Šobrīd par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iecerēto administratīvi teritoriālo reformu (ATR) nav iespējams pilnībā konstruktīvi spriest, jo Vidzemes plānošanas reģions par to ir informēts vienīgi ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību un nav pieejama detalizēta informācija par datiem un pētījumiem, kas likti pamatos šiem ATR variantiem. Tik visaptverošas reformas ievadā ļoti nepieciešama ir arī sabiedrības iesaiste, kuras vairuma viedoklis ir noteicošais tās īstenošanā.

Pirms diskutēt un rosināt jaunu ATR, ir nepieciešams objektīvi izvērtēt 2009. gadā veiktās pašvaldību ATR rezultātus. Tas ļautu spert daudz pamatotākus turpmākos soļus un izvairīties no tiem grābekļiem, kuriem esam uzkāpuši nesenās ATR gaitā.

Plānotā ATR otrā kārta nav viennozīmīgs instruments deklarētajai vienlīdzīgas ekonomiskās attīstības nodrošināšanai reģionos. Latvijā nav korekti salīdzināmi dati, kas apstiprinātu, ka iedzīvotāju un teritorijas ziņā lielākie novadi ir attīstītāki un iedzīvotājiem tuvāki nekā mazie novadi. Iecerētās reformas rezultātā primāri ieguvējas būtu republikas nozīmes pilsētas un reģionālas nozīmes attīstības centri, kas tādējādi gūtu lielākus budžeta ienākumus savu pakalpojumu nodrošināšanai, taču iedzīvotājiem draudzīgāki nereti ir mazie novadi, kur manāma cieša saikne starp novada vadību, iedzīvotājiem un uzņēmējiem, nodrošinot nekavējošu rīcību problēmsituācijās, kā arī iespēju preventīvajam darbam, lai problēmsituācijas nerastos.

Nekorekti tiek apgalvots, ka mazo novadu pašvaldībās ir salīdzinoši lieli pārvaldes izdevumi. Vidzemes plānošanas reģiona teritorijā vairākas pašvaldības jau ilgstoši sadarbojas ar kaimiņu novadiem gan izglītības pārvaldes un būvvaldes pakalpojumu nodrošināšanā iedzīvotājiem, gan elektroenerģijas iepirkumu jomā un sabiedriskā transporta pakalpojumu loģiskā nodrošināšanā, un šāda rīcība ir nevis pašvaldības vājuma izpausme, bet gan ekonomiski efektīva un apdomāta darbība. Aktīvi novadu savstarpējā sadarbība noris arī kopīgu tūrisma galamērķu pozicionēšanā, uzņēmējdarbības attīstības un sadarbības sekmēšanā, kā arī īstenojot dažādus pārrobežu sadarbības projektus.

Pašvaldību ekonomiskās attīstības un panākumu atslēga ir atbildīga un sabalansēta pašvaldības vadīšana profesionālā komandā, kura strādā iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai, uzņēmējdarbības attīstībai un vienmērīgākas pašvaldības teritorijas apdzīvotībai. Tādēļ kārtējā teorētiski veiktā pašvaldību apvienošana nav instruments ceļā uz vienlīdzīgi attīstītām pašvaldībām Latvijā. Mākslīgas apvienošanas rezultātā pašvaldības riskē zaudēt saikni ar saviem iedzīvotājiem.

Guna Kalniņa – Priede
Vidzemes plānošanas reģiona
Administrācijas vadītāja