Šogad Vidzemes plānošanas reģions kopā ar Latvijas lauku tūrisma asociāciju “Lauku Ceļotājs” un sadarbības partneriem Igaunijā ar projekta “Livonijas kulinārais ceļš” ietvaros īstenotajām aktivitātēm ir spējis attīstīt konkurētspējīgu un ceļotājiem saistošu gastronomijas tūrisma piedāvājumu Latvijā un Igaunijā ar nosaukumu “Livonijas garša”.
Tas arī sniedzis atbalstu Vidzemes novada uzņēmējiem, piedāvājot iespēju iepazīstināt daudzskaitlīgos svētku tirdziņu apmeklētājus ar saimniecībās sarūpētiem labumiem. Projekta ietvarā Vidzemes plānošanas reģions ar izglītojošiem pasākumiem un pieredzes braucieniem rosinājis uzņēmējus domāt par jaunu produktu, pakalpojumu veidošanu un esošo uzlabošanu.
Tūrisma eksperte un projekta “Livonijas kulinārais ceļš” vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā Lienīte Priedāja – Klepere uzsver: “Saikne starp tūrismu un gastronomiju ir ļoti spēcīga. Ne tikai tādēļ, ka tūristiem ir jāēd ceļojuma laikā, bet arī tādēļ, ka gastronomija paaugstina ceļošanas pieredzējuma kvalitāti. Mūsdienās tūristi, izvēloties ceļojuma galamērķus, arvien vairāk meklē unikālu pieredzi. Tie vēlas apmeklēt ne tikai svarīgas kultūras, vēstures mantojuma vietas un izcilus dabas objektus, bet arī izpētīt galamērķi, izmantojot jaunus elementus, piemēram, gastronomiju. Vietējais ēdiens tiek uztverts kā viens no galvenajiem vietējo kultūru veidojošiem elementiem, kas padara galamērķi unikālu un izceļ tā identitāti, tādējādi izskaidrojot pieaugošo gastronomijas tūrisma popularitāti.”
Projekta laikā īstenotie pasākumi ir bijuši nozīmīgi, lai sasniegtu Vidzemes plānošanas reģiona attīstības plānošanas dokumentos minētos mērķus. Tagad Vidzeme ir kļuvusi gan par vēl pievilcīgāku galamērķi ceļotājiem, gan par vietējos uzņēmējus daudz vairāk atbalstošu reģionu, kur viņiem attīstīt savas biznesa idejas. Projektam “Livonijas kulinārais ceļš” ir arī daudz plašāka nozīme. Pateicoties tam, ir notikusi Vidzemes konkurētspējas palielināšana Latvijas un pārrobežu mērogā. Ar projekta starpniecību ir sniegts atbalsts vietējiem pārtikas ražotājiem un ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, izveidojot sadarbības tīklu, dotas noderīgas zināšanas uzņēmējiem, lai viņi varētu sekmīgāk konkurēt vietējā un citu valstu tirgos.
Prasmīgs, uz sadarbību vērsts un izglītots uzņēmējs
Šī gada otrajā pusē organizētie semināri un pieredzes braucieni ir sekmējuši ciešāku sadarbības tīklu veidošanu starp latviešu un igauņu ražotājiem, krodziņu, restorānu un kafejnīcu pārstāvjiem, kas, kopā strādājot un sadarbošanos attīstot, var nest labumu visiem iesaistītajiem. Tāpat arī uzņēmēji novērtēja iespēju gūt jaunas, uzņēmējdarbībai noderīgas zināšanas mācībās un pieredzes apmaiņas braucienos tepat Latvijā un Dienvidigaunijā.
Oktobra sākuma mūsu uzņēmēji devās pieredzes braucienā, lai iepazītos ar vienu no “Livonijas garšas” ceļa maršrutiem Vidzemē un Dienvidigaunijā – “Taste Hanseatica” un tajā iesaistīto uzņēmēju pieredzi viesmīlībā. Viņi novērtēja kulinārā mantojuma iedvesmotu cienastu, atklāja mūsdienīgus garšas meklējumus, kā arī uzklausīja saimnieku pieredzes stāstus, lai varētu veikt uzlabojumus savos uzņēmumos. Tāpat “Livonijas garša” dalībnieki – brīvdienu māju, krodziņu, restorānu un kafejnīcu pārstāvji devās uz Igauniju, lai gūtu pieredzi, kā piedāvāt ciemiņiem vietējo virtuvi un veidot garšas meistardarbnīcas. Lai rosinātu jaunu, uzņēmējdarbībai vērtīgu ideju rašanos, kā arī veicinātu 21. gadsimta digitālo tehnoloģiju priekšrocību izmantošanu piedāvājuma popularizēšanai, tika īstenoti divi semināri. Vidzemes uzņēmēji tikās ar šefpavāru Valteru Zirdziņu (“Valtera restorāns”), kurš dalījās savos priekšstatos par mūsdienīgu Latvijas garšu, kā arī demonstrēja, kā tas iet roku rokā ar pasaules pavārmākslas tendencēm. Savukārt sociālo tīklu eksperte Ieva Knāķe (“Milberg’ s Mind”) iepazīstināja ar sociālo tīklu, īpaši “Instagram”, sniegtajām priekšrocībām zīmola veidošanā, veicināja izpratni par sociālo tīklu nozīmi un to auditoriju.
Tirdziņi – iespēja sevi parādīt plašākai publikai
Viena no projekta aktivitātēm ir bijusi arī svētku tirdziņu rīkošana Vidzemē un Igaunijā, iesaistot tajā uzņēmējus – gardēžu tūrisma ceļa “Livonijas garša” dalībniekus. Šogad tādi ir bijuši septiņi, no kuriem trīs notikuši Latvijā, četri – Igaunijā. Tirdziņu apmeklētājiem īpaši izveidotos svētku laukumos bija iespēja iegādāties un baudīt to, ko sarūpējuši gardēžu tūrisma ceļā iesaistītie Latvijas un Igaunijas tirgotāji. Uzņēmēji atzinīgi novērtēja iespēju tirgoties un popularizēt savu produkciju ne tikai Vidzemē, bet arī “iekarot” cienītājus Igaunijā – Tartu, Olustverē, Kuremā, Paunverē. Saimnieki pircējus iepazīstināja ar saviem produktiem un to garšām vēsturiskajā viduslaiku tirgū Cēsu pilsētas svētkos, Kokmuižas svētku tirgū un Simjūda gadatirgus laikā Valmierā. Lai nodrošinātu kultūras vērtību saglabāšanu un pieejamību, bija padomāts arī par to, lai tirgus ciemiņiem būtu pieejami recepšu krājumi ar senām receptēm – izmēģināšanai mājās. Ērti lietojamajās brošūrās bija atrodamas arī receptes no Rubenē 18. gadsimtā izdotā darba “Tā pirmā pavāru grāmata, no vāces grāmatām pārtulkota”.
Piedāvā ceļotājiem izzināt Vidzemes un vēstures garšu
Savukārt, domājot par ciemiņu piesaistīšanu Vidzemei, oktobrī tika īstenots iepazīšanās brauciens tūrisma operatoriem pa vienu no “Livonijas garšas” ceļa maršrutiem Vidzemē un Dienvidigaunijā – “Taste Hanseatica”. Deviņi igauņu un latviešu tūrisma firmu pārstāvji apmeklēja vairāk nekā piecpadsmit viesmīlības pieturvietas. Šajās Latvijā un Igaunijā apciemotajās vietās satiktie saimnieki uzsvēra, ka piedāvājumā ceļotājiem ir būtiski uzsvērt vietējās garšas, kam saknes meklējamas senču virtuvē. Tās igauņus un latviešus atšķir no pārējās pasaules, tāpēc jāprot ar to lepoties. Vidzemnieki var būt priecīgi par šokolādes gardumu ražotni “R Chocolate” Trikātā, saimniecību “Adzelvieši” Burtnieku novadā, restorānu “Vecpuisis” Valmierā, vīna darītavu “Matilde” Kocēnu novadā, Ungurmuižas restorānu, Livonijas zemnieku dzīrēm Cēsu ordeņa pilī, kā arī iecienītu pastaigu maršrutu – Ieriķu dzirnavu dabas taku. Ceram, ka šīs vietas kļūs par jaukām Vidzemes garšu un sajūtu izzināšanas vietām, kā arī “Latvijas vizītkartēm” ne tikai pašmāju ciemiņiem, bet arī ārvalstu viesiem.