Maijā Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekta “Livonijas kulinārais ceļš” (tūrisma ceļš “Livonijas garša”) ietvaros tika īstenotas divas iniciatīvas, kuru laikā uzņēmējiem – ražotājiem un ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem bija iespēja mācīties no kolēģiem kaimiņvalstī. Uzņēmēji, viesojoties tūristu piesaistes vietās, uzklausīja pieredzes stāstus un tika iepazīstināti ar saimnieku gūtajām atziņām. Uzzinātie iedvesmojošie uzņēmēju stāsti ļāva vērtēt pašu paveikto, kā arī sniedza ierosmes jaunām idejām, kuras varētu īstenot.
No 7. maija līdz 9. maijam Kurzemes un Vidzemes uzņēmēji viesojās pie tūrisma un ēdināšanas pakalpojuma sniedzējiem un ražotājiem Igaunijā, Pērnavas un Lēnes apriņķos. Savukārt 21., 22. maijā Vidzemes plānošanas reģions aicināja kopā Latvijas un Igaunijas ēdināšanas un tūrisma pakalpojumu sniedzējus uz semināru – pieredzes apmaiņas braucienu ar vienojošu tēmu “Gardēdības pasākumi, to rīkošana un popularizēšana ciemiņiem”.
Arī citu Vidzemes plānošanas reģiona īstenoto projektu, piemēram, pārrobežu tūrisma ceļa “Via Hanseatica” ieviešanas laikā bija iespējams izdarīt secinājumu, ka uzņēmēji augstu vērtē iespēju viesoties pie savas nozares kolēģiem un vērot, kā notiek ciemiņu uzņemšana, nepiespiestā gaisotnē apmainīties ar viedokļiem par redzēto, dzirdēto, kā arī krāt zināšanas semināros, meistarklasēs, lai nākotnē drosmīgi attīstītu savu uzņēmējdarbību. Šādu iespēju nodrošina arī projekts “Livonijas kulinārais ceļš”, piedāvājot uzņēmējiem gan seminārus un meistarklases, gan iespēju viesoties pie sadarbības partneriem kaimiņvalstīs.
Maija sākumā pieredzes braucienā uz Igauniju piedalījās četrdesmit viens kulinārā tūrisma ceļa “Livonijas garša” uzņēmējs no Vidzemes un Kurzemes. Trīs dienu laikā bija iespēja iepazīt dažādus tūrisma un ēdināšanas pakalpojuma sniedzējus un ražotājus, kuru gastronomiskā tūrisma piedāvājumā ietilpst tradicionālā Igaunijas virtuve un vietējie pārtikas produkti. Viesošanās mērķis bija apgūt praksi, kas saistīta ar vietējās ēdienu kultūras un tradīciju saglabāšanu, kā arī uzzināt, kā Igaunijas uzņēmēji popularizē viesiem savu kulināro mantojumu. Viņi brauciena dalībniekus iepazīstināja ar savu pieredzi gastronomiskā tūrisma piedāvājuma veidošanā, tā attīstīšanā, kā arī dalījās laika gaitā gūtajās atziņās. Kaimiņu zemes uzņēmēji stāstīja par to, kā šo kulināro mantojumu padarīt pazīstamu pašmāju un ārvalstu ciemiņiem. Dzirdētais ļāva secināt, ka tūrisma uzņēmējam ir svarīgi veidot nišas produktu, un tas palīdz mērķauditorijas atrašanā, veiksmīgākā uzrunāšanā. Daudziem no satiktajiem uzņēmējiem darbošanās uzņēmumā vienlaikus ir sirdsdarbs, kas ir būtiskāks par gūtajiem ienākumiem. To jūt un novērtē arī ikviens ciemiņš.
Vērtējot redzēto un dzirdēto saimniecībās un apskates vietās, veidojās arī latviešu uzņēmēju diskusija par to, kas no igauņu tūrisma uzņēmēju prakses, stāstītā un redzētā ir vērtīgs un iedvesmotu pašu ikdienas darbu. Mācoties no igauņu veiksmes stāstiem, Kurzemes un Vidzemes tūrisma un ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji un ražotāji guva idejas, kā attīstīt savu piedāvājumu ēdienkartēs, pakalpojumos un produktos. Uzņēmēji kā lielu brauciena ieguvumu novērtēja iespēju satikt un iepazīt citus uzņēmējus – gan no sava reģiona, gan arī kaimiņus Latvijā. Tas ne vien veicina savstarpēju pieredzes un zināšanu apmaiņu, bet arī veido pamatu jaunām sadarbībām.
Uzņēmēji viesojās un tika iepazīstināti ar tūrisma un viesmīlības praksi lauku saimniecībā “Nurka”, Tahku Tare gurķu festivāla norises vietā, maiznīcā “Liepkalni”, “Tamme” saimniecības garšaugu dārzā, “Garšu mājā”, “Kapteiņa sētā”, saimniecībā “Marija”, atpūtas centrā “Ojako”, pie uzņēmējas Janely Kodukook, uzņēmumā “Vaiste Rannahaarber”, Varblas kempingā, brīvdienu mājā “Tuulingu”, Dirhami ostā un zvejas centrā, Luhtres tūrisma saimniecībā, sidra rūpnīcā “Jaanihanso”.
Savukārt 21. maijā tūrisma ceļa “Livonijas garša” latviešu un igauņu uzņēmēji viesojās kulināro pasākumu norises vietās pie uzņēmējiem, pašvaldību un biedrību pārstāvjiem, kas rīko svētkus, lai cildinātu vietējās garšas un mājražotāju un zemnieku sarūpētos labumus. Uzņēmēji satika tirdziņa “Ar Gardu Muti Valmiermuižā”, maizes dienas Āraišu vējdzirnavās, Zaubes savvaļas kulinārā festivāla, Simjūda tirgus Valmierā rīkotājus, kā arī uzklausīja ar gardēdību saistīto praksi Valmiermuižas alus darītavā, Cēsu viduslaiku pilī un Valmieras muzeja ārstniecības un garšaugu dārzā.
22. maijā Straupes zirgu pastā, izglītojošā seminārā, ar savu pieredzi dalījās gan Latvijas, gan Igaunijas pasākumu organizatori. Viņi stāstīja par to, kā pasākumi gardēžiem ne tikai palīdz piesaistīt vietai ciemiņus, saglabāt kulināro mantojumu, bet arī veicina gastronomisko jaunradi un sniedz unikālu pieredzi. Par tēmu „Mūsdienīgie kulinārie piedzīvojumi. Personīgā pieredze un profesionālā izaugsme. Gastronomijas plašie apvāršņi” runāja Gundega Skudriņa, radošās apvienības „Skudras Metropole“ vadītāja, daudzu gastronomisku performanču autore. Viņa mudināja uzdrīkstēties un seno, ar gastronomiju saistīto pieredzi un zināšanas izmantot, lai attīstītu ko jaunu, drosmīgu un sniegtu cilvēkiem unikālu pieredzi. Astrīda Rozīte, Straupes lauku labuma tirdziņa organizētāja, turpretim vedināja lūkoties pagātnē un domāt par to, kā ar cieņu izturēties pret ēdienu, kulināro mantojumu, tā pasniegšanu. Viņa rosināja meklēt jaunas tirgus nišas, kas saistītas ar zināšanām par dabu un to, kādu ceļu mēro produkts līdz tas nonāk izsmalcinātos restorānos. Seminārs ļāva raisīties diskusijai par to, ka robežas gardēdības pasākumos paplašinās divos virzienos. Viens ir kulinārais mantojums, iedvesmošanās no senām receptēm, reģiona rakstura izcelšana, bet otrs – kulinārie eksperimenti, kas ved nākotnē. Uzņēmēji uzsvēra, ka citu pieredzes stāstu uzklausīšana ļauj pašiem iegūt drosmi savam darbam, kā arī rosina to darīt “trakā veidā”, domājot “ārpus rāmjiem”. Tika atzīts, ka ierastās vides maiņa, seminārs un ciemošanās pie uzņēmējiem, palīdz raisīties jaunām idejām. Diskusijas vadītājs Andris Klepers, Vidzemes Augstskolas asociētais profesors, aicināja domāt par to, ka kulinārā ceļa “Livonijas garša” tēma ļauj izcelt un parādīt interesantākas tūristu piesaistes vietas. Viņš arī rosināja novērtēt, ka esība tīklā projekta uzņēmējiem ir kā stipra aizmugure, jo tā rada uzticēšanos un kalpo mārketingam. Uzņēmēji tika aicināti arī aktīvi ieviest “Livonijas garšas” konceptu savā piedāvājumā, izmantot zīmola spēku sava uzņēmuma vajadzībām.
