Valmieras sākumskolā 14. jūnijā notika pasākums Enerģijas rīts Vidzemē sadarbībā ar Valmieras pilsētas pašvaldību. Pasākuma laikā vairākas Vidzemes pašvaldības kopā ar SIA Ekodoma un AS Attīstības finanšu institūciju Altum ekspertiem diskutēja par Latvijā zināmajiem finanšu instrumentiem un modeļiem ēku energoefektivitātes pasākumu īstenošanai, kā arī par tiem, kas pie mums nav tik atpazīstami kā citviet pasaulē un kurus no tiem testēt pašvaldību ēkās.
Investīcijas energoefektīvās tehnoloģijās un atjaunojamā enerģijā palīdz sasniegt gan Eiropas Savienības prioritātes enerģētikas un klimata jomā, gan rada ekonomisko izaugsmi un apliecina mūsu rūpes par vidi, kurā dzīvojam. Šobrīd Latvijā ir pieejams Eiropas Savienības fondu atbalsts ēku energoefektivitātes paaugstināšanai gan daudzdzīvokļu ēkās, gan arī valsts un pašvaldību ēkās. Taču aizvien biežāk izskan bažas par Latvijai pieejamo Eiropas Savienības līdzekļu apjomu, kas nākamajā plānošanas periodā pēc 2020. gada varētu sarukt. Šī neziņa rosina meklēt citus alternatīvus finanšu instrumentus un modeļus, ar kuru palīdzību renovēt un saglabāt esošās ēkas, un tajās ieviest jaunas tehnoloģijas.
Vidzemes plānošanas reģions šobrīd īsteno projektu “Efektīvi finanšu instrumenti ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ieviešanai” (EFFECT4buildings). Šī projekta pamatideja ir analizēt esošos finanšu instrumentus un modeļus ēku renovācijai, tos testēt pašvaldību ēkās un pilnveidot. Projekta laikā tiks izstrādāts ērts tiešsaistes rīks, kas palīdzēs ēku pārvaldniekiem katrai ēkai piemeklēt atbilstošākā finansēšanas instrumenta/modeļa un pielietojamās tehnoloģijas kombināciju tās energoefektivitātes uzlabošanai. Šis projekts ir ieguvis karognesēja jeb paraugprojekta (flagship) statusu, kas apliecina tā ideju par novērtētu un īpaši nozīmīgu Eiropas Savienības Stratēģijas Baltijas jūras reģionam ieviešanā. Šobrīd Vidzemes plānošanas reģions aicina pašvaldības izteikt savu vēlmi testēt šos finanšu instrumentus un modeļus sev piederošajās ēkās.
Starp iespējamajiem finanšu modeļiem un avotiem Latvijā ir zināms Energoefektivitātes pakalpojuma līgums (EPC), kas ir ilgtermiņa līgums ar uzņēmumu/izpildītāju jeb energoefektivitātes pakalpojuma sniedzēju (ESKO kompāniju). Līgums tiek noslēgts, lai īstenotu energoefektivitātes veicinošus pasākumus ēkā ar garantētu enerģijas ietaupījumu, kas sedz visus vai daļu no atjaunošanas darbiem nepieciešamajiem ieguldījumiem. ESKO kompānija ir ieinteresēta, lai ēka tiktu renovēta, ievērojot visus būvniecībā paredzētos darbus un tos veikt paredzētajā darba kvalitātē, jo ESKO kompānija savas investīcijas atgūs no panāktā enerģijas ietaupījuma (elektrība, siltums).
Mazāk Latvijā ir dzirdēts Zaļās nomas līgums (Green leasing contract), kas ir vēl viens veids, kā ieviest energotaupošus risinājumus ēkā. Noslēdzot īres vai sadarbības līgumu starp ēkas īpašnieku un īrnieku, šajā līgumā tiek iekļauti punkti, kas nosaka, kādi pasākumi ir jāveic, lai sasniegtu noteiktu enerģijas ietaupījumu. Piemēram, telpu temperatūras regulēšana, ūdens izmantošana, remontdarbi ēkas fasādei, logu nomaiņa u.c. Līgumā tiek paredzēts, kura puse ir atbildīga par šo pasākumu ievērošanu un uzraudzību, kā tiks tērēti esošie un ietaupītie līdzekļi u.tml. Zaļās nomas līgums ir labs veids, kā motivēt gan ēkas īpašniekus, gan īrniekus ievērot enerģijas taupīšanas pasākumus un investēt savus līdzekļus ēkā. Ar šādu vienošanos enerģijas ietaupījums tiek sadalīts tā, lai abas puses gūtu labumu.
Starp līguma veidiem citviet pasaulē tiek izmantots Daudzpakalpojumu līgums (Multi-service contract). Tas tiek izmantots gadījumos, kad esošajās ēkās vai jaunu ēku celtniecībā ir vēlme integrēt kopīgos ieguvumus. Kopīgie ieguvumi var būt apgaismojums, telpu temperatūra, iekštelpu gaisa kvalitāte, trokšņu līmenis, estētiskās vērtības u.c., kas var motivēt ēkas īpašniekus un iedzīvotājus veikt lielākas investīcijas energoefektivitātē.
Renovējot ēku, aizvien vairāk tiek izmantoti kompleksi risinājumi – mainīti logi, durvis, jumta pārsegums, siltinātas sienas un bēniņi, iebūvēta ventilācija, apgaismojums, pārbūvētas komunikācijas. Papildus tiem ēkas īpašniekiem var tikt piedāvātas arī citas tehnoloģijas ēkas gudrai lietošanai – temperatūras sensori, apkures regulatori, automātiski aizveramās durvis, apgaismojuma sensori u.c. Šādas mazākas investīcijas var tikt apvienotas vienā lielākā investīciju paketē, un šis process tiek dēvēts par Investīciju sasaistīšanu (Bundling method). Investīciju sasaistīšana ļauj plānotajos energoefektivitātes pasākumos ietvert arī mazāk ienesīgus risinājumus pat tad, ja pati pakete kopumā ir ienesīga. Apvienojot vairākus energoefektīvus risinājumus vienā paketē, palielinās iespējas piesaistīt lielāku investoru/banku aizdevumu, kā arī var tikt novērsta investoru iespēja atlasīt tikai izdevīgākos risinājumus.
Nedaudz atšķirīgs koncepts finanšu piesaistei ir Prosumerism. Šis koncepts ietver iestādes/privātpersonas, kas gan ražo, gan patērē resursus. Piemēram, savām vajadzībām ražo elektroenerģiju, izmantojot sauli, zemes siltumu, vēja enerģiju, un saražoto elektroenerģijas pārpalikumu nodod kopējā tīklā.
Papildu informācija: Aija Rūse, projekta EFFECT4buildings vadītāja, Vidzemes plānošanas reģions, aija.ruse@vidzeme.lv, mob.t. 26400288.
Informāciju sagatavoja: Baiba Norberte, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, baiba.norberte@vidzeme.lv, mob.t. 28752793, www.vidzeme.lv
