Pasaules tendences rāda, ka enerģijas cenas nākotnē pieaugs. Naftas rezerves līdz 2030. gadam vēl nebūs iztukšotas. Daudz vairāk tiks apgūti atjaunojamie enerģijas resursi, bet tie vēl ar vien nebūs pietiekami. Radikāli jaunas tehnoloģijas lētas enerģijas ražošanai būs pieejamas tikai ap 2030. gadu. Pesimistiskāks scenārijs paredz, ka enerģijas cenas pasaulē pieaugs daudz straujāk kā šobrīd, jo naftas resursi sāks izsīkt jau pēc 5 – 10 gadiem, bet gāzes resursi sāks izsīkt vēl pēc 10 gadiem. Ko šādā situācijā darīs Vidzeme? Kā Vidzemnieki var paši ietekmēt reģiona virzību pretī lielākai neatkarībai no importētās enerģijas?
Latvija šobrīd importē milzīgu daudzumu enerģijas, ko tā varētu saražot pati. Enerģijas ražošanai Latvijā pārsvarā izmanto importētos fosilos resursus – naftas produktus un dabasgāzi. Līdz ar šo energoresursu cenu kāpumu pasaulē paredzams enerģijas cenu pieaugums arī Latvijā. Alternatīva pieaugošam eksportam un Vidzemes atkarībai no resursu pārdevējiem ir atjaunojamo energoresursu lielākā izmantošanā. Svarīgākie Vidzemes vietējie atjaunojamie energoresursi šobrīd ir ūdens un koksne. Vidzemē ir pieejami ievērojami kūdras resursi, taču to izmantošana enerģijas ražošanā šobrīd ir niecīga. Salīdzinoši maz tiek izmantota vēja, biogāzes un saules enerģija. Līdz ar to reģionā ir neizmantots potenciāls biomasas, biogāzes un siltumapgādes elektrostacijām.
Neraugoties uz esošo situāciju nākotnē atjaunojamo energoresursu patēriņš Latvijā un Vidzemē visticamāk palielināsies, tāpat kā ieguldījums vēl citu alternatīvu risinājumu meklēšanā. Tomēr enerģijas cenas Vidzemē būs atkarīgas arī no valsts politikas virziena: atbalstīt atjaunojamo energoresursu attīstību vai turpināt atbalstu fosilo energoresursu importam Latvijā. Valstij un reģionam saglabājot augstu atkarību no enerģijas importa paredzams siltumapgādes cenu turpmāks pieaugums. Šajā ziņā neērtā situācijā nonāk daudzi Vidzemes pilsētu un ciemu daudzdzīvokļu namu iemītnieki, bet izdevīgākā situācijā ir Vidzemes viensētas, kas par siltumapgādi ir atbildīgas individuāli. Savukārt elektroapgādes jomā situācija ir pretēja, jo arvien biežāku intensīvu un neprognozējamu dabas apstākļu rezultātā tām ir lielāks risks palikt bez elektroapgādes.
Biomasas izmantošana apkurē ir daudz lētāka par dabasgāzes izmatošanu. Tomēr, izmantojot biomasu, dārgākas būtu ekspluatācijas un investīciju izmaksas. Vidzemē ir neizmantots atjaunojamo energoresursu potenciāls. Tomēr attiecīgas infrastruktūras ieviešana būs dārga un tai būs nepieciešams investoru atbalsts. Investori var nebūt gatavi investēt Vidzemē, ja reģionā saglabāsies salīdzinoši zems iedzīvotāju skaits un blīvums. Šī iemesla dēļ būs nepieciešams pārdomāts valsts un pašvaldības atbalsts investoru piesaistei un atjaunojamo energoresursu mērķtiecīgai izmantošanai.
Vidzemes ilgtermiņa attīstības scenāriji tika izstrādāti no šī gada februāra līdz jūnijam projekta “Lauku reģiona pievilcīga tēla veidošana −Trans in Form ietvaros. Scenāriju mērķis ir noteikt dažādus iespējamos Vidzemes plānošanas reģiona attīstības virzienus līdz 2030. gadam. Scenāriju izstrādes gaitā tika analizēta dažādu virzītājspēku un šodienas rīcības ietekme uz reģiona attīstību tālākā nākotnē un noteikti nozīmīgākie nākotnes izaicinājumi un iespējas. Tā rezultātā izveidoti četri integrētie scenāriji un deviņi tematiskie scenāriji, kas aptver reģiona attīstībai aktuālākās jomas: demogrāfija, ekonomika, klimata izmaiņas, enerģija, transports un infrastruktūra, lauku attīstība, sabiedrības sociālo un kultūras vērtību izmaiņas, pārvaldība un vietu pievilcība.
