Šobrīd septiņas valstis Baltijas jūras reģionā, tostarp Latvija, kā intereses pārstāv Vidzemes plānošanas reģions, kopīgi veido pārrobežu sadarbības tīklu mazo un vidējo uzņēmumu internacionalizācijas atbalstam. Tā funkcionalitāte tiks arī pārbaudīta praksē līdz 2020.gada septembrim, pilot-programmā iesaistot Vidzemes uzņēmējus.
Kā viens no tīkla izveides stūrakmeņiem kalpos reģionos pieejamo uzņēmējdarbības atbalsta instrumentu apskats, kas sniedz kvalitatīvu esošā atbalsta pieejamības, lietojamības un vadības apskatu. Veidojot sadarbības tīkla pakalpojumus, ir svarīgi uzsvērt, ka netiks veidota jauna vai konkurējoša atbalsta struktūra jau esošajām. Sadarbības tīkls, ņemot vērā jau esošo atbalstu, meklēs iespējas, kā instrumentus ir iespējams savstarpēji papildināt un savietot, veidojot pārrobežu atbalstu uzņēmumiem.
Pārrobežu partnerībā iesaistītie eksperti, balstoties uz instrumentu apskatu, jau izstrādājuši tīkla darbības un potenciālo pakalpojumu ietvaru, un apkopojuši rekomendācijas tīkla izveidei. Rekomendācijas ietver tīkla struktūras, vadības, pakalpojumu, lietojamības, sadarbības un izplatīšanas apskatu.
Kā arī ziņots iepriekš, tīkla struktūra veidosies pēc bottom-up principa, iesaistot vietējā, reģionālā un nacionālā līmeņa ieinteresētās puses – uzņēmējus, augstskolas, uzņēmējdarbības atbalsta organizācijas, pašvaldības, valsts iestādes un NVO. Jāpiebilst, ka jau šobrīd Vidzemē notiek aktīva uzņēmēju iesaiste to vajadzību izzināšanai un uzņēmējdarbības atbalsta organizāciju iesaiste sistēmas apskatam. Nozīmīgam tīkla elementam ir jābūt kritēriju tabulai, kas tiktu izstrādāta atbalsta saņēmēju identificēšanai. Tādējādi tiktu nodrošināta cilvēkresursu un finanšu līdzekļu izlietošana to uzņēmumu vajadzībām, kuri ir gatavi veicināt savas uzņēmējdarbības un arī reģiona konkurētspēju Baltijas jūras reģionā. Prioritārai būtu jābūt arī uzņēmuma vēlmei ne tikai stiprināt eksporta spējas, bet arī apmainīties ar zināšanām, strādāt pie jaunu produktu vai procesu izstrādes. Atbalsta tīkls kopumā tiks veidots, lai būtu saskaņā ar rādītājiem un mērķiem, kas noteikti viedās specializācijas stratēģijās katrā no partneru reģioniem un/vai valstīm.
Tīkla vadība plānota centralizēta Baltijas jūras reģionu perspektīvā, taču decentralizēta no satura un atbalsta sniegšanas perspektīvas sākotnēji katrā no septiņu valstu reģioniem. Katra reģiona pārstāvis jeb brokeris būs atbalsta persona, kas stiprinās vietējo ekosistēmu, piemēram, vedot kopā ekspertus ar start-up uzņēmumiem, privātās organizācijas ar valsts pārstāvjiem, pētniecības institūcijas ar pētniekiem, tādējādi veidojot augsni jaunu, inovatīvu risinājumu un ideju radīšanai. Jau pašā sākuma posmā tiks veicināta arī spēcīga sadarbība un informācijas plūsma starp visiem septiņiem tīkla brokeriem, un nodrošinātas mācības un kompetenču pilnveidošana.
Ir skaidrs, ka atbalsta aktivitātes uzņēmumam ir nepieciešamas katrā tā produkta vai pakalpojuma attīstības un izstrādes fāzē. Lai formulētu, kādos uzņēmuma attīstības posmos būs pieejams tieši iepriekš minētā tīkla atbalsts, jau turpmākajos mēnešos tiks definēti tīkla pakalpojumi. Galvenās sadarbības tīkla pakalpojumu priekšrocības plānotas starpvalstu ekspertīze, klasteru veidošana, pieeja datiem, tirgus pētījumiem, tehnoloģiju attīstības apskatiem, finanšu piesaistei un mārketinga rīkiem. Tikpat svarīgi būs nodrošināt konsultācijas par inovāciju procesiem un stratēģijām.
Tikpat svarīga kā kvalitāte, ir arī tīkla lietojamība. Apskatot jau esošo atbalsta instrumentu lietojamību, secināts, ka uzņēmējam būtiska ir birokrātiskā sloga mazināšana un skaidri definētu kritēriju un seku uzskaitīšana. Savukārt iekšējai tīkla lietošanai risinājums būtu datu bāzes izveidošana un administrēšana piemērotu sadarbības partneru meklēšanai ikvienā Baltijas jūras reģiona valstī.
Tīkla sadarbība ar citām atbalsta programmām un instrumentiem ir obligāta, lai piekļūtu plašākiem tīkliem ārpus katras valsts robežām, lai stiprinātu jau pastāvošo atbalsta sistēmu, stiprinātu vietējās, reģionālās un valsts mēroga ekosistēmas un nodrošinātu informācijas plūsmu. Tīklam jāstiprina ne tikai pārrobežu un starpnozaru sadarbība, bet arī vērtību ķēdes Baltijas jūras reģionā, kur iesaistīti MVU no dažādām valstīm un nozarēm. Potenciālās sadarbības ar jau esošiem atbalsta instrumentiem ir ieskicētas arī Vidzemē, tostarp, papildinot LIAA tehnoloģiju skautu sadarbības un ekspertīzes tīklu.
Esošo atbalsta instrumentu apskatā bieži ieskicējas nepilnības informācijas izplatīšanā, kā rezultātā informācija par vērtīgu atbalstu uzņēmēju bieži nemaz nesasniedz. Tādēļ pārrobežu sadarbības tīkls plāno meklēt citus risinājumus un kanālus, lai nokļūtu tuvāk uzņēmējiem, stāstītu par tīkla iespējām un iespējamiem ieguvumiem uzņēmējiem, veicinot uzticamību un parādot tīkla pievienoto vērtību.
Visvairāk vājo pušu saskatītas tieši instrumentu vadības jautājumos, lietojamībā un pieejamībā – neskaidri saņemšanas kritēriji, atkarība no cilvēkfaktora, birokrātiskais slogs, kas aizņem ievērojamu daļu uzņēmēju laika un cilvēkresursu. To apliecina Vidzemes piemērs – kaut arī uzņēmumiem reģionos ir tiesības pieteikties atbalstam, programmas galvenokārt tiek popularizētas galvaspilsētā, norādot uz ne visai veiksmīgu pieejamību un lietojamību no reģionālas perspektīvas.
Projekta ietvaros veiktais atbalsta instrumentu apskats norāda, ka nepilnības gan attīstītajās, gan mazāk attīstītajās Baltijas jūras reģiona valstīs ir lielākoties vienas un tās pašas. Interesanti, ka pētījums atklāj arī citu tendenci, proti, vieni un tie paši atbalsta instrumenti ar starptautisku raksturu dažādās valstīs var darboties atšķirīgi. Piemēram, viena programma var uzrādīt mainīgu uzņēmumu iesaisti starp partneru valstīm, citviet sasniegtie rezultāti uzrāda atšķirīgu ilgtspējas faktoru. Ir valstis, kur viens un tas pats atbalsta instruments tiek piedāvāts krietni plašākam pretendentu lokam kā citviet. Tādēļ ir svarīgi dalīties pieredzē un labajās praksēs Baltijas jūras reģionā, kā ar esošajiem līdzekļiem maksimāli atbalstīt uzņēmējus un radot ilgtspējīgus rezultātus.
Lai veidotu pārrobežu sadarbības tīkla kontekstu pilnīgi skaidru un praktisku, tika veikta arī uzņēmēju intervēšana un anketēšana, kuru rezultāts būs tikpat vērtīgs papildinājums sadarbības tīkla pakalpojumu veidošanai, proti, apzinoties uzņēmēju patiesās vajadzības un pašreizējās internacionalizācijas barjeras. Informācija par galvenajiem secinājumiem no uzņēmēju vajadzību pētījumā vēl sekos.
Pārrobežu sadarbības tīkla veidošana un reģionos pieejamo uzņēmējdarbības atbalsta instrumentu pētījums tiek veikti projekta “GoSmart BSR” ietvaros. Projektu GoSmart BSR īsteno Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar partneriem no Somijas, Vācijas, Dānijas, Polijas, Lietuvas un Igaunijas Interreg Baltijas jūras reģiona (BJR) programmas 2014.-2020. gadam ietvaros, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu. Tā mērķis ir palielināt inovāciju ieviesēju (inovāciju starpnieku, iestāžu, pētniecības iestāžu, uzņēmumu) kapacitāti, lai piemērotu viedas specializācijas pieeju.
Par projekta “GoSmart BSR” aktivitātēm iespējams uzzināt arī sociālajos medijos Facebook un LinkedIn.
Papildu informācija: Santa Niedola, projekta “GoSmart BSR” vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, santa.niedola@vidzeme.lv, mob.t. +371 26674261.
Projekta mājaslapa: https://gosmartbsr.eu/
