velosipēdu potenciālu tūrisma attīstībai Vidzemē pulcēja 50 dalībniekus. Ar savām zināšanām un pieredzi dalījās četri zinoši nozares eksperti, kas sniedza pilnvērtīgu ieskatu tēmā. Par mobilitātes paradumu maiņu un elektrovelosipēda lomu tūrismā savu redzējumu pauda politikas plānotājs, tūrisma produktu attīstītājs, velopakalpojumu sniedzējs un tā lietotājs. Ekspertu prezentācijas tika ierakstītas, tāpēc tās iespējams noskatīties arī tiem interesentiem, kas semināram tiešsaistē pieslēgties nevarēja.
Video prezentācijas:
>> Evita Feldberga “Tūrisms, mobilitāte un Covid-19”
>> Santa Paegle “Velotūrists un tā vajadzības”
>> Simona Sniķe “Pieredze ar elektrisko velosipēdu nomu Gulbenē”
>> Mārtiņš Malcenieks “Vai elektrovelosipēdam ir nākotne Vidzemē?”
Krīze paver iespējas vietējā tūrisma attīstībai un piedāvājuma stiprināšanai
Ekonomikas ministrijas Nozaru politikas departamenta direktore Evita Feldberga vērsa uzmanību, ka joprojām darbojamies krīzes apstākļos un jāņem vērā, ka šobrīd lielākais fokuss tiks likts uz vietējo tūrismu. Papildus tam, E.Feldberga norādīja, ka īpaši būtisku lomu spēlēs mārketings, jo brīdī, kad robežas būs atvērtas, ikviena valsts Eiropā konkurēs par tūristu piesaisti. Klātesošie tika iepazīstināti ar šobrīd pieejamo atbalstu tūrisma nozarē.
Komentējot elektrovelosipēda potenciālu tūrisma piedāvājuma dažādošanai, E.Feldberga atzina, ka “arī viņai šis braucamrīks nav nekas svešs, tas testēts arī ārvalstīs, dažādās infrastruktūrās.”
Viss sākas ar infrastruktūru un pārdomātu piedāvājumu
Veloentuziaste Santa Paegle (kustibuprieks.lv) dalījās ar savu praktisko pieredzi, kas uzkrāta ikdienā daudz pārvietojoties ar velosipēdu, kā arī organizējot dažādus pasākumus velobraucējiem. Stāstījumā tika analizēta esošā infrastruktūra un norādīts uz lietām, kurām būtu jāpievērš papildu uzmanība, veidojot kompleksu tūrisma piedāvājumu, ko plānots piedāvāt arī velobraucējiem.
S.Paegle atzina, ka “visa pamatā ir laba infrastruktūra. Ja tā būs sakārtota atbilstošā līmenī, tā vienlīdz derēs gan parastā velosipēda, gan arī elektrovelosipēda lietotājam.” Savā stāstā S.Paegle norādīja uz velotūrista pamatvajadzībām (piekļuve dzeramajam ūdenim, vieta, kur pieslēgt velosipēdu, iespēja salabot braucamrīku, drošs ceļš bez klaiņojošiem suņiem, uzlādes iespējas elektrovelosipēdam utt.).
Apkopojot pašu velotūristu atziņas, secināts, ka joprojām nepieciešams izglītot autovadītājus par pietiekamas distances ievērošanu, apdzenot velobraucējus, tostarp arī uz grants ceļiem. Tāpat nepieciešams izbūvējot ceļu infrastruktūru, pievērst uzmanību kājāmgājēju un velobraucēju ērtībām un drošībai – kvalitatīva bruģa ieklāšanas tehnika, nolīdzinātas apmales, drošas vilcienu pārbrauktuves. S.Paegle atgādina, ka to vislabāk būtu darīt, konsultējoties ar lietotāju vēl pirms projekts tiek sagatavots. Velotaku ierīkotājiem būtu jāseko līdzi to stāvoklim arī pēc tam, kad tās nodotas lietošanā, regulāri veicot kritušo koku novākšanu, atjaunojot marķējumu, izpļaujot aizaugušos takas posmus. Velosipēdu statīviem jābūt pārdomātiem, lai pie tiem varētu ērti un droši pieslēgt dažāda izmēra braucamrīkus. Tāpat jāapdomā iespēja tūristiem piedāvāt bezmaksas dzeramā ūdens uzpildes vietas, kas nav izvietotas iekštelpās.
Bez mārketinga nav klientu
Gulbenes tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centra vadītāja Simona Sniķe stāstīja par Gulbenes pašvaldības pieredzi, ieviešot elektrisko velosipēdu nomas pakalpojumu. Atskatoties uz pakalpojuma ieviešanas procesu, S.Sniķe atzina, ka “ļoti būtisku lomu spēlē tas, kur velosipēdi ir novietoti – cik redzami tie ir potenciālajiem lietotājiem. Lielā mērā visa pamatā ir pārdomāts mārketings un pamanāma, uz konkrētu klientu orientēta reklāma. Svarīgi arī padomāt par optimālo braucamrīku skaitu, cik lielai grupai tie būs pieejami, jo tas var būtiski ietekmēt tūrista lēmumu – izmantot pakalpojumu vai nē.”
Elektrovelosipēds – tā nav tikai izklaide
Mārtiņš Malcenieks no aktīvā tūrisma centra “Eži” savu prezentāciju iesāka, norādot, ka nav šaubu par to, ka elektrovelosipēdam ir nākotne, drīzāk jautājums – kad šī nākotne pienāks, un ko mēs visi varam darīt lietas labā, lai tas notiktu ātrāk?
M.Malcenieks norādīja gan uz elektrovelosipēda priekšrocībām, gan trūkumiem. Priekšrocības – der dažādiem ceļa segumiem, arī sliktos laikapstākļos (pagarinās sezona); sniedz iespēju piekļūt dažādām vietām, kas nav sasniedzamas ar parasto velosipēdu – reljefs nav šķērslis; velobrauciens kļūst pieejams plašākai lietotāju grupai, izbraucienā var doties kopā vairākas paaudzes; joprojām tiek saglabātas kustības; ja beidzas baterija, braucienu tāpat var turpināt; uzlādei nav nepieciešama īpaši pieslēguma vieta. Trūkums – salīdzinoši augstā tirgus cena, ko M.Malcenieks komentē: “Tomēr, ja salīdzinām automašīnas iegādes izmaksas un elektrovelosipēda kā alternatīva pārvietošanās veida piedāvātās iespējas, tas vairs nešķiet tik nesamērīgi dārgi, turklāt, tehnoloģijām attīstoties un pieprasījumam augot, elektrovelosipēdu cenas turpina kristies.”
Prognozējot, kad Vidzemē varētu palielināties elektrisko velosipēdu izmantošanas īpatsvars, M.Malcenieks norāda, ka, visticamāk, tas varētu notikt tad, kad sabiedrība apzināsies, ka tas nav izmantojams tikai izklaides braucieniem, bet ir pilnvērtīgs risinājums ikdienas pārvietošanās vajadzību nodrošināšanai; kad vēl vairāk samazināsies to cena; kad būs sakārtoti veloceļi un arī pārējā papildinošā infrastruktūra būs ērta un droša lietošanai ar velosipēdu; kad paši rādīsim priekšzīmi, lietojot ikdienā parastos elektriskos velosipēdus.
M. Malcenieks norādīja, ka līdzšinējā pieredze rāda – ārvalstu tūristi šobrīd ir biežākie interesenti, kas velonomas punktā meklē tieši elektrovelosipēdus, apzinoties šī braucamrīka priekšrocības. Viņš pieļauj, ka vietējiem iedzīvotājiem interese varētu tik vairota, piedāvājot testa braucienus, kā arī organizējot dažādus pasākumus, kas iedrošinātu jaunus risinājumus izmēģināt arī tos, kas līdz šim no tā ir izvairījušies. Nākotnes potenciāls ir arī kravas tipa elektrovelosipēdiem, kas īpaši noderīgi būtu bijuši Covid-19 laikā, piegādājot preces īsās distancēs, kā arī specifiski velosipēdi, kas funkcionāli pielāgoti lietotājiem, piemēram, vecāka gadagājuma braucējiem vai vecākiem, kas ikdienā ar velosipēdu pārvadā vienu vai vairākus bērnus, piemēram uz skolu vai bērnu dārzu.
PDF kartes tūrismā zaudē savu funkcionalitāti
Semināra noslēgumā izskanēja aicinājums veidot vienotu mājaslapu, kurā velotūrists varētu vienviet atrast visu informāciju, tostarp arī velotūrisma maršrutus, taupot laika resursus, kas tiek tērēti, meklējot informāciju dažādos avotos. Būtiski, lai arī kartes tiktu veidotas digitāli ērtā formātā, tradicionālās.pdf formāta karšu izdrukas papildinot ar risinājumu lejupielādēt, piemēram .gpx failus, kurus var ērti ielādēt navigācijas iekārtās (viedtālrunī, sporta pulkstenī vai velodatorā).
Seminārs tika organizēts Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020.gadam projekta “Mobilitāte un pieejamība lauku reģionos – jaunas pieejas mobilitātes koncepciju izstrādei attālos lauku reģionos (MARA)” ietvaros. Projekta mērķis ir uzlabot mobilitātes pakalpojumu pieejamību un kvalitāti lauku reģionos. Tā īstenošanā iesaistījušies 12 partneri no 9 reģioniem. Vairāk informācijas par projektu www.mara-mobility.eu (angļu valodā) un www.vidzeme.lv (latviešu valodā).
Jautājumiem: Rita Merca, projekta MARA vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, rita.merca@vidzeme.lv; Andžejs Stepančuks, telpiskās plānošanas eksperts, andzejs.stepancuks@vidzeme.lv.
Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību speciāliste projektā MARA, Vidzemes plānošanas reģions, anita.abolina@vidzeme.lv.
