Uzņēmējdarbības atbalstam Latvijā, t.sk. Vidzemē, pieejama virkne programmu un instrumentu, taču trūkst vienotas, sakārtotas un saprotamas sistēmas, kā šo atbalstu saņemt. Vidzemes plānošanas reģions kā vienu no svarīgiem darba uzdevumiem ir izvirzījis reģionāla līmeņa uzņēmējdarbības atbalsta sistēmas modeļa pilnveidi, sadarbībā ar atbildīgajām lēmējinstitūcijām un esošajiem atbalsta sniedzējiem.
Šī problēma tika aktualizēta pagājušās nedēļas diskusijā, Vidzemes plānošanas reģionam tiekoties ar pašvaldību attīstības un uzņēmējdarbības speciālistiem, lēmējinstitūcijām, biznesa atbalsta, izglītības un nevalstiskajām organizācijām. Diskusijā klātesošie eksperti, kā arī paši uzņēmēji ir atzinuši, ka skaidri definēta sadarbība ir viens no priekšnoteikumiem, lai sāktu veidot šādu sistēmu Vidzemē.
Baltijas jūras reģionā šobrīd ir apzinātas 7 viedās specializācijas jomas, kuru ietvaros tiks veidots pārrobežu sadarbības tīkls uzņēmumu internacionalizācijas veicināšanai, tostarp minētas arī tādas nozares kā IKT, augstvērtīgas un funkcionālas pārtikas ražošana, kas ir Vidzemes reģiona eksportējošo uzņēmumu darbības jomas. Diskusiju procesā pašvaldību speciālisti identificēja gan jomas, kurās būtu iespējams sadarboties ar ārvalstīm, gan jomas, kur ciešāka sadarbība nepieciešama reģiona ietvaros, kā spilgtāko no tiem minot piemēru par konkrēta pārtikas produkta ražošanu. Tas pierāda, cik svarīgi ir pašvaldību pārstāvjiem, kuri pārzina vietējās uzņēmējdarbības izaicinājumus, sanākt kopā un pārrunāt kopīgas sadarbības iespējas.
Uzņēmēju interviju un anketēšanas laikā, ko veicis Vidzemes plānošanas reģions, ir apzināti galvenie šķēršļi, kā nepietiekamas zināšanas par sadarbības iespējām, uzņēmumi nav gatavi internacionalizēties, tiem nepietiek finanšu resursu un tie uzskata, ka pastāv pārāk liels risks. Tas vēlreiz apliecina, ka ir jārod veids atbalsta un izpratnes stiprināšanai.
Vidzemes uzņēmējdarbības centra pārstāvji norāda, ka šobrīd atbalstu sniedz virkne iestāžu. Piemēram, pašvaldību speciālisti nodrošina pamata informāciju biznesa uzsācējiem vai informē sektorā jau ilgāk strādājošus uzņēmumus par iespējām saņemt atbalstu tālākai uzņēmuma attīstībai. Tik un tā ir jomas un jautājumi, kur pastāv informācijas un sadarbības trūkumi, piemēram, ne visās pašvaldībās ir pieejams uzņēmējdarbības speciālists, kuram ir pietiekami resursi, lai apzinātu savas pašvaldības uzņēmēju vajadzības un ieteiktu, kur meklēt atbalstu. Tāpat sistēmas organizatorisko pārmaiņu dēļ uzņēmējiem nav saprotams, kur meklēt nepieciešamo ekspertīzi jaunu produktu izstrādei. Ideju apmaiņā iesaistītie atzina, ka projekta “GoSmart BSR” ietvaros plānotajam pārrobežu sadarbības tīklam un tā pārstāvim – brokerim, jākļūst par spēcīgu atbalsta punktu apzināto trūkumu mazināšanai un sadarbības stiprināšanai gan ar pašvaldībām, atbalsta organizācijām, izglītības iestādēm, gan pētniecības institūtiem un nozares uzņēmumiem.
Jau oktobrī projekta “GoSmart BSR” partneri, par pamatu ņemot uzņēmēju vajadzības, kā arī diskusiju laikā gūtās idejas un atziņas, sāks veidot pārrobežu sadarbības tīkla pakalpojumu piedāvājumu, lai jau nākamajā gadā kopā ar uzņēmējiem to varētu pārbaudīt praksē, pilotprogrammā iesaistot 5-6 uzņēmumus Vidzemē.
Prezentācijas pieejamas zemāk.
Jana Simanovska “Aprites ekonomikas iespējas uzņēmējdarbībā”
Ilona Platonova “Atbalsts EKO inovāciju virzībai starptautiskajos tirgos”
Projektu GoSmart BSR īsteno Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar partneriem no Somijas, Vācijas, Dānijas, Polijas, Lietuvas un Igaunijas Interreg Baltijas jūras reģiona (BJR) programmas 2014.-2020. gadam ietvaros, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu. Tā mērķis ir palielināt inovāciju ieviesēju (inovāciju starpnieku, iestāžu, pētniecības iestāžu, uzņēmumu) kapacitāti, lai piemērotu viedas specializācijas pieeju.
Papildu informācija: Santa Niedola, projekta “GoSmart BSR” vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, santa.niedola@vidzeme.lv, mob.t. +371 26674261.
Projekta mājaslapa: https://gosmartbsr.eu/
