Kultūrplānošana lauku reģionu attīstībai (RurCultural)

  • kulturplanosana lauku regionu attistibai rurcultural

“Kultūrplānošana lauku reģionu attīstībai” (turpmāk-RurCultural) iepazīstina ar pieeju, kad kultūrplānošana tiek izmantota ārpus lielajām pilsētām, lai attīstītu lauku teritorijas. Šī sociālās inovācijas metode uzlabos valsts iestāžu spēju risināt sarežģītas sabiedrības problēmas lauku apvidos un vietējās kopienās, piemēram, iedzīvotāju skaita samazināšanos, darba iespēju trūkumu, dzīves kvalitātes pazemināšanos, kā arī nodrošinās iedzīvotāju un kultūras un radošās nozares līdzdalību.

Kultūrplānošana, lai arī specifiska konkrētai vietai, veicinās kopējas Baltijas jūras reģiona identitātes veidošanos, pamatojoties uz demokrātiju, līdzdalību, vides, dabas un kultūras mantojumu un cilvēkiem. Projektā ne vien tiks pārņemtas metodes un rīki, kas veiksmīgi darbojušies citviet, bet arī tiks izstrādāti jauni, kas piemēroti konkrētām vietām, kur notiks virkne izmēģinājuma pasākumu. Darbību rezultātā tiks izveidota “pārmaiņu veicinātāju grupa”, kas darbosies patstāvīgi, izmantojot pielāgotu kultūras plānošanas praktiķu vadībā tapušu apmācību un mentoringa programmu. Projekts arī radīs izpratni par kultūrplānošanu kā politikas instrumentu, sniedzot ieteikumus reģionālās attīstības politikas veidotājiem un īstenotājiem.

Saglabājot norišu pēctecību, projekts RurCultural pārņem Interreg Baltijas jūras reģiona programmas projektā “Kultūras plānošana kā metode sociālajai inovācijai pilsētās – UrbCulturalPlanning” (2019-2021) iegūto pieredzi. Kultūrplānošanas pielietošana paredz trīs pušu – pašvaldības, vietējās kopienas (iedzīvotāju) un radošā sektora iesaisti. Pieeja sastāv no kultūras kartēšanas, kopprojekta veidošanas, īstenošanas un projekta rezultātu nostiprināšanas. Iepriekš metode izmantota septiņās Baltijas jūras reģiona pilsētās.

Projekts reaģē uz COVID-19 pandēmijas krīzes mestajiem izaicinājumiem, kas palielinājuši plaisu starp pilsētām un lauku reģioniem. Mazākām pilsētām un lauku kopienām ir daudz priekšrocību – pieeja dabai, vietējās tradīcijas un prasmes, uz vietas balstītas pārtikas sistēmas. Tomēr tām ir jāpiesaista resursi un jaunas idejas. Kultūrplānošana jāpielāgo lauku situācijai, kur “pārmaiņu veicinātāji” bieži ir izolēti, nesaistīti ar plašākiem tīklojumiem, bez vajadzīgajām prasmēm, līdzbiedru atbalsta un iespējām zināšanu pārnesei.

Katrā partnervalstī (Latvijā, Dānijā un Lietuvā) vienā pašvaldībā tiks īstenots pilotprojekts (kopā trīs). Latvijā pilotprojektam izvēlētā teritorija būs Līgatnes pilsēta Vidzemes plānošanas reģiona teritorijā, Dānijā – Billunda, bet Lietuvā – Papilė.

Jaunākais