.png)
|
Arhīva kalendārs
Vidzemes plānošanas reģions (VPR) norāda, ka labprāt iesaistītos pārrunās par jaunu funkciju pārņemšanu no ministrijām un citām tiešās pārvaldes institūcijām. VPR iepriekš paveiktais un šī brīža darbība rāda, ka ir pamats šādām pārrunām, tiesa, šajā procesā jābūt iesaistītām visām ieinteresētajām pusēm, lai nodrošinātu pēc iespējas kvalitatīvāku iznākumu. Saskaņā ar Reģionālās attīstības likuma Pārejas noteikumu 15. punktu Ministru kabinets reizi divos gados sagatavo un iesniedz Saeimai informatīvu ziņojumu par minētā likuma 25. panta otrās daļas un 26. panta īstenošanu. Iepazīstoties ar pēdējo ziņojumu, VPR norāda uz savu skatījumu par ziņojumā paustajām atziņām un secinājumiem. “Nav saprotams, kāpēc daudzas ministrijas un citas tiešās pārvaldes institūcijas nesaskata iespēju nodot plānošanas reģioniem kādu no kompetencēm. Kā iepriekš atzinušas pašas ministrijas, kuras ar mums sadarbojušās, funkciju deleģēšana plānošanas reģioniem ir bijusi pozitīvi vērtējama un efektīva, tomēr turpināta netiek,” norāda G. Kalniņa-Priede, piebilstot, ka VPR ir atvērts kvalitatīvām un vispusīgām pārrunām par jaunu funkciju pārņemšanu. “Turpmāk, organizējot pārrunas par tiešās pārvaldes institūciju iespējām nodot kompetenci plānošanas reģioniem, būtu nepieciešams uz šīm pārrunām uzaicināt arī pašus plānošanas reģionus. Tādā veidā būtu iespējams gūt pilnvērtīgāku viedokli par deleģējuma iespējām un līdz ar to arī uzlabot valsts pārvaldes darbību,” iesaka VPR administrācijas vadītāja. Par VPR kompetenci liecina ne tikai kvalitatīvais darbs iepriekš deleģēto funkciju izpildē, bet arī pašu iniciatīvas un ieviestie projekti, kas ļauj tuvoties VPR Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā un VPR Attīstības programmā nospraustajiem mērķiem. VPR ievieš starptautiskus un nacionāla līmeņa projektus energoefektivitātes, ilgtspējīgas un pievilcīgas dzīves vides, informāciju tehnoloģiju, sociālās drošības un veselības, transporta, kā arī uzņēmējdarbības un inovāciju vides jomās, tādā veidā demonstrējot, ka iespējamai sadarbībai ar ministrijām un citām tiešās pārvaldes institūcijām un funkciju deleģēšanai ir plaša perspektīva. VPR piekrīt ziņojumā paustajām atziņām, ka unificēts valsts teritoriālais dalījums reģionos būtu priekšnosacījums tālākai valsts pārvaldes sistēmas attīstībai un kvalitatīvai publisko pakalpojumu nodrošināšanai reģionu iedzīvotājiem saprotamā veidā. Tajā pašā laikā VPR neuzskata, ka jauna teritoriālā dalījuma ieviešana veicinās valsts pārvaldes efektivitāti reģionos. “Iemesls tam, ka valstī šobrīd ir daudz dažādu valsts institūciju reģionālo teritoriālo strukturējumu veidu, nav līdz galam skaidrs un ir jāizpēta. Iespējams, ir jādomā par instrumentiem, kā motivēt institūcijas ievērot un īstenot attiecīgo likuma pantu, tomēr tajā pašā laikā šim procesam ir jānotiek ciešā sadarbībā ar konkrētajām institūcijām. Ir jāsaprot iemesli, kāpēc pārvaldē ir izveidojusies šāda situācija. Jauns teritoriālais dalījums tikai atliktu šīs problēmas risinājumu, jo institūcijām atkal būtu jāiegulda resursi, lai pielāgotos jaunai situācijai,” norāda VPR administrācijas vadītāja, piebilstot, ka, visticamāk, ir arī tādas jomas, uz kuru pārvaldi nav nepieciešams attiecināt dalījumu plānošanas reģionos, piemēram, valsts aizsardzība un drošība.
Papildu informācija: Guna Kalniņa-Priede Administrācijas vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā Tel.: +371 64116008 E-pasts: guna.kp PIE vidzeme PUNKTS lv 6. jūlijā Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) administrācijas vadītāja Guna Kalniņa-Priede piedalījās Autoceļu padomes sēdē, kurā tika apspriesti nozares aktuālie jautājumi, to vidū arī Valsts autoceļu sakārtošanas programmas finansējuma iespējas. VPR piekrīt, ka ir nepieciešams izstrādāt atbilstošu, pastāvīgu un prognozējamu autoceļu jomas finansēšanas modeli, un norāda, ka jau iepriekš ir uzsvēris nepieciešamību atjaunot Valsts autoceļu fondu. Jauna finansēšanas modeļa nepieciešamību pamato apstāklis, ka jau pēc 2018. gada ievērojami saruks Eiropas Savienības (ES) fondos pieejamais finansējums Latvijas ceļu sakārtošanai. “Mēs saprotam, ka vajadzību ceļu infrastruktūras atjaunošanā ir ievērojami vairāk nekā šobrīd pieejamais finansējums ļauj apmierināt. Šobrīd valdība ceļu nozarē pārsvarā koncentrējas uz Eiropas Savienības finansējuma iespējām, taču jau tagad ir jādomā, kā nākotnē piesaistīt gan nacionālā budžeta, gan privātos līdzekļus reģionālo autoceļu atjaunošanai,” norāda G. Kalniņa-Priede. “Jau iepriekš esam norādījuši, ka vienīgais reālais risinājums ir Valsts autoceļu fonda atjaunošana, tomēr jāatceras, ka būtiski nodrošināt ne tikai pietiekamu finansējuma līmeni, bet arī tā saprātīgu izlietojumu,” piebilda VPR administrācijas vadītāja uzsverot, ka ir jāizvērtē būvniecības izmaksas uz vienu kilometru un jāsaprot, vai varam atļauties tērēt ļoti ievērojamus līdzekļus jaunu ceļu būvniecībai, aizmirstot par jau esošā ceļu tīkla uzturēšanu kaut cik pienācīgā kvalitātē. Nozares pārstāvji sēdē prezentēja ideju par pilnīgi jaunas, vienotas ceļu lietotājiem draudzīgas tiešsaistes platformas izveidošanu, minot Dāniju kā piemēru šādu risinājumu ieviešanā. “Šī iecere ir pozitīvi vērtējama, taču ierobežotā finansējuma dēļ ir ļoti rūpīgi jāpārdomā ceļu nozares prioritātes. Primāri ir jākoncentrējas uz jau esošā ceļu tīkla uzturēšanu un avārijas stāvoklī esošo autoceļu rekonstrukciju, savukārt tikai pēc tam ir nepieciešams šo salaboto infrastruktūru ievietot vienotā, visiem saprotamā tiešsaistes platformā,” min G. Kalniņa-Priede. VPR administrācijas vadītāja arī norāda, ka Valsts autoceļu sakārtošanas programmas aktualizācijā ir vairāk jāiesaista plānošanas reģioni. “Ceram, ka Satiksmes ministrija šā brīža Valsts autoceļu sakārtošanas programmas 2014.-2020. gadam aktualizāciju veiks tiešā sadarbībā ar plānošanas reģioniem. Iepriekšējā sadarbība nebija īpaši veiksmīga, jo nozares speciālisti pie reģioniem vērsās tikai tad, kad konkrēti ceļu posmi jau bija apzināti. Tādējādi reģionālā griezumā vairs nebija iespējams izmainīt vai papildināt jau sagatavoto ceļu sakārtošanas programmu, un plānošanas reģionu Attīstības padomju lēmumiem par šādām izmaiņām bija tikai rekomendējošs raksturs, lai gan mūsu ieguldījums reālā programmas uzlabošanā var būt ļoti ievērojams,” norāda VPR administrācijas vadītāja Guna Kalniņa-Priede.
Papildu informācija: Guna Kalniņa-Priede Administrācijas vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā Tel.: +371 64116008 E-pasts: guna.kp PIE vidzeme PUNKTS lv
Šajā izdevumā varēsiet iepazīties ar VPR projektu un Latvijas augstvērtīgas un veselīgas pārtikas klastera aktivitātēm. Tāpat jaunākajā numurā ir informācija par plānošanas reģioniem deleģēto saimnieciskās darbības veicināšanas funkciju, Vidzemes uzņēmējdarbības centra aktualitātēm un citiem administrācijas jaunumiem. Patīkamu lasīšanu!
Valdība otrdien, 12.jūlijā, vienojās par pusgadu jeb līdz 2017.gada 30.jūnijam pagarināt laiku, kurā plānošanas reģioniem jāizstrādā deinstitucionalizācijas plāni, informē Labklājības ministrija (LM).
Jau šobrīd plānošanas reģionos uzsākta individuālo vajadzību izvērtēšana un atbalsta plānu izstrāde pilngadīgiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Drīzumā paredzēts izsludināt iepirkumu par izvērtēšanas un atbalsta plānu izstrādi arī bērniem ārpusģimenes aprūpē un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem noteikta invaliditāte un kuri dzīvo ģimenēs. Tas nepieciešams, lai deinstitucionalizācijas projekta ietvaros plānošanas reģioni varētu izstrādāt deinstitucionalizācijas plānus. Noteikumu grozījumos precizēti nosacījumi attiecībā uz speciālistiem, kuriem jābūt obligāti iesaistītiem mērķa grupas personu individuālo vajadzību izvērtēšanā un atbalsta plānu izstrādē:
Pilngadīgo cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem individuālo vajadzību izvērtēšanu un atbalsta plānu izstrādi atbilstoši Eiropas vadlīnijās ieteiktajai Atbalsta intensitātes skalai veic pašvaldību sociālie darbinieki. Nepieciešamības gadījumā tiek piesaistīti speciālisti (psihiatrs un ergoterapeits). Atbalsta intensitātes skala ir Zinātniska metode darbam ar cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Ieteikta Eiropas kopējās vadlīnijās pārejai no institucionālās uz sabiedrībā balstītu aprūpi. Pieejama tīmekļvietnē -http://deinstitutionalisationguide.eu/. Izmaiņas noteikumos paredz, ka, plānojot atbalstu pilngadīgam cilvēkam ar garīga rakstura traucējumiem, atbalsta plānā jāiekļauj informācija par sagatavošanu dzīvei sabiedrībā. Ja cilvēkam identificētās vajadzības var nodrošināt pašvaldība, kurā viņš izvēlējies dzīvot, sagatavošanu uzsāk uzreiz pēc atbalsta plāna izstrādes. Savukārt, ja pašvaldībā uzreiz nav šādu iespēju, atbalsta plānā norāda tādu termiņu, lai pašvaldībā būtu iespēja sagatavot un nodrošināt sabiedrībā balstītos pakalpojumus. Pilngadīgo cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem sagatavošanu dzīvei sabiedrībā īsteno gan valsts ilgstošas aprūpes institūcijās (gan valsts sociālās aprūpes centros, gan organizācijās, kas uz līguma pamata nodrošina valsts finansētus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus), gan pašvaldībās, kurā cilvēks ir izvēlējies dzīvot. Iepriekšminēto paredz valdībā apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 313 "Darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.2. specifiskā atbalsta mērķa „Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamība personām ar invaliditāti un bērniem" pasākuma „Deinstitucionalizācija" īstenošanas noteikumi"". Atgādinām, ka līdz 2023.gadam plānošanas reģioni ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstu īstenos LM ierosināto deinstitucionalizācijas (DI) procesu, attīstot sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus pilngadīgiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuri dzīvo ģimenēs. DI mērķis ir, lai pieaugušie cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem retāk nonāktu ilgstošās aprūpes institūcijās, un varētu uzsākt neatkarīgu dzīvi ārpus tām, savukārt ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem būtu nodrošināta iespēja augt ģimeniskā vai tai pietuvinātā vidē, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem tiktu nodrošināti aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumi pašvaldībās. DI projektu īstenošana tiek finansēta no Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem. Valsts uzdevums ir nodrošināt, lai DI sasniegtie rezultāti turpinātos arī pēc tam, kad struktūrfondu finansējums būs izmantots. Informāciju sagatavoja:
Konferencē uzstājās Grieķijas ministriju pārstāvji, uzņēmēji un ES projektu pārstāvji, kuri veido dažādus risinājumus, kas balstīti uz atvērtajiem ģeogrāfiskajiem datiem. Grieķijas Iekšlietu un administratīvo reformu ministrijas pārstāve iepazīstināja ar Grieķijas valsts pārvaldē īstenoto caurspīdīgas pārvaldības principu, kas paredz visu datu atvēršanu. Princips “atvērts pēc noklusējuma” darbojas vietējā, reģionālā un valsts līmeņa pārvaldē, paredzot, ka visi lēmumi un citi dokumenti vispirms tiek publicēti tiešsaistē, un tikai pēc tam tie var stāties spēkā. Uzņēmumu un organizāciju pārstāvji dalījās savos pieredzes stāstos, kā atvērtie dati tiek izmantoti viņu biznesā transporta, tūrisma, kultūras, lauksaimniecības un pārtikas, kā arī plānošanas un pārvaldības jomās. Vidzemei, kā lauksaimniecības reģionam, noderīga būtu Grieķijas uzņēmēju pieredze precīzajā lauksaimniecībā, kas ļauj, izmantojot tehnoloģijas un noteiktus datus, fiksēt, analizēt un atbilstoši rīkoties, lai uzlabotu ražību un efektivizētu saimniekošanu. Savukārt hakatonā, kas sākās pēc konferences, kopā tika attīstītas 12 idejas, no kurām 2 bija VPR iniciētas:
1. idejas demo versija 1. Kopā ar SDI4Apps projekta partneriem programmētājiem no Norvēģijas tehnoloģiju kompānijas Asplan Viak Internet izstrādājām demo versiju rīkam, kas ļaus Latvijas un citu Eiropas valstu kartēs telpiski atlasīt un vizualizēt dažāda tipa teritorijas atkarībā no to attāluma līdz noteiktiem punktiem, piemēram, industriālās teritorijas, no kurām 5 km rādiusā ir restorāni. Šāds rīks būtu noderīgs dažāda veida teritoriju un objektu analīzei, piemēram, dzīvojamie masīvi pēc to attāluma no skolām, pakalpojumu saņemšanas vietām utt. Demo versija balstās uz atvērtajiem datiem, kas pieejami projekta SDI4Apps platformā un tās pilotaplikācijās “Smart Points of Interest” un “Open Land Use Map”.
2. idejas demo versija 2. Ideja, kas radusies Latvijas Pašvaldību savienībā, tika attīstīta kopā ar programmētājiem no Čehijas Rietumbohēmijas Universitātes. Izstrādājām 2 demo risinājumus, kas ļauj kartē vizualizēt Latvijas vidusskolu centralizēto eksāmenu rezultātus pa pašvaldībām un mācību priekšmetiem. Šāds risinājums varētu palīdzēt vecākiem izvēlēties bērnam piemērotu skolu, ļautu salīdzināt eksāmenu rezultātus starp Latvijas pašvaldībām, to pilsētām un skolām, kā arī starp mācību priekšmetiem. Šobrīd izstrādātās demo versijas parāda projekta SDI4Apps platformas piedāvātās iespējas radīt interesantus risinājumus gan ar jau tur esošajiem datiem par zemes izmantojumu, transportu un interešu punktiem, gan izmantojot citus datus. Šajā hakatonā izstrādātās demo versijas iecerēts attīstīt par funkcionāliem un praktiski pielietojamiem instrumentiem nākamajos SDI4Apps hakatonos, no kuriem viens jau novembrī norisināsies Rīgā. Projekts „Atvērtās ģeogrāfiskās informācijas pārņemšana, izmantojot saistīto datu inovatīvus servisus (SDI4Apps)” tiek realizēts Eiropas Savienības Konkurētspējas un inovācijas ietvarprogrammas „Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas politikas atbalsta programma (ICT PSP)” ietvaros. Projekta mērķis ir ar pilota aplikāciju palīdzību sniegt izpratni pašvaldībām, uzņēmējiem, iedzīvotājiem un citiem interesentiem par INSPIRE direktīvas principiem un citām Eiropas Komisijas iniciatīvām, kas vērstas uz datu brīvu pieejamību un to atkārtotu izmantošanu. Plašāk par projektu un tā aktivitātēm lasiet šeit un projekta LinkedIn lapā. Papildus informācija: Kristaps Ročāns, Projekta vadītājs Vidzemes plānošanas reģionā, Tālr.: +371 29753011, E-pasts: kristaps.rocans PIE vidzeme PUNKTS lv; www.vidzeme.lv.
Konferences programma iezīmē trīs galvenās pamattēmas: tendences tūrismā un zināšanu pieprasījums, tūrisma uzņēmējdarbības vide un tīklveida stratēģijas reģionālajā attīstībā, kā arī tūrisma produktu virzīšana tirgū. Saistošā stāstījumā ar pieredzi dalīsies trīs konferences īpašie viesi:
Turpretim pakalpojumu dizainu tūrisma produktu veidošanā akcentēs MBA Mario Seps (Mario Sepp) no Austrijas. Mario Seps ir Austrijas pakalpojumu dizaina konsultāciju uzņēmuma “Gastspiel” dibinātājs, Hārvardas Universitātes absolvents, aktīvs DesignThinkers Academy Network biedrs. Ar divdesmit gadu profesionālu pieredzi pakalpojumu dizaina veidošanā nelieliem uzņēmumiem un lielām starptautiskām korporācijām. Par izcilību pakalpojumu dizaina veidošanā zemo cenu aviolīnijai 2007.gadā saņēmis starptautisku novērtējumu Budgie Award balvu par inovatīvām pieejām. Konferencē darbs plānots arī paralēlajās sesijās, kur moderatoru vadībā noritēs diskusijas par tādiem tematiem kā inovācijas, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) risinājumi, zīmolvedība un tūrisma galamērķi, pakalpojuma dizains u.c. Iezīmējot Rīgas-Gaujas reģionu kā titula “Eiropas gastronomijas reģions” saņēmēju 2017. gadā, īpaša uzmanība konferencē tiks veltīta arī tēmai par gastronomijas iesaisti tūrismā. Paralēlajās sesijās uzstāsies dažādi Latvijā un kaimiņvalstīs zināmi nozares profesionāļi: gastronomisko performanču aizsācēja Latvijā, TV raidījumu vadītāja Gundega Skudriņa, informācijas tehnoloģiju raidījuma “Nākotnes parks” vadītājs Reinis Zitmanis, tūrisma nozares eksperts Dr. geogr. Andris Klepers, Tartu Universitātes (Igaunija) un Mobility Lab lektori Rein Ahas un Anto Aasa u.c. Tāpat arī īpaši saistoša diskusija plānota, analizējot mūsdienu Latvijas garšas un Igaunijas modernās virtuves virzienus, kur sarunā iesaistīsies Tallinas restorāna “MEKK” šefpavārs Rene Uusmees un Trīs pavāru restorāna “Tam labam būs augt” šefpavārs Ēriks Dreibants. Aptverot konferences programmas tēmas, īpaši atzīmējama konferences aktualitāte ne tikai tūrisma nozares profesionāļiem, bet arī citiem ar viesmīlības un pakalpojumu servisa saistītu organizāciju un uzņēmumu pārstāvjiem. Konferences darbs tiks organizēts divās Valmieras vietās - Vidzemes Augstskolā un koncertzālē “Valmiera”. Plašāka informācija par aktuālo programmu būs pieejama www.valmiera.lv un www.va.lv Latvijas Tūrisma attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020.gadam definēti Latvijas konkurētspējīgākie tūrisma veidi, kur viens no tiem ir tieši darījumu un konferenču tūrisms (MICE - Meeting, Incentives travel, Conferences, Exibitions). Valmiera kā reģiona uzņēmējdarbības centrs pārliecinoši attaisno konferences vietas izvēli un šāda starptautiska mēroga pasākuma organizēšana tūrisma nozares profesionāļiem tādējādi saskan arī ar vienu no Latvijas tūrisma politikas prioritātēm.
Konferenci organizē Valmieras pilsētas pašvaldība un Vidzemes Augstskola, sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Tūrisma departamentu. Sadarbības partneri: Vidzemes Tūrisma asociācija un Vidzemes Plānošanas reģions.
Informāciju sagatavoja: Anita Tīlena Valmieras Tūrisma informācijas centra tūrisma projektu vadītāja Mob. tālr.:25437177  Ņemot vērā to, ka projekta īstenošana tuvojas noslēgumam, ir izveidots pieredzes stāstu apkopojums par projekta rezultātiem, aicinot iepazīties ar 10 stāstiem no cilvēkiem, kuri piedalījušies projekta aktivitātēs. Starp tiem ar savu pieredzi dalās arī Vidzemes plānošanas reģiona Teritorijas plānošanas nodaļas vadītāja Ieva Kalniņa.
Projekta stāsti sniedz ieskatu par galvenajiem projekta „Latvijas plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību teritoriālās attīstības plānošanas kapacitātes palielināšana un attīstības plānošanas dokumentu izstrādāšana” (Nr.4.3.-24/NFI/INP-002) rezultātiem un projekta aktivitātēs iesaistīto dalībnieku vērtējumiem par īstenotajām aktivitātēm.
Stāstos apkopotas atbildes uz jautājumiem:
 Stāstu apkopojums pieejams šeit: Projekta pieredzes stāstu apkopojums
Informācijas avots: www.varam.gov.lv
Pēc viesošanās VPR, Moldovas delegācija devās tālāk uz Raunas novadu, kur tikās ar tūrisma uzņēmējiem un vietējiem ražotājiem SIA „Siera Ražotne”, SIA „Latvijas Ķiploks” un SIA „Latnature”. Moldovas viesi uzaicināja VPR doties atbildes vizītē uz Moldovu, lai iepazītos ar viņu pieredzi projektu ieviešanā, uzņēmējdarbības atbalsta instrumentu attīstībā un tūrisma veicināšanā. |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Iznācis kārtējais 
Aizvadītajā nedēļā Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) komanda projekta SDI4Apps ietvaros piedalījās 
2016. gada 21. oktobrī Valmierā norisināsies starptautiska līmeņa konference “Pieredze, inovācijas un izaicinājumi tūrismā: globālo tendenču vietējie risinājumi”. Konferencē par tūrisma un viesmīlības nozarē aktuālām tēmām diskutēs daudzi starptautiski atzīti lektori no Eiropas, kā arī eksperti no Latvijas un tuvākajām kaimiņvalstīm.
Dr. oec. Tēmu Moilanens (Teemu Moilanen) no Somijas stāstīs par publiskajiem pasākumiem un tehnoloģijām galamērķu zīmolvedības stiprināšanā. Tēmu Moilanens ir viens no pasaules mēroga vietu zīmolvedības speciālistiem, autors grāmatai “How to Brand Nations, Cities and Destinations”. Par šo grāmatu mārketinga leģenda Filips Kotlers rakstījis: “Viena no vērtīgākajām grāmatām vietu mārketinga literatūrā, kura būtu jāizlasa ikvienai nācijai, pilsētai vai vietai, kuri pieņēmuši vietu zīmolu attīstības izaicinājumu.” Viņš vadījis seminārus Eiropas Parlamentā, konsultējis veiksmīgākos Somijas kūrortus, bijis iesaistīts vairāk nekā četrdesmit pakalpojumu dizaina projektos lidsabiedrībām, prāmju līnijām, lidostām, viesnīcu ķēdēm, restorāniem, lielveikaliem un citiem klientiem.
Savukārt ar lekcijas tēmu “Mūsdienu Skandināvu virtuves manifests. Ieviešana, pieredze un zināšanu pārnese Baltijas jūras reģionā” klausītājus iepazīstinās Roskildes Universitātes goda profesors Performance design (izpildījuma dizaina) studiju programmā - Jans Krags Jakobsens (Jan Krag Jacobsen) no Dānijas. Viņš ir viens no mūsdienu Skandināvu virtuves manifesta līdzautoriem, publicists un rakstnieks. Vienpadsmit gadu garumā bijis Dānijas Gastronomijas Akadēmijas prezidents. Ievērojams ar konsultatīvo darbu gandrīz četrdesmit gadu garumā dažādām ar komunikāciju un gastronomijas tēmu saistītām organizācijām, attīstot veselīgas ēšanas konceptu kopā ar valsts vadošajiem šefpavāriem.
Vakar, 26. jūlijā Vidzemes plānošanas reģionā (VPR) viesojās Moldovas delegācijas pārstāvji, kas Latvijā ieradušies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Latvijas Lauku foruma organizētās vasaras skolas – nometnes ietvaros. VPR apmeklēja Olga Sicora no Moldovas Ziemeļu reģiona attīstības aģentūras un Igor Frecăuţan no Rîşcani rajona. Viesus īpaši interesēja VPR pieredze Eiropas Savienības (ES) fondu finansēto projektu realizācijā, atbalsts uzņēmējdarbības veicināšanai un tūrisma attīstības aktivitātes.