182 uzņēmēji Latvijā, tai skaitā 110 no Vidzemes, ir izteikuši gatavību līdzdarboties pārrobežu kulinārā ceļa “Livonijas garša” veidošanā

Novembra beigās noslēdzās uzņēmēju – ražotāju, pakalpojuma sniedzēju pieteikšanās dalībai pārrobežu kulinārajā ceļā “Livonijas garša”, kas top projektā “Livonijas kulinārais ceļš”. Šobrīd savu gatavību līdzdarboties ir izteikuši 182 Latvijas uzņēmēji – 110 Vidzemē, 72 Kurzemē un Rīgas apkārtnē, savukārt Igaunijā ir saņemti 110 pieteikumi. Starp pieteiktajiem vairāk ir  “gardēžu pieturvietas”– restorāni, krodziņi, viesu nami, bet nedaudz mazāk ražotāju.

Pie kulinārā tūrisma ceļa “Livonijas garša” veidošanas strādā Latvijas pārstāvji no Vidzemes plānošanas reģiona un Latvijas Lauku tūrisma asociācijas “Lauku ceļotājs”, bet Igauniju pārstāv Igaunijas Lauksaimniecības un tirdzniecības kamera, Igaunijas Lauku tūrisma asociācija, Jegeva pašvaldības attīstības un uzņēmējdarbības centrs, Tartu pašvaldības tūrisma organizācija un Valgas pašvaldības attīstības aģentūra.

4. un 5. decembrī Valmierā, vairāku darba grupu sanāksmēs tikās projekta “Livonijas kulinārais ceļš” pārstāvji no Latvijas un Igaunijas, kā arī projekta teritorijā iesaistītajām pašvaldībām. Partneri lēma, kā līdz 2020. gadam radīt spēcīgu gastronomiskā tūrisma piedāvājumu Latvijā un Igaunijā – zīmolu “Livonijas garša” ar apakšzīmolu “Taste HansEATica”, kas ļaus ceļotājiem izzināt kulināro mantojumu un baudīt sezonālus, vietējos produktus.

Šobrīd visi projektā iesaistītie – mazie pārtikas ražotāji un ēdinātāji kā lielu projekta iespēju saskata “tīklošanos”, lai rastu jaunas sadarbības iespējas un varētu apmainīties ar pieredzi ne tikai savā reģionā, bet arī ar kaimiņiem Igaunijā un Latvijā. Projekta uzdevums ir veidot partnerības un izskaust neveselīgu uzņēmēju savstarpējo konkurenci.

2018. gadā, lai nodrošinātu jaunu zināšanu un prasmju iegūšanu, notiks reģionu mēroga semināri Kurzemē un Vidzemē, kur tūrisma un ēdināšanas pakalpojuma sniedzēji un ražotāji varēs iegūt iedvesmu jaunām idejām, kas palīdzēs uzlabot vai papildināt esošo piedāvājumu ēdienkartēs, pakalpojumos un produktos. Savukārt, lai veidotu sadarbību starp tūrisma, ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem un pārtikas ražotājiem Latvijā un Igaunijā, kulinārajos maršrutos iesaistītajiem tiks organizēti izglītojoši semināri, meistarklases un pieredzes braucieni. Jau nākošā gada pavasarī mazie ražotāji un krodziņu, restorānu, viesu namu pārstāvji no Latvijas dosies uz Igauniju, lai smeltos noderīgas zināšanas un mācītos no igauņu uzņēmēju veiksmes stāstiem.

Projekta vadības grupas sanāksmē, klātesot pieaicinātiem augsta līmeņa valsts pārvaldes ekspertiem no Latvijas un Igaunijas, sanākušie tika informēti par katra lomu un pienākumiem projektā, par plānotajām aktivitātēm un paredzamajiem rezultātiem. Vadības grupā iesaistītie uzzināja arī par projektā paveikto – dalībnieku atlases kritērijiem un saņemto pieteikumu skaitu kulinārajam ceļam “Livonijas garša”, dalībnieku vēlmēm, viņu pakalpojumu un produktu attīstīšanā, kā arī mārketinga un komunikāciju pasākumiem. Vadības grupas sanāksmē tika spriests, kā ar projekta palīdzību sasniegt daudz praktisku rezultātu, kas būtu paliekoši arī pēc projekta noslēguma.

Reģionālais “gardēžu ceļš” “Taste HansEATica” papildinās lielo kulinārā tūrisma ceļu “Livonijas garša”. Lai Vidzemē un Dienvidaustrumigaunijā taptu atpazīstams un ceļotājiem saistošs piedāvājums, Amatas, Beverīnas, Burtnieku, Valmieras, Pārgaujas, Jegevas, Tartu, Valgas pašvaldību pārstāvji un tūrisma vadītāji, uzņēmēji un Vidzemes plānošanas reģiona speciālisti lēma, ar kādu kulināro festivālu un meistarklašu palīdzību bagātināt gastronomisko piedāvājumu un zīmola “Taste HansEATica” atpazīstamību 2018. un 2019. gadā. Dalībnieki nolēma, ka divos gados maršrutos “Taste HansEATica” iesaistītie uzņēmēji tiks pārstāvēti divpadsmit kulināros festivālos un piedalīsies desmit plašai publikai atvērtās “garšas amatnīcās” – darbnīcās gan Latvijā, gan Igaunijā.

Projekts “Livonijas kulinārais ceļš” īstenots “Interreg Estonia-Latvia” programmas ietvaros no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF). Projekta kopējais ERAF finansējums – 900 820,65 EUR. Augstākminētā informācija atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

Par projektu

Jautājumiem:
Lienīte Priedāja-Klepere, projektu vadītāja
lienite.priedaja@vidzeme.lv
+371 26133028

Informāciju sagatavoja:
Zane Kaķe, sabiedrisko attiecību speciāliste
zane.kake@vidzeme.lv
+371 29334753