Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar darba grupu no Vidzemes Augstskolas (ViA) izstrādājis Vidzemes ilgtermiņa attīstības scenārijus. Scenāriju mērķis ir noteikt dažādus iespējamos Vidzemes plānošanas reģiona attīstības virzienus līdz 2030. gadam. Scenāriju izstrādes gaitā tika analizēta dažādu virzītājspēku un šodienas rīcības ietekme uz reģiona attīstību tālākā nākotnē un noteikti nozīmīgākie nākotnes izaicinājumi un iespējas.
Rezultātā izveidoti deviņi tematiskie scenāriji, kas aptver reģiona attīstībai aktuālākās jomas: demogrāfija, ekonomika, klimata izmaiņas, enerģija, transports un infrastruktūra, lauku attīstība, sabiedrības sociālo un kultūras vērtību izmaiņas, pārvaldība un vietu pievilcība. Balstoties uz šiem scenārijiem, izveidoti četri integrētie scenāriji, kas modelē dažādu iespējamo rīcību sekas.
Status-quo scenārijā Vidzemē turpinās esošās attīstības tendences, jo nenotiek aktīva iejaukšanās pastāvošajā situācijā. Šajā scenārijā, izmantojot reģiona saukļa metaforu, Vidzemē ceļš ved augšup, bet gājēji ir tādi paši. Konkurences scenārijā valda sāncensības princips. Vidzemes ceļš ved augšup tikai spēcīgākajiem. Tāpēc reģionā palielinās sociālās un teritoriālās atšķirības. Kohēzijas scenārijā Vidzemes attīstība notiek lēnāk, jo atbalstu saņem arī mazāk attīstītās teritorijas un nozares. Vidzemes ceļš ved augšup, pavelkot kalnā arī vājākos. Optimālais scenārijs apvieno pozitīvās kohēzijas un konkurences iezīmes. Šajā scenārijā vidzemnieki vairāk sadarbojas, specializējas un tiecas pēc zināšanām. Palielinās Vidzemes izturība pret ārējo faktoru negatīvo ietekmi. Vidzemes ceļš ved augšup, un pa to iet visi kopā.
Scenāriju izstrādes darba grupas pētniece ViA tūrisma organizācijas un vadības programmas direktore Inese Ebele norāda, ka scenāriji ir kā „ceļa karte”, kas parāda dažādus iespējamos virzienus, bet ļauj vidzemniekiem pašiem izvēlēties sev vēlamo attīstības ceļu. Ņemot vērā atšķirības starp dažādām Vidzemes vietām un sociālajām grupām, scenāriji nav veidoti pēc principa „labais vai sliktais.” Visiem scenārijiem ir savas pozitīvās un negatīvās puses – ieguvēji un zaudētāji. Taču scenāriji veidoti, lai veicinātu dažādu sabiedrības grupu vienošanos par vēlamajiem un iespējamiem vietu attīstības virzieniem.
Balstoties uz optimālo Vidzemes attīstības scenāriju, izstrādāti priekšlikumi Vidzemes plānošanas reģiona un pašvaldību attīstības politikai. Apzinoties politiskās vides nenoteiktību, scenāriju ieteikumi veidoti tā, lai tie būtu spēkā neatkarīgi no vēlēšanu iznākumiem un politiskajām kaislībām. Scenāriju izstrādes darba grupas vadītājs Dr.sc.pol. Visvaldis Valtenbergs norāda, ka līdz ar pašvaldību vai Saeimas vēlēšanām var mainīties Vidzemes kartes krāsas, taču koordinātas uz kartes paliks nemainīgas: „Iespējams, ka mainīsies lēmumu pieņēmēji un viņu prioritātes, bet krasi nemainīsies vispārīgās vides, cilvēka, ekonomikas un sociālo procesu kopsakarības. Viens no mūsu uzdevumiem bija atgādināt par šīm kopsakarībām.”
Darbs pie scenāriju izveides tika veikts Vidzemes plānošanas reģiona projekta “Lauku reģiona pievilcīga tēla veidošana” („Trans In Form”) ietvaros. Jāuzsver, ka šādi visaptveroši scenāriji kādam reģionam Latvijā izstrādāti pirmo reizi.
Vidzemes plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs uzsver, ka „Nākotnē uz šo scenāriju pamata būtu jārada vienots Vidzemes stratēģiskās attīstības dokuments ar apspriestiem un precīzi definētiem uzdevumiem izvirzīto mērķu sasniegšanai. Scenāriji pielietojami arī kā vadlīnijas Vidzemes pašvaldību attīstības programmu izstrādē.”
Vidzemes ilgtermiņa attīstības scenāriju īsais ziņojums pieejams šeit.
Vidzemes ilgtermiņa attīstības scenāriju analītiskais ziņojums pieejams šeit.
Raksta autori:
Visvaldis Valtenbergs un Kristaps Ročāns
Scenāriju izstrādes darba grupas pārstāvji