Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) administrācija norāda, ka reģionu un pārnovadu plānu izveidē ir jāiesaista pēc iespējas vairāk ieinteresētās puses, lai rezultātā izveidoto plānošanas dokumentu saturā tiktu ietverts patiess kompromiss un kopīgās intereses. Viens no risinājumiem ir savlaicīgāka komunikācija un ieinteresēto pušu iesaiste jau plānu izstrādes sākumā.

Jaunākais piemērs šīs problēmas esamībā ir saistīts ar dabas aizsardzības plānu izstrādi īpaši aizsargājamām dabas teritorijām (ĪADT). Šobrīd tuvu noslēgumam ir darbs ar pirmajām divām teritorijām Vidzemē – aizsargājamo ainavu apvidum “Veclaicene” un “Vecpiebalga”. Publiski pieejamā informācija liecina, ka izveidotie plāni ne vienmēr gūst atbalstu un sapratni no tieši iesaistītajām ieinteresētajām pusēm.

VPR uzskata, ka komunikācijai ar ieinteresētajām pusēm ir jābūt savlaicīgākai un mērķtiecīgākai. Ņemot vērā, ka daļu mūsu reģiona iedzīvotāju šis plāns ietekmē pavisam tieši, nedrīkst pieļaut situāciju, ka procesā var iesaistīties vienīgi tad, kad jau notiek plānošanas dokumentu nianšu saskaņošana, nevis konceptuāla izstrāde.

Sabiedriskā apspriešana kā formālais līdzdalības veids ir pozitīvi vērtējama, taču ar to nepietiek plānu veiksmīgai un kvalitatīvai izstrādei. Ieinteresētajām pusēm jābūt arī citām iespējām iesaistīties jau izstrādes sākumposmā, kad notiek diskusijas par plāna saturu un iespējamiem risinājumiem, nevis tikai tad, kad tiek organizēta sabiedriskā apspriešana par potenciāli neatbalstāma plāna niansēm. Tāpat būtiski ir arī paņēmieni, kā iesaistīšanās iespējas tiek organizētas. Ir nepieciešams ne tikai nodrošināt ieinteresētajām pusēm komunikācijas kanālus saziņai ar plānu izstrādātājiem, bet arī pašiem būt proaktīviem un uzrunāt ieinteresētās puses, lai panāktu pēc iespējas abpusēji pieņemamāku rezultātu.

Pirmo dabas aizsardzības plānu kontekstā acīmredzot bija iecere ietaupīt resursus uz garu diskusiju rēķina un saskaņot plānus ar esošajām metodēm, tomēr realitātē ir sasniegts pretējais efekts. Iesaistīto pušu neapmierinātība ar esošo plānu izstrādes procesu būtiski kavē abpusēji labvēlīgu rezultātu sasniegšanu.

Jāņem vērā, ka visā Latvijā ir paredzēts izstrādāt vēl 20 ĪADT dabas aizsardzības plānus, līdz ar to ir būtiski apzināties plānošanas posmus, kuros ir iespējami uzlabojumi, lai turpmākie rezultāti un izveidotie dokumenti gūtu pēc iespējas plašāku atbalstu. Kvalitatīvs plānošanas darba rezultāts ir visu iesaistīto pušu interesēs. Dabas aizsardzības plānojums tieši vai netieši ietekmē arī teritoriālo un reģionālās attīstības plānotāju darbu, tādējādi atstājot iespaidu uz virkni būtisku aspektu, domājot par reģionu nākotni un visas Vidzemes teritorijas ilgtspējīgu attīstību. Vidzemes stratēģiskais mērķis ir sekmēt līdzsvarotu reģiona sociālo, ekonomisko un teritoriālo attīstību, un mūsu pieredze plānošanas dokumentu izstrādē liecina, ka ieinteresēto pušu piesaistīšana jau sākumposmā ir labākais risinājums izvirzīto mērķu sasniegšanā.

Papildus informācija:

Ieva Kalniņa

Teritorijas plānošanas nodaļas vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā

Tālrunis: +371 64116006

E-pasts: ieva.kalnina PIE vidzeme PUNKTS lv